Intervija

Saruna ar lidostas Rīga bijušo drošības departamenta priekšnieku Raimondu Lazdiņu par noklausīšanās praksi Latvijas politikā, dažādu dienestu vāktajām «kompromatu mapītēm» un bēdīgi slavenajiem drošības likumu grozījumiem, kuri uzsāka Kalvīša valdīšanas lejupslīdi.

Sociālo tīklu fenomens ir ielauzies teju vai katra cilvēka dzīvē. Tā loma pieaug līdz ar modernāko tehnoloģiju attīstību – īpaši ar jaunākās paaudzes mobilo telefonu pieejamību. Kas tad īsti ir sociālie tīkli – sabiedrības lāsts jeb mūsu gadsimta neatņemama dzīves sastāvdaļa? Par to sarunā ar sociālo tīklu pētnieku Rolandu Laķi.

Būdams ļoti talantīgs un kaitinoši provokatīvs televīzijas žurnālists, Andrejs Mamikins latviešos izraisījis divējādas jūtas – gan apbrīnu, gan dusmas. Žurnālista karjerai strauji apraujoties, Mamikins iesaistījās politikā, pieņemot ambiciozu izaicinājumu – startēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Saskaņas partijas saraksta.

Par skābekļa piegriešanu Krievijas televīzijas kanāliem, par to, vai Gints Grūbe ir vai nav interešu konfliktā, par to, kas ir vienotais sabiedriskais medijs, un citām aktuālām lietām šī Neatkarīgās intervija ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Aināru Dimantu.

Intervija ar Rīgas domes Nacionālās apvienības (NA) frakcijas priekšsēdētāja vietnieku, NA Rīgas nodaļas līdzpriekšsēdētāju Daini Loci – par opozīcijas devumu domes darbā, par latviešu valodu domes uzņēmumos, par sporta būvju nepieciešamību.

Sarunā ar Neatkarīgo labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) atklāj, kāda ir atšķirība ministra darbam krīzes laikā un ekonomikas atjaunošanās periodā, un pastāsta par iecerētajiem darbiem sociālajā jomā šogad.

Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs sarunājas ar Neatkarīgo par kristietības sasaisti ar mūsdienu cilvēku un latvisko.

Šodien Kazahstāna, Krievija un Baltkrievija, kuras jau apvienojušās Muitas savienībā, parakstīs Eirāzijas Savienības dibināšanas līgumu. Eirāzijas Savienība tiek veidota kā uz ekonomiku orientēta valstu apvienība, līdzīgi kā Eiropas Savienība tās veidošanas agrīnajā stadijā. Par Kazahstānas vietu pasaulē un Latvijas un Kazahstānas ekonomiskās sadarbības iespējām uz Neatkarīgas jautājumiem atbild Latvijas Republikas vēstnieks Kazahstānā Juris Maklakovs.

Intervija ar Saeimas deputāti Vinetu Poriņu (Nacionālā apvienība), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedri, sociolingvisti – par to, kāpēc jāsargā tradicionālās vērtības un kāpēc mācība par tām jāapgūst skolās.

Sestdien – Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Latvijai atvēlētas vien nieka astoņas vietiņas no 751. Sociologi biedē ar zemu vēlētāju aktivitāti. Elektorāts ir skeptisks: ko nu tur mūsējie – Briseles kūtspakaļā uz beņķīša... Tāpat neko neietekmēs. Iespējams.

«Uz pili skatos kā uz skaistu notikumu, piedzīvojumu, priekšmetu. Mazliet brīnos, ka tas tiešām ir noticis. Reizēm tā kā mazliet reibst galva... Sajūta ir mazliet pārdabiska, mazliet kā sapnī,» saka Rundāles pils direktors Imants Lancmanis. Rīt, pils 278. dzimšanas dienā, atzīmējot pamatakmens likšanu 1736. gada 24. maijā, tiks noslēgti piecdesmit gadu ilgušie pils restaurācijas darbi. Beidzot realizēts savulaik par utopisku uzskatītais projekts – Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidenci atjaunot 18. gadsimta izskatā, radot hercoga laika cienīgu interjeru iekārtu.

Starptautiskā mediju kluba Formāts A3 aicināts, 6. maijā Rīgā priekšlasījumu sniedza vēstures doktors, Novgorodas universitātes valsts un tiesību vēstures katedras profesors Boriss KOVAĻOVS. Kovaļova kungs ir kolaboracionisma pētnieks un starptautiski atzīts eksperts šajā jomā. Intervijā Neatkarīgajai viņš stāsta par kolaboracionisma uztveri PSRS un mūsdienās.

Saruna ar Rīgas domes priekšsēdētāju, politiskās apvienības Saskaņas centrs (SC) priekšsēdētāju Nilu Ušakovu par to, vai ideja par rīdzinieka karšu ieviešanu nav izgāzusies, par Rīgas ielu katastrofālo stāvokli un par to, vai SC nav pienācis laiks skaidrāk pozicionēties Ukrainas notikumu izvērtējumā.

Rakstīt par Ukrainu beidzot kļuvis viegli. Pat domāt vairs nevajag. Paņem tik kādu no oficiāliem notikumu traktējumiem un melo šo taisnību kā savējo. Sauc pilsoņu karu par pretterorisma operāciju, tīšām jauc federalizāciju ar separātismu, likumības ziņā salīdzināmas darbības pēc patikas dēvē vai nu par brīvības cīņām, vai noziegumiem. Utt.

Studijā Rija radītās filmas paliks pasaules animācijas vēsturē, un tās vadītājs Vilnis Kalnaellis ne velti ir atzīts par vienu no labākajiem animācijas filmu producentiem Eiropā. Kirikū un burve, kas ieguva Anesī Starptautiskā animācijas filmu festivāla Grand Prix, Randiņš Belevillā, kas tika nominēts diviem ASV Kinoakadēmijas Oskariem – tās ir filmas, ar kurām var lepoties arī Latvija, jo to veidošanā piedalījusies filmu studija Rija. Diemžēl latviešu animatoru radošo garu pēdējos gados stipri apslāpējusi netaisnīga naudas dalīšana filmu nozarei. Rodas iespaids, ka ir kāda «mafija» – ļaužu pulciņš, kas sadala finansējumu savējiem, bet par animāciju aizmirst.

Latvijā top Eiropas krievu kustība. Saruna par to, kāpēc šī organizācija vajadzīga un, kas ir tās dibinātājs – Putina ietekmes aģents jeb „Latvijas ohrankas ieliktenis”? To jautājam viņam pašam – vēsturniekam, bijušajam skolotājam un žurnālistam –Igoram Vatoļinam.

Viņš ir vadījis valsti laikā, kad Krievija piedzīvoja ekonomisko krīzi, defoltu, kas, meklējot ārējo ienaidnieku, atbalsojās arī Latvijā. Kā Latvijai gatavoties neprognozējamajām sekām tiem notikumiem, kas pašlaik risinās Ukrainā ar Krievijas palīdzību, rietumvalstu un ASV sankciju ietekmei uz Latviju, Neatkarīgās intervija ar ekspremjeru, pašlaik uzņēmēju Guntaru Krastu.

Intervija ar bioloģijas doktoru, ārstu, farmaceitu un briežaudzētāju Gunti Belēviču: par brīvās tirdzniecības līgumu, kas bīstams ne tikai Latvijai, par lielražotāju vēlmi iznīcināt nacionālas valstis, par to, kā glābties no šiem draudiem.

Viss ir savstarpēji saistīts. Arī Otrais pasaules karš un mūsdienas. Lai pētītu šos jautājumus, Neatkarīgā piedāvā sarunu ar vēstures habilitēto doktoru, Latvijas Universitātes Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītāju profesoru Inesi Feldmani – kā sveicienu 9. maija «svētkos» oranži melno lentīšu nēsātājiem, atgādinot par vēstures interpretācijām, sarkanarmijas zvērībām un par to, kāpēc uzvarētājus netiesā.

Reiz viens no spilgtākajiem (un dīvainākajām) spīdekļiem pie Latvijas politiskā debesjuma – Einars Repše – pēc zināma norieta brīža atkal mēģina iemirdzēties starp pārējām zvaigznēm un zvaigžņu putekļiem. Viņš atgriežas orbītā ar nesen dibināto, vēlēšanu kristībās vēl nepārbaudīto partiju – Latvijas attīstībai. Einars Repše klāsta savu viedokli par aktualitātēm pasaulē un šaisaulē: Ukraina, Krievija un Latvija..