Intervija

Reiz viens no spilgtākajiem (un dīvainākajām) spīdekļiem pie Latvijas politiskā debesjuma – Einars Repše – pēc zināma norieta brīža atkal mēģina iemirdzēties starp pārējām zvaigznēm un zvaigžņu putekļiem. Viņš atgriežas orbītā ar nesen dibināto, vēlēšanu kristībās vēl nepārbaudīto partiju – Latvijas attīstībai. Einars Repše klāsta savu viedokli par aktualitātēm pasaulē un šaisaulē: Ukraina, Krievija un Latvija..

Starptautiskā mediju kluba Formāts A3 aicināta, Rīgā aprīlī priekšlasījumu sniedza Krievijas Ārpolitisko pētījumu un iniciatīvu institūta ģenerāldirektore, Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas locekle Veronika KRAŠEŅINŅIKOVA. Intervijā Neatkarīgajai viņa pauž savu viedokli par situāciju Ukrainā un vērtē mūsu ar Krieviju saistītos uztveres stereotipus un bailes.

Tuvojas 9. maijs, kad Pārdaugavā pie tā dēvētā uzvaras pieminekļa pulcēsies tie, kuri šo datumu uzskata par robežšķirtni, no kuras sākas laimes un demokrātijas laikmets. Savukārt citiem 9. maijs ir atkārtotas padomju okupācijas diena. Katru gadu 9. maijā un 16. martā konfrontējas pretēji uzskati un līdz kompromisam abas puses nenoiet pat pussoli. Tas nav iespējams arī tāpēc, ka tautas priekšstāvji vairās (baidās?) parādīt pasaulei un vietējiem nezinīšiem, ko mums patiesībā ir nozīmējusi padomju okupācijas atgriešanās un pret ko cīnījās latviešu leģionāri.

Eiropas Parlamenta deputāts Ivars GODMANIS sarunājas ar Neatkarīgo par Latvijas desmit gadiem Eiropas Savienībā.

2004. gada 1. maijā Latvija pievienojās Eiropas Savienībai. Šajā vēsturiskajā laikā no 9. marta līdz 2. decembrim Latvijas Ministru prezidents bija Indulis Emsis. Pašlaik viņš ir konsultants firmā Eiroprojekts, nodarbojas ar dažādu projektu analīzi, sagatavošanu un vadīšanu. Par Latvijas pirmajiem soļiem ES, par desmit gados sasniegto un nesasniegto, par panākumiem, kļūdām un nākotnes vīzijām šī Neatkarīgās intervija ar Induli Emsi.

Uzņēmējs, bijušais satiksmes, ekonomikas ministrs un Rīgas vicemērs, partijas Vienoti Latvijai priekšsēdētājs Ainārs ŠLESERS intervijā Neatkarīgajai stāsta par nācijas izlīgumu, vērtē atsevišķus aspektus Latvijas politikā un tautsaimniecībā.

Pirms intervijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš izrāda ministriju un palepojas, ka agrāk ministrijas galvenā ēka neesot bijusi pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem, taču tagad viņš šo problēmu novērsis. Izveidotas uzbrauktuves, un telpu aprīkojums pārveidots tā, lai cilvēki ratiņkrēslos varētu brīvi pārvietoties bez ierobežojumiem. Ministrs pieņēmis darbā cilvēkus ar invaliditāti, un esmu liecinieks, ka kabinetā pie datora sēž darbinieks ratiņkrēslā. Sarunā R. Naudiņš uzsver, ka ir nācis no trūcīgas ģiemenes, visu sasniedzis saviem spēkiem un ar patiesu sapratni izturas pret tiem, kas šodienas Latvijā nejūtas kā «dzīves saimnieki».

Satīriķis Mihails ZADORNOVS nesen atzinīgi izteicās par Krimas jauno statusu, bet skeptiski par leģionāru gājienu 16. martā. Saeima saņēma ierosinājumu atņemt viņam uzturēšanās atļauju. Intervijā Neatkarīgajai Mihails Zadornovs stāsta par sevi, Ukrainu, Krieviju un latviešiem.

Saeimas deputāts (Saskaņas centrs), bijušais iekšlietu ministrs un Robežsargu brigādes priekšnieks Jānis ĀDAMSONS intervijā Neatkarīgajai vērtē Ukrainas notikumu rezonansi Latvijā.

Vēl dažas nedēļas, un Rīgā sāksies vērienīgi darbi – tiks remontētas ielas, tilti un būvēti jauni objekti, kuri atvieglos gan braucēju, gan kājāmgājēju dzīvi. Par iecerēm un jau paveikto stāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Krišjānis Peters.

Jau kādu laiku internetā klejo vēstule, kurā izteikta prasība Saeimai izvērtēt Valsts prezidenta piemērotību amatam. Sociālajos tīklos tiek apšaubīta Andra Bērziņa spēja profesionāli vadīt valsti, atklāti apņirdzot viņa garīgo veselību, ko (it kā) ietekmējot vecuma marasms...

Sa­ru­na ar Lat­vi­jas Tran­zīt­biz­ne­sa aso­ci­āci­jas pre­zi­den­tu, Vents­pils mē­ru un Vents­pils brīv­os­tas val­des priekš­sē­dē­tā­ju Aiva­ru Lem­ber­gu.

Krievijas agresija Ukrainā un to pavadošais propagandas karš. Kas mainījies informatīvajās diversijās kopš boļševiku un Gebelsa laikiem? Vai esam gatavi atvairīt naidīgas propagandas uzbrukumus? Saruna ar starptautisko eksperti stratēģiskajā komunikācijā un komunikācijas risku analīzē – Ritu Evu Našenieci.

Saruna ar LU Āzijas studiju profesoru Leonu Taivānu par to, ar ko atšķiras Rietumu un Austrumu civilizācijas; par Ukrainas iespējamo nākotni; par to, kā izturēties pret Krieviju un vai Latvija ietilpst Kremļa PSRS atjaunošanas plānos.

Kā Ukrainas notikumi un Krievijas agresija Krimā ietekmē Latvijas tranzīta nozari? Kādi darbi risinās autoceļu būvē, aviācijā, uz dzelzceļa? Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar satiksmes ministru Anriju Matīsu.

Tautas kustība No sirds Latvijai piektajā maijā dibinās partiju. Kustības iniciatore un līdere Inguna Sudraba sarunājas ar Neatkarīgo par šīs partijas potenciālu un izredzēm.

Par līdzšinējās mazākumtautību izglītības programmas rezultātiem, problēmām un koalīcijas pieteikto jauno mazākumtautību izglītības reformu Neatkarīgās diskusija ar Rīgas 40. vidusskolas direktori Jeļenu Vediščevu un privātskolas Maksima direktori Olgu Isakovu, kuras runā ar patiesu rūpi par saviem skolēniem un viņu nākotni Latvijā, nevis kaimiņvalstīs.

Intervija ar LR aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS): par to, vai NATO steigsies mums palīgā, par 21. gadsimta Ribentropa – Molotova paktu, par obligāto karadienestu un sadarbību ar Drošības policiju.

Komponists Imants Kalniņš sarunājas ar Neatkarīgo par politiku – par Ukrainu, Krieviju un Latviju.

Daļa no Ukrainas teritorijas – Krima – jau ir anektēta. Kas notiks ar šo Krievijas nokampto kumosu? Kas notiks ar Ukrainu pašu turpmāk? Vai Krievija kā milzu anakonda turpinās rīt kumosu, kurā iekodusies? Saruna ar politologu Ivaru Ījabu un vēsturnieci Ilgu Kreitusi.