Rinkēvičs: OECD lielās tēmas – produktivitātes kāpums un migrācija

 
VISS PAŠU ROKĀS. Edgars Rinkēvičs: «OECD nevienai dalībvalstij ar padomiem pakaļ neskries un sankcijas nenoteiks, tā nav Eiropas Savienība, kur ir sava sistēma, kā disciplinēt dalībvalstis. OECD viss ir mūsu pašu rokās» ©Publicitātes foto

16. jūnijā Saeima plāno ratificēt Latvijas iestāšanās līgumu ar Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD), un jūlijā pēc formālo procedūru noslēguma Latvija kļūs par pilnvērtīgu OECD dalībvalsti.

OECD ir pēdējais lielais starptautiskās integrācijas projekts Latvijai. OECD dēvē par «bagāto valstu klubu», bet patiesībā diez vai visām tās dalībvalstīm izdotos atbilst bagātības kritērijiem. Drīzāk tā ir prestiža organizācija, kurā atrodoties, valstij ir iespēja tikt pamanītai pasaules ekonomikas attīstības kontekstā. Tik mazai valstij kā Latvija iespēja tikt pamanītai un novērtētai prestižā organizācijā nav mazsvarīga. Eirokomisārs Valdis Dombrovskis, kura valdītā valdība 2013. gadā sāka iestāšanās procesu, sola, ka Latvijas dalība OECD noteikti atmaksāsies ar labākām procentlikmēm un kredītreitingiem. Jācer, ka tā arī būs. Lai gan viss ir atkarīgs tikai no Latvijas pārvaldes un politiskās elites gribas, izmantot dalību starptautiskajā organizācijā valsts izaugsmes labā.

Rinkēvičs: OECD lielās tēmas - produktivitātes kāpums un migrācija

OECD Ministru sanāksmē Parīzē 1. jūnijā piedalījās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš pārstāv valdību organizācijā kopš 2013. gada, kad Latvija tikai ieguva kandidātvalsts statusu OECD. Pēc ministru sanāksmes beigām viņš atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

- Kādas šobrīd ir OECD prioritātes un galveno diskusiju objekts?

- Jautājums ir, kā OECD dalībvalstīs veicināt produktivitātes kāpumu, kas visur klibo, jo visās dalībvalstīs joprojām jūtamas 2008. gada krīzes sekas un izeja no tās nesekmējas tā, kā gribētos. OECD jaunākais pētījums Global Outlook uzskatāmi parāda visas Latvijas problēmas šajā jomā - nodokļu iekasēšanā, strukturālā bezdarba un sarežģītās ģeopolitiskās situācijas jomā.

Otra lielā tēma ir migrācija, taču OECD nelūkojas uz šo problēmu kā Eiropas Savienība vai NATO: mēs aiztaisīsim robežu un cīnīsimies ar migrantu plūsmu, bet gan citādāk: ko darīt ar cilvēku masu, kas jau ir ieradusies Eiropā, un kā to integrēt ekonomiskajā dzīvē. Tā ir arī mūsu valsts problēma: esam sarakstījuši labus plānus, kopumā uzņemamais skaits - 776 cilvēki - nav ļoti daudz, bet pat šo cilvēku integrācija ekonomiskajā apritē nav līdz galam skaidra.

OECD piedāvājums migrācijas jomā ir maksimāli izmantot izglītības sistēmu, lai apmācītu emigrējušos cilvēkus nozarēs, kas ir būtiskas katras valsts ekonomikai. Latvijai, cita starpā, kas parādās arī OECD ziņojumā, būs aizvien lielākas problēmas darbaspēka jomā apkalpojošā sfērā, lauksaimniecībā un ražošanā, tāpēc tiek aicināts domāt par arodizglītības un profesionālās izglītības jomu.

Vēl, protams, būtisks jautājums ir digitālās ekonomikas attīstība. Tai ir ne tikai pozitīvā ietekme, bet arī negatīvās blaknes - ieviešot digitālo ekonomiku, aptuveni 20 miljoni cilvēku zaudēs darbu, un ir jādomā par to, kā šo masu integrēt jaunajā ekonomiskajā realitātē, pārkvalificējot šos cilvēkus. Kā fons visam - migrācijas un digitālās ekonomikas ieviešanas problēmām - ir arī lielais jauniešu bezdarbs un milzīgā ienākumu nevienlīdzība attīstītajās valstīs.

- Kādi ir Latvijas izaicinājumi OECD?

- Mēs tiešām esam lieli čempioni, kad vajag kaut kur iestāties - vai tas būtu ES, NATO, vai OECD. Tagad zināms starptautiskās integrācijas posms ir pabeigts. Vai ir nākamā organizācija, kur iestāties? Varu tikai atjokot, ka tad, ja Baltijas jūrā tiks atrasti naftas krājumi, skatīsimies OPEC virzienā.

Latvijas tuvākie uzdevumi ir saistīti ar finanšu sektoru - banku uzraudzība, kontrole un paškontrole. Otrs jautājums - valsts kapitālsabiedrību padomju izveide, kas vēl turpinās. Viena lieta - ir padomes izveidot, bet nākamā - kā tās sevi parādīs. Trešais izaicinājums saistās ar informācijas apmaiņu nodokļu jomā - kā darbosies šī sistēma un informācijas apmaiņa OECD dalībvalstu starpā par nodokļu nomaksu.

Nākamais līmenis ir - kā Latvijas kā dalībvalsts nozaru ministrijas izmantos OECD ekspertīzes un ieteikumus dažādās jomās. OECD nevienai dalībvalstij ar padomiem pakaļ neskries un sankcijas nenoteiks, tā nav Eiropas Savienība, kur ir sava sistēma, kā disciplinēt dalībvalstis. OECD viss ir mūsu pašu rokās. OECD Latvija var piedāvāt savu ekonomiskās sadarbības pieredzi ar Centrālāzijas valstīm. Es jūtu, ka OECD ir interese izmantot Latvijas unikālo potenciālu šajā jomā, jo Centrālāzija ir ne tikai būtisks reģions drošības jomā, bet arī savienojošs reģions starp Ķīnu, Eiropu, Irānu, tas ir ekonomisko tranzītceļu krustpunkts.

- Latvijā parādās spekulācijas, ka aktualizēt nepilsoņu naturalizācijas jautājumu ir OECD ieteikums. Vai tā ir?

- Nē. Iestāšanās procesā tika analizēta nepilsoņu pieejamība darba tirgum, viņu iespēja piedalīties darba tirgū. Latvijas puse iestāšanās procesā paskaidroja, ka nepilsoņi nevar ieņemt amatus valsts pārvaldē, nevar vēlēt un tikt ievēlēti, bet tas neatstāj iespaidu uz viņu nodarbinātību kopumā. Latvijas nepilsoņu statuss tika atzīts par OECD kritērijiem atbilstošu.

Tiešām tā bija nejauša sakritība, ka nupat parādījās ANO cilvēktiesību procesa ziņojums, kur ANO dalībvalstis var sniegt savus ieteikumus citām dalībvalstīm. Dažbrīd liekas, ka daži no ieteikumiem tapuši veidā «mēs ieskatījāmies mātē Google, ieraudzījām dažus rakstus par tēmu un sacerējām ieteikumus». Es izturētos kritiski pret šiem ieteikumiem, jo reizēm tiem nav sakara ar kvalitāti, bet Ārlietu ministriju darbinieku vēlmi aizpildīt visus formulārus.

Ar mūsu valsts iekšējo diskusiju par nepilsoņiem šobrīd starptautiskajām organizācijām nav lielas saistības. Jā, mums ir liels skaits nepilsoņu, bet jāatceras arī, ka iespējas naturalizēties ir, un tikai no paša indivīda atkarīgs, vai viņš to vēlas - vai varbūt nevēlas, ja ņem vērā, ka tādējādi ir brīva iespēja ceļot uz Krieviju bez vīzas.

- Viens no OECD kritērijiem ir bijusi valsts kapitālsabiedrību padomju atjaunošana, kas savulaik tika likvidētas kā «partiju barotnes». Kā jūs vērtējat šo padomju atjaunošanas procesu?

- Es domāju, ka Latvija vēl nonāks līdz nepieciešamībai precizēt normatīvajos aktos šo procesu. Šobrīd divu padomju izveide vēl ir iekavējusies, bet varbūt labāk ir nedaudz vēlāk, nekā sasteigt. Būtiskākais ir, kā šīs padomes strādās, komentāru - viss ir ārkārtīgi slikti vai ārkārtīgi labi - es vēl atturētos sniegt.

- Vai OECD iestāšanās procesā bija kāds brīdis, kad bija jādomā - viss, neiestāsimies?

- Jā, bija. Šoziem. Kad parādījās būtiskas problēmas banku sektora uzraudzībā un kontrolē un saistībā ar uzņēmumu padomju atjaunošanu. Faktiski līdz 7. aprīlim situācija bija visai svārstīga.

- Latvijā ir izplatīts viedoklis, ka, stājoties jebkurā starptautiskā organizācijā, mēs nostājamies miera stājā un pārcenšamies visu ieteikumu izpildē. Vai piekrītat šai domai?

- Savas tiesības Latvija allaž ir aizstāvējusi. Mani uztrauc kas cits - tas, ka iestājamies organizācijā un tad atslābstam. Tā ir tendence, kas ir daudz bīstamāka. Dalība organizācijā jau nav pašmērķis. Latvijai pašai bija problēmas ar banku uzraudzību un finansēm, ar valsts uzņēmumu pārraudzību. Es ceru, ka tagad ar OECD nebūs tā - iestājāmies un atslābstam. Kā kādreizējais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs varu teikt, ka Latvijai nav nācis par labu tas, ka, iestājoties NATO, apņēmāmies aizsardzībai dot 2% no IKP, bet to nedarījām. Tagad nākas ļoti strauji tuvoties šim skaitlim.

- Migrācijas jautājums ir ļoti aktuāls Eiropas Savienībā un tiek meklēti ceļi, kā apturēt cilvēku plūsmu no Tuvajiem Austrumiem. Kā šobrīd ES risina šo jautājumu?

- Vienošanās ar Turciju ir lielā mērā palīdzējusi migrācijas jautājuma risināšanā, un bēgļu plūsmas ir ierobežotas, lai gan, protams, tas ir izraisījis virkni citu prasību no Turcijas puses. Nepieciešamība maksāt sešus miljardus Turcijai saistībā ar bēgļu problēmas risinājumu ir izraisījusi arī ES donorvalstu attieksmes maiņu struktūrfondu sadalē un skatījumu uz citām ES dalībvalstīm - ja jūs neesat pratuši līdz šim doto naudu kvalitatīvi un pilnvērtīgi izmantot, mēs pārskatīsim jūsu iespējas tikt pie struktūrfondu naudas nākotnē, rēķinoties ar ES jaunajiem izaicinājumiem migrācijas jomā. Diskusijas ir kuluāros, bet tās sākas.

- Jautājums par 250 tūkstošiem eiro no dalībavalstīm par katru neuzņemto bēgli ir joprojām aktuāls?

- Eiropas Komisijas priekšlikums ir aktuāls. Eiropadomes diskusijā daudzas valstis, ne visas gan, pret to iebilda. Kas notiks tālāk - redzēsim, daudz ko noteiks ES prezidējošo valstu izvirzītā dienaskārtība.

*

Kučinskis:

OECD ir padomdevējs reformu veikšanā

Ministru prezidents Māris Kučinskis Parīzē parakstīja līgumu par Latvijas iestāšanos Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) un atbildēja uz žurnālistu jautājumiem par Latvijas tuvākajiem mērķiem tajā.

- No OECD amatpersonu teiktā izrietēja, ka šai organizācijai ir vēlme ņemt vērā Latvijas pieredzi krīzes pārvarēšanas procesā. Vai tiešām tā ir?

- Jā, bet, no otras puses, viens no diskusiju objektiem arī bija tas, cik ļoti ekonomikas saspiešanās var traucēt turpmāko izaugsmi. Drīzāk es teiktu, ka OECD un ES apbrīno Latvijas spēju mobilizēties un izturēt krīzi, kas skāra dubulti - gan kā pasaules finanšu krīze, gan kā vietējā nekustamā tirgus burbuļa pārplīšana.

Mūsu iespēja mobilizēties grūtos brīžos - tas ir mūsu lielais potenciāls. Arī fakts, ka, stājoties OECD, triju gadu laikā spējām izpildīt visus mājasdarbus, ir liels sasniegums. Es iestājas stafeti pārņēmu kā ceturtais valdības vadītājs un skatos uz šo spēju mobilizēties ārpolitisku mērķu sasniegšanai ar skaudību. Un vēlos pārnest šo mobilizēšanos uz iekšpolitiskiem mērķiem.

Latvijai ir iespējas šeit būt spīdoši pārstāvētai, vienīgi ir jāpārvar tāds iekšējais kaunēšanās sindroms. Mēs visu laiku it kā par kaut ko jūtamies vainīgi pasaules priekšā un pēc tam brīnāmies, kāpēc paši graujam savu reputāciju.

Lielākais izaicinājums - kādu struktūru izveidosim sadarbībai ar OECD un kā šīs iespējas pārnesam uz Latvijas tautsaimniecības attīstību.

OECD ir ļoti vērtīgi ieteikumi izglītības jomā, un tie būtu pamats izglītības reformai, kas Latvijai jārealizē.

- Kādi ir Latvijas nepabeigtie mājasdarbi, kas vēl būtu jādara?

- Viens saistās ar kapitālsabiedrību padomju izveidošanu. Es šo padomju veidošanas procesu vēroju ļoti uzmanīgi un redzu tajā jau trīs kļūdas: pirmkārt, mēs nez kāpēc pārmaksājam tiem, kas padomēs strādā, lai gan tas nav pilna laika darbs, otrs - nevaram atrast cilvēkus, kas vēlētos strādāt padomēs, jo Latvijā ir ļoti sarežģīts interešu konflikta likums, kas atsijā lielu daudzumu profesionāļu, kuri pēkšņi nevar strādāt pamatdarbā. Trešais - būs jāveic izmaiņas pārvaldības un uzraudzības procesā, iespējams.

Otrs mājasdarbs - ir banku uzraudzības sakārtošana, kas nav pabeigts process.

Trešais - kā mēs izmantosim OECD rekomendācijas un ekspertīzes izglītības un veselības aprūpes reformās.

Mēs jau paši apzināmies savas vājās vietas - nodokļu iekasējamības uzlabošana un ēnu ekonomikas apkarošana, nodokļu politikas sakārtošana - pārmaiņas šajās jomās jāveic nevis OECD, bet Latvijas izaugsmes labā. OECD ir kā palīgs un padomdevējs reformu veikšanā.

- Valdība ir izrēķinājusi - gada dalības maksa - trīs miljoni eiro - atmaksāsies?

- Plikos ciparos OECD atdeve nebūs rēķināma, bet, izdarot analīzi, pienesums reformu jomā tautsaimniecībā noteikti atmaksāsies. Valdība noteikti izveidos monitoringa sistēmu, lai visas struktūras atskaitītos par to, kā tiek ieviestas OECD rekomendācijas.

***

Eiropas komisāra Valda Dombrovska uzruna Latvijas svinīgās uzņemšanas OECD ceremonijā Parīzē 2. jūnijā

Godātais Ministru prezidenta kungs!

Godātie kolēģi!

Lūk, Latvijas trīs gadus ilgušais ceļojums ir noslēdzies ar Latvijas pievienošanos šim augstas raudzes klubam. Apsveicu! Sākot ar šo brīdi, Latvija var strādāt saskaņā ar OECD augstajiem standartiem, izmantot pievienoto vērtību, ko OECD sniedz valsts tēlam, un efektīvi izmantot šīs organizācijas ekspertu zināšanas. Būtībā šīs nav vis ceļojuma beigas, bet gan darba sākums OECD dalībvalsts statusā.

Es gribētu pateikties visiem kolēģiem, kuri bija iesaistīti iestāšanās procesā. Pirmkārt, noteikti Latvijas ārlietu ministram Edgaram Rinkēviča kungam, kura diemžēl šodien šeit nav, taču viņš no sākuma līdz beigām ir strādājis, lai sasniegtu šo rezultātu, tāpat kā visa Ārlietu ministrijas komanda. Gribu pateikties Latvijas Ministru prezidentiem Laimdotai Straujumas kundzei un Mārim Kučinska kungam, kuri turpināja iet uz nosprausto mērķi un padarīja iestāšanos OECD par prioritāti gan savām valdībām, gan visiem citiem, kas strādājuši, lai tas varētu notikt.

Īpaša pateicība pienākas ģenerālsekretāram Anhelam Gurijam. Godājamais ģenerālsekretār, dārgais Anhel, liels jums paldies! Jūsu atbalstam un padomam bija ārkārtīgi liela nozīme visā iestāšanās procesā.

Protams, jāpateicas arī OECD dalībvalstīm par palīdzību iestāšanās procesā un par pozitīvo atzinumu, ar ko tas ir noslēdzies.

Pateicos jums visiem, sveicu Latviju ar iestāšanos un novēlu vislabākās sekmes, turpmāk darbojoties OECD!