Intervija

Kur pazudusi Nacionālā apvienība un tās līderi, vai kara nebūs un varam gulēt mierīgi; vai valsts amatpersonām vajadzētu biežāk uzrunāt sabiedrību un kā; varbūt pašiem ķerties pie aizsargbūvju veidošanas; kādēļ partija zaudēja Aleksandru Kiršteinu – TV raidījumu ciklā “Nra.lv sarunas” uz Elitas Veidemanes jautājumiem atbild Saeimas deputāts, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars.

Kā psiholoģiski pieņemt to, ka tuvinieks patiešām mirst, kā var pieteikties hospisa pakalpojumam un vai Latvijā būs pieejams arī hospisa stacionārs.

No nāves neizbēgt nevienam, lai kā mēs izvairītos un negribētu pat par to runāt. No šā gada janvāra ikvienam pieaugušajam Latvijas iedzīvotājam beidzot ir pieejama valsts apmaksāta hospisa jeb pirmsnāves aprūpe mājās. Ko tas nozīmē, kā tas praktiski izpaudīsies – par to TV raidījumu ciklā "Nra.lv sarunas" aktrises un režisores Kristīnes Krūzes-Hermanes intervija ar vienu no hospisa "mammām" – “Hospiss.lv” līdzdibinātāju Ilzi Zosuli.

Par latviešu leģiona vēsturi “Neatkarīgajai” stāsta Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis: kāpēc tieši 16. marts ir leģionāru piemiņas diena; kādu pienesumu devis latviešu leģiona arhīvs; par ko cīnījās leģionāri; vai latviešu leģionā bija krievi; vai leģionam var inkriminēt noziedzīgas akcijas. Jānis Tomaševskis ir arī dalībnieks jaunajā projektā “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi”.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas priekšsēdētāja vietnieks Uldis Sesks ir pieredzējis politiķis. Viņš ir politikā gandrīz 30 gadus, ilgus gadu bijis Liepājas mērs, tāpēc labi pārzina Latvijas politisko virtuvi.

Par zinātnes un augstākās izglītības mūžīgajām naudas problēmām un visu līdzšinējo valdību nevērīgo attieksmi pret zinātni, par investīcijām inovācijās, kuru pietrūkst, par Eiropas “zaļā kursa” absurdajiem aspektiem un citām aktuālām tēmām “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu, Latvijas Universitātes padomes priekšsēdētāju, habilitēto ķīmijas zinātņu doktoru Ivaru Kalviņu.

Filozofs Aleksandrs Morozovs, kurš ir zinātniskais līdzstrādnieks Kārļa universitātes Prāgā paspārnē strādājošajā Borisa Ņemcova vārdā nosauktajā Akadēmiskajā Krievijas pētījumu centrā, “Kontekst.lv” korespondentam pastāstīja par demokrātiskā tranzīta izgāšanās cēloņiem Krievijā un jaunās krievu emigrācijas nākotnes izredzēm.

Par to, ka Latvijas politiskajai elitei nav stipru, saprotamu un visiem pieņemamu nacionālo mērķu; par to, ka dzīvojam viduvējībās – gan kultūrā, gan politikā; par to, ka pierobežas reģionus neglābs daži nacionālie kultūras pasākumi – un par daudz ko citu “Neatkarīgās” sarunā ar dzejnieku un dramaturgu Normundu Beļski.

Kā izpaužas sabiedriskais darbs kā soda veids; kur personas nosūta veikt šo sabiedrisko darbu; kāda ir Valsts probācijas dienesta statistika par noziegumus veikušajiem bērniem; kā probācijas dienests uzrauga bērnus, kuri lieto narkotikas un alkoholiskos dzērienus; vai ir pieļaujams, ka sociālās korekcijas iestādē kopā ar noziedzīgus nodarījumus izdarījušiem bērniem uzturas bērni, kuri izdarījuši administratīvos pārkāpumus, kāpēc "Slokas dūrējs" joprojām dzīvo "Sprīdītī" – intervijas turpinājums ar Valsts probācijas dienesta Uzraudzības, piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadošo eksperti Janu Mituzu.

Kā valsts finanšu institūcija “Altum” piesaista Latvijai naudu par spīti pieņēmumiem, ka tie varētu būt riskanti ieguldījumi? Kam šī nauda tiek tālāk aizdota, bet dažos Latvijas un Eiropas Savienības noteiktos gadījumos iedota – par šim un citām tēmām saruna ar “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu.

Tā dēvētā Slokas dūrēja, 13 gadus vecā pusaudža aukstasinīgi veiktā vienaudža slepkavība iedzina izmisumā ne tikai traģēdijā iesaistīto tuviniekus. Pamatīgu emocionālo satricinājumu piedzīvoja ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji. Iezīmējās skarba problēma – kā konkrētām atbildīgām amatpersonām rīkoties ar pusaudzi, kura vecums nav pietiekams, lai viņu sodītu par slepkavību. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekli var piemērot bērniem vecumā no 11 līdz 18 gadiem. Piespiedu līdzekļu mērķis ir orientēt bērnu uz sabiedrības interesēm atbilstošām vērtībām, palīdzot viņam atturēties no pretlikumīgām darbībām, kā arī integrēt sabiedrībā. Par to, kā tas notiek, “Neatkarīgās” saruna ar Valsts probācijas dienesta Uzraudzības, piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadošo eksperti Janu Mituzu.

Kādēļ Liepājā rūpnieciskās ražošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju iet uz augšu un jau apsteidz Ventspili; vai Valsts prezidenta ievēlēšanas un jaunās valdības izveidošanas gaitā tika cilāts jautājums par sankciju atcelšanu Aivaram Lembergam; vai Latvijā patiesi tika veikta administratīvi teritoriālā reforma un kurp mūs novedīs iedzīvotāju skaita samazināšanās, skolu slēgšana un lauku depopulācija – TV intervijas turpinājums “Nra.lv sarunas” ar partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.

Vakar Rīgā notika lauksaimnieku un mežkopju protesta akcijas. Par šo protestu mērķiem un to rīkošanas cēloņiem saruna ar bijušo zemkopības ministru Didzi Šmitu.

Par attiecībām ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), par kolīzijām, kādās tapa pašreizējā valdība, par valdības vadītāju spēju vadīt valsti, par saimniekošanu Rīgā un valstī TV intervija “Nra.lv sarunas” ar partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.

Vai reformas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ļaus samazināt darbinieku skaitu; par VID ģenerāldirektores sadarbību ar finanšu ministru un to, vai VID arī turpmāk varēs pasūtīt krimināllietas; vai VID darbiniekiem ir pietiekami labi darba apstākļi, vai viņi netiek pārslogoti, vai VID ir gaidāms algu paaugstinājums; par ko jāpārtop VID – TV intervijas ciklā “Nra.lv sarunas” turpinājums ar VID ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi.

Turpinām sarunu ar Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektori un valdes priekšsēdētāja vietnieci Danu Reiznieci-Ozolu par šaha attīstības tendencēm, par Fišera šahu, kā arī par politiskajiem procesiem Latvijā un gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām.

Vai saistībā ar kara gaitu Ukrainā ir pamats depresīvam noskaņojumam un kas jādara mums, Latvijas iedzīvotājiem, lai novērstu ienaidnieka vēlmi lauzties mūsu zemē – intervija ar zemessargu, Nacionālās apvienības politiķi Jāni Eglīti.

Kādas pārmaiņas gaida Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un kā tās sajutīs nodokļu maksātāji; kas notiek ar nodokļu politikas plānošanu un kā mainīsies nodokļu apmēri; kā izpaudīsies VID digitalizācija un vai atskaitīšanās VID kļūs vienkāršāka – TV intervija ciklā "Nra.lv sarunas" ar VID ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi.

Saruna ar Starptautiskās Šaha federācijas FIDE rīkotājdirektori un valdes priekšsēdētāja vietnieci Danu Reiznieci-Ozolu par viņas vietu FIDE struktūrās, par iespēju kļūt par pirmo sievieti FIDE prezidenti, šaha attīstības nākotni un cīņu ar blēdīšanos šahā.

“Mans tautastērps nesadega, un tas ir simboliski,” jau atguvusies no trešdienas nakts šausmām, kad Okupācijas muzeja logā tika iemesta degmaisījuma pudele, teic muzeja direktore Solvita Vība. Ap vieniem naktī kāds nelietis iemeta pašdarinātu “Molotova kokteili” tieši direktores logā. Izdega viņas kabinets, pārogļojās krēsls. Muzeja cilvēki nav cietuši. Sarunā ar “Neatkarīgo” Solvita Vība, runājot par neliešiem, teic: “Pat neceriet, ka mēs nobīsimies.”