**LINKS** Par 2 lielajiem notikumiem, kas dramatiski ietekmēja Air Baltic. Ja pareizi sapratu, bija dažādas finansu saistības, bija arī iepirktas lidmašīnas,un bija iecere tās pakāpeniski nomaksāt un še tev, uznāca COVID. Optimistiskie sārtvaidži brigadieri, kas neslimo un veselīgās priežu pumpuru vārītājas, protams, apgalvos, ka tas viss ir izdomāts un vīrusa nav (vai, ja arī ir, tad galīgi nenopietns vīruss)**, taču valdībām kaut kā bija jāpārvalda tās pārslogotās slimnīcas, infekcijas izplatība vismaz daļēji jāierobežo un aviācijas nozarei sākās grūti laiki. Tad arī radās vajadzība pēc valsts miljonu simtiem, lai saglabātu kompāniju. Covid-19's impact on air transport.
Otrs faktors, protams, ir Krievijas karš Ukrainā un tā ietekme.
Nu, un tad vēl ekonomiskās jaunās lidmašīnas praktiski lietojot, parādīja dažas problēmas, kuras tagad ir novērstas un lidmašīnas funcionē labi, lido un kārtīgi taupa degvielu. Tam arī, protams, bija kādas ekomomiskas ietekmes. Tāpat kā lidmašīnu iznomāšanai citām kompānijām***.
Var, protams, dažādi interpretēt pārvaldes spējas vadīt biznesu ar rezervi, neplānojot nemainīgu ieņēmumus visos tirgos, tomēr ir objektīvi apstākļi, kuri jāņem vērā. Neaizstāvu ministrus un ir jau vēl cita sāga par Rail Baltic. Tas jau ir pavisam cits stāsts.
Vajadzīga cita līmeņa diskusija - viņi paļāvās uz savu biznesu, savu finanšu plūsmu, pirka jaunas lidmašīnas, veda pasažierus no rietumiem, ziemeļiem, dienvidiem un austrumiem, maksāja algas, skoloja pilotus, veda tūristus, tad atnāca COVID (kas bija objektīva problēma), tad sākās karš, tās lidmašīnas bija arī jāuztur un TIKAI TAD - ko varēja, ko vajadzēja, ko nevajadzēja, kāpēc darīja to un nedarīja šo. Varēja nepirkt jaunas lidmašīnas? Vajadzēja tās iznomāt vai nevajadzēja? Cik no tā ieguva? Vai tas ir komercnoslēpums? Un tā tālāk.
Būtu labāk, ja sabiedriskajos medijos šīs visas tagadējo notikumu sastāvdaļas tiktu parādītas pienācīgi un proporcionāli to ietekmei. Un tad, kad šie notikumi ir pienācīgi aprakstīti un novērtēta to ietekme, tad var runāt par to, vai politiķi un pārvalde izdarīja labus vai ne tik labus lēmumus, cik lielas algas saņem un visus pārējos jautājumus! Citādi tas stāsts sanāk tāds pliekans, melnbalts un stipri vienpusīgs! Nevajag sabiedrībā atbalstīt pārlieku vienkāršotos skaidrojumus!
x.c om/Raimonds1/status/1832781776798052612 * To ziloni istabā kā atsauci ar dažiem vārdiem jau vispār pieminēja, tomēr arī diezgan naidīgi dzina prom, lai ne smakas nebūtu un varētu koncentrēties uz personībām un kaut kāds tur COVID un tā izraisītie simti miljonu zaudējumi pārlieku netraucētu koncentrēties uz galveno stāsta līniju. Narratīvu.
** tagad vīruss pēc izpausmes sabiedrībā tiek uzskatīts kā mazāk bīstams, jo sabiedrībā ir vakcinējušies, slimojuši un ir imunitāte. Notekūdeņos gan to vīrusa fragmentu ir daudz. Laiku pa laikam arī tagad kāds saslimst. Vīruss mainās. Cik nopietni - parādīs laiks. Noliedzēji nepalīdz.
Ehh, ļaunais kovids, uzbruka Latvijai un apēda AB; tikai AB, tikai LV
Var jau būt dažādi apstākļi un rezultāti, bet, kas ir interesanti-nekad nekur nav vainigo!
Kāpēc šeit joprojām ir Gauss?
Kāpēc valde un padome nav atlaista?
Vai tad valdes un padomes locekļi nav atbildīgi ar visu savu mantu?
Varbūt ka vainīgo nav tāpēc ka drošības iestādēs pēc noklusējuma ir ieslēgts vainīgo saudzēšanas režīms. Mūsdienu drošībnieki jau vairāk ir kā drošības vēsturnieki kam, vairāk kā uz momentu ķert vainīgos, patīk pētīt noziegumu vēsturi. Gan jau pēc gadiem, drošībnieku memuāros varēsi uzzināt arī par vainīgajiem.
Nedomāju, ka VDK virsniekiem ir atļauts publicē memuārus. Bet to jau tu zini labak par mani.
Interesanti, cik procentu joprojām uzskata, ka valstij piederoši uzņēmumi ir labāki par privātajiem?
Visa atbildība Latvijas valdībai kopumā!
Kurš muļķis pirks bankrotējuša uzņēmuma akcijas? Skaidrs, ja ir pircējs pa taisno, tad AB ir pārdodams, jo naudu no akcijām būs jāgaida gadu garumā. Vispār tur tāds bandītu - izspiedēju kantoris jau sen darbojas, kas kāš valsts naudu, kuru nekur neredz ieguldītu. Kur palikusi valsts nauda?
Lufhansa var arī nopirkt un nolikvidēt kā konkurentu.
Neko neskaidrojošs teksts. Valdība norakstīšot ap 600 miljonus ?!? Valdība pārdošot ap 72 % akciju ? Tikšot mainīta sabiedrības pamatkapitāla vērtība ! Citviet lasu ,gada apgrozījums 664 miljoni eiro , tā gada peļņa - 33 miljoni ! Iemaksas 29 gados esot 526 miljoni eiro ,nodokļos valsts saņēmusi ap 400 miljonus ! Tātad neatdota summa ir 126 miljoni par 29 gadiem !!! Tātad uz 1 iedzīvotāju runa ir par 2 eiro 29 centiem kopā ! Nesaprotu par ko visa šī brēka . Kādam valdībā vai Saeimā sagribējies nelidot uz Briseli ar Latvijas lidmašīnu ,bet gan kādu ārzemnieka īpašumu ? Kur te Latvijas intereses? Vai tiešām kļūstam atklāti glupi ...
Īpašnieku ieguldījumus sabāzt vienā maisā ar nodokļiem, tas tagad skaitās moderni, vai tu tikai atgremo Briškena dzejoļus?
Lielā zive, lielā zive, mazo zivi, mazo zivi...?
Uldis Augulis, bijušais Latvijas Satiksmes ministrs, ir bijis iesaistīts vairākos svarīgos infrastruktūras un sabiedriskā transporta projektos. Daži no šiem projektiem ir saskārušies ar ievērojamām problēmām, tostarp aizkavēšanos un izmaksu pārsniegšanu. Šeit ir daži projekti un finanšu aspekti, kas ir saistīti ar viņa darbu:
1. Rail Baltic:
Projekta Mērķis: Savienot Baltijas valstis ar ātrgaitas dzelzceļu.
Iesaistītā Summa: Aptuveni 5,8 miljardi eiro (kopējās projekta izmaksas).
Problēmas: Projekts ir piedzīvojis būtiskas kavēšanās un budžeta pārsniegšanas problēmas. Finanšu grūtības un koordinācijas problēmas ir bijušas ievērojamas, bet tieša atbildība par šīm problēmām nav skaidri pierādīta.
2. Rīgas Sabiedriskā Transporta Sistēma:
Projekta Mērķis: Uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgā.
Iesaistītā Summa: Aptuveni 200 miljoni eiro (dažādi projekti un modernizācijas pasākumi).
Problēmas: Daži projekti saistībā ar sabiedriskā transporta infrastruktūru ir saskārušies ar kavēšanos un izmaksu pieaugumu. Atsevišķas pārvaldības problēmas ir novedušas pie kritikas par projektu vadību.
3. Lidostas “Rīga” Attīstības Projekti:
Projekta Mērķis: Paplašināt un modernizēt Rīgas lidostu.
Iesaistītā Summa: Aptuveni 100 miljoni eiro (modernizācijas un paplašināšanas projekti).
Problēmas: Projekti lidostas infrastruktūras uzlabošanai ir piedzīvojuši kavēšanās un izmaksu pārsniegšanu, daļēji saistīti ar plānošanas un īstenošanas problēmām.
4. Autobusu Staciju Modernizācija:
Projekta Mērķis: Atjaunot un uzlabot reģionālo autobusu staciju infrastruktūru.
Iesaistītā Summa: Aptuveni 50 miljoni eiro (dažādi modernizācijas projekti).
Problēmas: Daži projekti, kas saistīti ar autobusu staciju modernizāciju, ir piedzīvojuši ievērojamas izmaksu pārsniegšanas un īstenošanas kavēšanās.
Laimes lācis nevienu nav pievīlis . Esmu braucis ar Luftgansu - man patika, nebija kā ar germanwings vai spāņu filmā , kad ļoteni pielādē pilnu ar draugiem un nomet uz saviem vecākiem, Air baltik pilotus neņemt. Diez kāda būs Gausa pensija - no tās arī vajadzēs atpogāt latviešu politikāņiem?> Latviešu penšu statistiku, cerams, tā uzlabos. Vīķei laba pensija - €8ooo. Straujuma arī neatpaliek - ordeni par pensiju statistikas uzlabošanu.