Arvils Ašeradens: Iestāšanās OECD apliecina brieduma pakāpi
Šodien, 2. jūnijā, Parīzē īpašā ceremonijā tiks parakstīts Latvijas pievienošanās līgums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD, Organisation for Economic Cooperation and Development). No Latvijas puses to parakstīs Ministru prezidents Māris Kučinskis.
Šī notikuma priekšvakarā sarunājāmies ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu par iespējām, ko dod iestāšanās OECD, kā arī par Latvijas ekonomikas «lielo izaicinājumu», par iespējām pārskatīt budžeta deficīta samazināšanas plānus, par politisko atbildību Liepājas metalurga maksātnespējas procedūras lietā un daudz ko citu.
- Parīzē 2. jūnijā tiek parakstīts protokols par Latvijas uzņemšanu OECD. Ko mums dos šī iestāšanās, ņemot vērā, ka dalības maksa šajā organizācijā mums būs 2,78 miljoni eiro gadā?
- Šis jautājums jāsadala divās daļās. Pirmais ir Latvijas novērtējums. Pirms 26 gadiem mēs nobalsojām par neatkarības deklarāciju. Ja skatāmies uz Latvijas veikumu starptautiskā arēnā šajā laikā, tad tā ir dalība ES, NATO, pilntiesīga eirozonas dalībvalsts. Uzaicinājums kļūt par OECD dalībvalsti un pievienošanās šo attīstīto valstu klubam nozīmē, ka Latvija 26 gadu laikā ir no vāji attīstītas postpadomju republikas iekļuvusi 35 pasaules attīstītāko valstu klubā. Latvijas sabiedrībā bieži vien ir kritiska attieksme pret Latvijas sasniegumiem. Izskan runas, ka ekonomikas attīstība nav pietiekama un labklājības modelis nav īsti tāds, kādu vēlamies sagaidīt. Divu ar pusi gadu laikā, izejot cauri 21 komitejai, kurās bija atbilstības auditi visdažādākajās dimensijās, konstatēts, ka Latvija atbilst šo pasaules attīstītāko valstu standartam. Līdz ar to mēs varam ar lepnumu raudzīties uz to, kas ir izdarīts šajos 26 gados. Otrais - Latvijai ir iespēja jebkuru savu politisku vai ekonomisku problēmu risinājumu samērot ar starptautiskajiem standartiem. Man bija iespēja strādāt trijās komitejās. Viena no tām bija apdrošināšanas un privāto pensiju komiteja, kurā Latvijas apdrošināšanas un pensiju sistēma tika samērota ar citu valstu labākajām praksēm un tika izvērtētas tās šaurās vietas, kādas mums ir. Pirmā līmeņa bāzes pensiju sistēma tika atzīta par labu, arī pensiju otrais līmenis vairāk vai mazāk atbilstošs, un Latvija tika mudināta attīstīt tā saucamo trešo līmeni, lai stimulētu cilvēkus veidot uzkrājumus. Banku uzraudzības sistēmas izvērtējums nesa fundamentālas pārmaiņas. Tika izmainīti likumi, nomainīts uzraugs, pašlaik bankās notiek būtiski auditi. Banku uzraudzība strauji pietuvojas starptautiskajiem standartiem, kas ļauj mums domāt, ka banku sektors nākotnē varēs attīstīties atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Uzņēmumu korporatīvās pārvaldes standarts bāzes līmenī tika atzīts par labu esam, bet tika lūgts mainīt valsts uzņēmumu pārvaldes politiku. Šobrīd šajā jomā notiek fundamentāla reforma. Mēs redzēsim, ka 18% ekonomikas, ko pārstāv šie uzņēmumi, nākotnē dos būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā. Šī salāgošana ir otra dimensija, un trešā dimensija, kura ir ļoti svarīga - pieeja visādu veidu datu bāzēm, konferencēm, kā arī palīdzības saņemšana dažādu jautājumu risināšanā. Kā piemēru gribu minēt konsultācijas uzņēmumu maksātnespējas lietās. Tieslietu ministrija šādu palīdzību šobrīd saņem. Arī es saņemu dažādu veidu failus no OECD par to, kādā veidā mēs varam uzlabot šo sistēmu. Balstoties uz šiem datiem, mēģināsim beidzot atrisināt šo episkā mēroga problēmu, kas Latvijā ir izveidojusies. Mums ir svarīgi pārliecināt starptautisko sabiedrību, ka maksātnespējas problēma Latvijā tiek konsekventi risināta.
- Agrāk galvenais stimulējošais faktors bija nosacījumu pildīšana, lai varētu kaut kur iestāties, bet tagad Latvija būs iestājusies visās iespējamajās vietās. Vairs nav kur stāties, un jāsāk pašiem domāt, kā valsti attīstīt un veidot. Jūs esat vairākkārt izteicies, ka mūsu ekonomikai priekšā ir lielais izaicinājums. Ko jūs ar šo lielo izaicinājumu saprotat?
- Pabeidzot OECD dimensiju, šī iestāšanās apliecina valsts brieduma pakāpi. Mēs esam nonākuši attīstīto valstu klubā, kur mēs gan pārņemam attīstīto valstu pieredzi, gan arī daudzos jautājumos esam tie, kuri var dalīties ar savu pieredzi un ieteikt citiem, kā rīkoties. Attiecībā uz šī brīža ekonomikas izaicinājumu, valdība seko bāzes scenārijam, kurš paredz, ka ekonomiskā attīstība svārstās koridorā starp 2% un 3% IKP pieauguma. Pēc šī brīža datiem, šogad šis rezultāts nebūs mazāks par 2,8%. Ja salīdzinām to ar ES vidējo attīstības tempu, tad mums tas ir par vismaz 1% punktu labāks. Tomēr šis izaugsmes temps nevienu īsti neapmierina, jo mēs vēlamies ātrāk nokļūt Eiropas pārtikušo valstu saimē. Latvija pēc IKP uz vienu iedzīvotāju ir tā saucamajā iedzinēju grupā - apakšējā saraksta lejasdaļā. Lai situāciju labotu, ir jārisina fundamentālas problēmas. Kā mainīt tautsaimniecības struktūru? Valdības pienākums ir rīkoties aktīvi, lai nodrošinātu īstermiņa investīcijas - tie ir ES fondi. To valdība dara, un visas programmas ir iedzītas. Viens no pirmajiem valdības darbiem bija ātrā fondu apguve, kas nodrošina arī naudas ieplūdi ekonomikā. Otrā daļa ir trīs lielie jautājumi. Pirmais - kādā veidā varam ātri likvidēt ekonomiskās attīstības šaurās vietas? Tas ir, tiesiskums jeb likuma vara un maksātnespējas process kā viens no svarīgākajiem, ko nosauc Ārvalstu investoru padome. Latvijā maksātnespējas procesā tiek atgūta knapi trešā daļa no aktīviem, un uzņēmēji šajos procesos jau ir zaudējuši gandrīz 600 miljonus eiro. Tas liecina, ka Latvija nav droša vieta investīcijām un, nonākot problēmās, visticamāk, pazaudēsi to, ko esi ieguldījis. Otrais - ēnu ekonomika, un trešā ir jauna lieta - ekonomiskās policijas spēja ātri un efektīvi izmeklēt ekonomiskos noziegumus. Cita tautsaimniecības šaurā vieta ir darbaspēks un tā kompetences. Šobrīd valstī sāk veidoties strukturālais bezdarbs. Mums ir pietiekami augsti bezdarba skaitļi, bet tajā pašā laikā uzņēmēji ziņo par to, ka katastrofāli trūkst darbaspēka. Šeit ir daudz risinājumu. Otra daļa, ar ko valdība strādā, ir uz nozaru stratēģiju balstītas tautsaimniecības izaugsmes veicināšana. Piemēram, domnīca Certus ir veikusi zāļu industrijas izvērtējumu. Šī industrija ir vienojusies, ka savu izaugsmi balstīs nevis uz jaunu zāļu patentu ražošanu, bet uz tā saucamo ģenēriķu (zāles, kurām beidzies patenta laiks) ieviešanu tirgū. Lai šis modelis darbotos, valdībai jānodrošina efektīva zāļu aģentūras darbība, lai šīs zāles maksimāli ātri reģistrētu. Tiklīdz tās ir reģistrētas, tās nonāk visā ES tirgū. Tūrisma nozarē ir skaidrs, ka strauji attīstās konferenču tūrisms, un mēs redzam, ka Latvijā nepieciešams liels konferenču centrs ar 2000-3000 vietām. Šobrīd valdība Kultūras ministrijas personā ved sarunas par potenciālo būvniecību kopā ar koncertzāli Skanstes ielas rajonā.
- Maksātnespējas jautājums, ēnu ekonomikas apkarošana nav gluži jūsu kompetences sfērā. Vai valdībā jūtat, ka šīs problēmas tiek risinātas?
- Maksātnespējas vezums ir izkustējies no vietas, un to ir atzinusi arī Ārvalstu investoru padome. Ir izdarītas zināmas izmaiņas likumdošanā. 3. jūnijā Saeimā ir plānota augsta līmeņa konference par izmaiņām maksātnespējas administrācijas procesā. Ja runājam par tiešo ārvalstu investīciju piesaisti, tad šo divu jautājumu nerisināšana novedīs pie diezgan bīstamām sekām. Ārvalstu investori skaidri un gaiši saka: ja šīs lietas nerisināsiet, tad mēs būsim pirmie, kas nerekomendēs investēt Latvijā. Kas attiecas uz ēnu ekonomiku, tad lietas iet pareizā virzienā. Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums rāda, ka ēnu ekonomika samazinās. Šis samazinājuma temps ir lielāks, nekā bija domāts. Bija plānots, ka samazināsies par 1%, bet ir par 2% no IKP. To mēs redzam nodokļu ieņēmumu palielinājumā, kuri aug par 6%. Svarīgi, ka ne tikai VID, bet arī Finanšu ministrija un pārējās ministrijas ir iesaistījušās šī jautājuma risināšanā. Pats svarīgākais, ka arī nozares sākušas šo jautājumu risināt. Pēc lielo būvnieku iniciatīvas plānojam parakstīt memorandu par ēnu ekonomikas ierobežošanu būvniecības nozarē. Tas ir fundamentāls solis uz priekšu, jo ēnu ekonomika ir ārkārtīgi specifiska katrā nozarē. Līdzīgi tiks risināts jautājums taksometru nozarē. Satiksmes ministrs valdībā lūdza Ekonomikas un Finanšu ministriju viņu atbalstīt. Tirgotāju asociācija vēlas runāt par tirdzniecību. Tā soli pa solim, iesaistot sabiedrību, mēs virzāmies uz priekšu. Tā kā bija plāns četru gadu laikā sasniegt ES vidējo līmeni ēnu ekonomikā, tad domāju, ka tas ir reālistisks.
- Latvijai ir nepieciešams palielināt izdevumus aizsardzībai un ir hronisks finansējuma trūkums veselības nozarei. Nākamgad budžeta deficīts plānots 0,9% no IKP. Finanšu ministrija ir atbalstījusi ieceri šo deficītu saglabāt esošajā 1% līmenī, kas dotu papildus 35 miljonus eiro. Kā vērtējat šo priekšlikumu?
- Šis ir ļoti sarežģīts jautājums. Latvijas ekonomiskā reputācija ir balstījusies uz skaidru savu solījumu turēšanu. Latvijas valdībai ir salīdzinoši mazs ārējais parāds. Latvijas valdība ir diezgan precīzi sekojusi ES rekomendācijām attiecībā uz budžeta deficītu. Ja runājam par budžeta deficīta palielināšanu, vienalga par cik lielu skaitli, tad mums ir jābūt skaidri saprotamam mērķim. Vienīgais mērķis, kas to akceptētu, ir strukturālo reformu ieviešana. Prezidenta komisija, kura pētīja, no kā iedzīvotāji baidās visvairāk, konstatējusi, ka tās nav bailes no militārā konflikta pie Baltijas robežām, bet gan bailes saslimt. Ja Veselības ministrija nāk ar skaidru risinājumu, kādā veidā ātri uzlabosies veselības aprūpes sistēma Latvijā, tad par šo jautājumu var diskutēt. Līdz šim nekādā veidā Veselības ministrija nav apliecinājusi veikt šādas reformas. Tā man liekas ļoti būtiska problēma. Ja nav šī elementa, es pats pilnīgi droši būšu pret to, ka valdība pārkāpj Māstihtas kritērijus.
- Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka Prudentia atrastais un valdības izvēlētais Liepājas metalurga (LM) investors izrādījies nespējīgs uzņēmumu reanimēt. Vai kādam nebūtu jāuzņemas kaut vai politiska atbildība par šo neveiksmīgo darījumu?
- Šobrīd nav noticis izvērtējums valdības līdzdalībai maksātnespējas administrēšanas procesā. Šobrīd mēs koncentrējamies vairāk uz kārtējo jautājumu risināšanu, valsts aktīvu nodrošināšanu, to apsardzi un tālāko risinājumu meklēšanu, ko darīt, ja iestāsies maksātnespējas process esošajā salikumā. Ja atskatāmies uz vēsturi, tad vajadzētu rūpīgi raudzīties uz faktiem. Aicinājumu savulaik izsniegt Finanšu ministrijas garantiju iniciēja parlamentā tā dēvētā Liepājas grupa. Toreiz tie bija 70 miljoni latu. Finanšu ministrs bija Repše, kurš saņēma Budžeta komisijas uzdevumu izsniegt šo garantiju. Kad notika maksātnespējas un bankrota procedūra, valdībai iestājās pienākums apmaksāt rēķinu par iegādātajām iekārtām. Tādējādi garantija pārvērtās skaidrā naudā. 70 miljoni latu ir apmēram 100 miljoni eiro. Pēc maksātnespējas uzņēmums atjaunoja darbu, un uzņēmuma parāds pret valsti šobrīd ir 61 miljons eiro. Starpība, par kuru samazinājies parāds, ir gandrīz 40 miljoni. Šobrīd kritiskākais jautājums šajā lietā ir metalurģijas smagais stāvoklis Eiropā, kuru izraisījis Ķīnas tērauda dempings. Eiropas Komisija nav spējīga atšķirībā no amerikāņiem, kuri ieviesa antidempinga procedūras divu mēnešu laikā, ieviest ko līdzīgu. Lēnām, lēnām notiek saņemšanās šo jautājumu risināt. Pašreizējiem LM akcionāriem varam pārmest divas lietas. Pirmkārt, viņiem pietrūkst resursu, lai pārstrukturētu uzņēmumu un pārvērstu to modernākā uzņēmumā, jo ar vecajām velmēšanas iekārtām viņi nevar konkurēt. Iekārtas būtu jāiegādājas jaunas, bet tās ir milzīgas izmaksas - 30 līdz 50 miljoni eiro. Otrkārt, uzņēmuma īpašniekam ir problēmas ar likuma ievērošanu, un patlaban viņš atrodas apcietinājumā, kas nozīmē, ka viņš nevar šo uzņēmumu pārvaldīt. Runājot par atbildību, jāizvērtē iniciatīva par šīs garantijas došanu. Rīkojums nāca no parlamenta, un tam arī šis jautājums jāuzdod. Visticamāk, būs kāda parlamentārā izmeklēšanas komisija Saeimā un tur arī šie fakti tiks izskatīti.
- Šobrīd ir apdraudēta pirmā mājokļa valsts atbalsta programma, jo tās finansējums sasaistīts ar ienākumiem no termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas.
- Pati bāzes programma ir ļoti laba. Nestabils bija šīs programmas finansēšanas avots - uzturēšanās atļaujas. Valdība šajā jautājumā strauji mainīja viedokli, un šobrīd uzturēšanās atļauju izsniegšanas apjoms tuvojas nullei. Pirmajā ceturksnī izsniegtas 24 atļaujas, un ir skaidrs, ka šis avots vairs nevar būt par pamatu programmas finansēšanai. Savukārt garantiju programma ieguva milzīgu atbalstu sabiedrībā. Pirmajā gadā pieteicās 1400 cilvēku, un nākamgad pieprasījums varētu būt jau 4000. Lai visus apmierinātu, no budžeta mums nepieciešami vismaz 11 miljoni eiro. Dažādā veidā tiek pārkārtoti budžeta līdzekļi, lai nodrošinātu drošības, izglītības un veselības prioritāti. Jau aprīlī es prezentēju šo jautājumu valdībā, un neviens no valdības partneriem neatbalstīja šo naudas piešķiršanu no budžeta. Man uzdeva meklēt citu risinājumu, kā šo programmu turpināt. Mēs šo risinājumu atradām. Lai programmu nodrošinātu, mēs izmantojam attīstības bankas jeb Altum rīcībā esošo kapitālu, kurš kļūst par garantiju mehānismu. Savukārt tā saucamo kredīta risku daļu daļēji sedz valsts. Tā būtu papildus nepieciešamā dotācija no budžeta 2 miljonu eiro apmērā, un tas atļauj mums šo programmu turpināt. Daļēji kredīta risku esam uzlikuši arī uz pašiem garantijas ņēmējiem. Ņemot vērā, ka valdība garantē 20% no kredīta, daļa no šīs procentu summas gulstas uz kredīta ņēmēju. Kopumā tas sadārdzina kredīta ņemšanu mazāk kā par 1% un atļauj programmu turpināt.