Lielmežs: Pašvaldības pārvērš par izpildkomitejām

Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs intervijā Neatkarīgajai stāsta, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izdomātā skolu reforma viņa novadam sagādās zaudējumus vairāk nekā 700 tūkstošu eiro apjomā.

- Esmu no Mālpils kaimiņu pagasta. Mēs abi esam beiguši vienu vidusskolu. Līdz šim man likās - kur nu vēl stabilākas skolas, kā Mālpils novadā. Kas tad tagad tām draud?

- Izglītības reforma jau ar savu sākotnējo dokumentu par pedagogu algu finansēšanas modeli, jau ar zināmu prieku par to, ka IZM atrastas iekšējās rezerves, darīja gana piesardzīgu. Vēl pirms tam, kad līgums par Mālpils profesionālās vidusskolas uzturēšanas izdevumu finansēšanu netika slēgts ilgāk par pirmo septembri. Skanēja gan mierinājums, ka būs jaunais profesionālās izglītības sistēmas finansēšanas modelis un, atbilstoši tam, līgums tiks noslēgts.

Taču tad, kad sākās publiskās diskusijas par šī jaunā atalgojuma modeļa aprisēm, parādījās vēl viena zināmā mērā neticama ziņa - ar pirmo janvāri tiks pārtraukta arī vispārējo internātskolu uzturēšanas izdevumu finansēšana. Mālpils novads faktiski ir vienīgais valstī, kurš no kādreizējā Rīgas rajona pārņēma divas skolas - gan profesionālo vidusskolu, gan Mālpils internātpamatskolu. Abas šīs skolas sniedz izglītību audzēkņiem no vairāk nekā 20 novadiem. Tātad novads faktiski pilda valsts vai vismaz reģionāla līmeņa funkcijas.

Šīs vēstis lika mums momentā reaģēt un skatīties, kāda būs to finansiālā ietekme. Šī ietekme uz Mālpils pašvaldības budžetu (ja tik tiešām politiķi uzdrīkstēsies, pasvītroju - uzdrīkstēsies straujā tempā pieņemt dokumentus, kas pārtrauc finansējumu) faktiski ir graujoša. Jo, saskaņā ar jauno modeli, ar koeficientiem, kas tajā iestrādāti, mēs vispārizglītojošām iestādēm saņemam ap 70 000 eiro gadā, bet zaudējam vairāk par 700 tūkstošiem, ja vairs netiek finansēta ne profesionālā vidusskola, ne internātskola.

- Pamatojiet, lūdzu, konkrētāk.

- Ja IZM pārtrauks profesionālās izglītības programmu nodrošināšanu, tad ietekme jau uz mūsu šī gada budžetu būs 3,7%. Mums būs jāmeklē papildu finansējums 91 207 eiro apmērā. Ja te likt klāt nepieciešamo papildu finansējumu dažādām atalgojuma pozīcijām, tad kopējā ietekme uz novada 2016. gada budžetu būs 109 839 eiro.

Ar 2017. gada 1. janvāri, kā teicu, IZM plāno pārtraukt uzturēšanas izdevumu finansēšanu arī internātskolām. Turklāt pašvaldībām no 1. janvāra jānodrošina to pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Kopumā ietekme uz pašvaldības pamatbudžetu (bez mērķdotācijas) 2017. gadā būs 24,4%. Piemēram: profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu nodrošināšanai vajadzēs 257 565 eiro; internātskolas uzturēšanas izdevumiem - 377 836 eiro; internātskolas internāta skolotāju atalgojumam papildus vajadzēs 13 620 eiro; pirmsskolas pedagogu, izglītības iestādes vadītāja un viņa vietnieka atalgojumam papildus vajadzēs 14 016 eiro; profesionālās ievirzes pedagogu, iestādes vadītāja un vadītāja vietnieka atalgojumam papildus vajadzēs 11 796 eiro; atbalsta personāla un pagarinātās dienas grupas pedagogu atalgojumam papildus vajadzēs 41 748 eiro; interešu izglītības pedagogu atalgojumam papildus vajadzēs 7128 eiro. Kopumā papildus būs jāatrod 723 709 eiro. Novada iekšējās rezervēs atrast līdzekļus, lai segtu šādu ietekmi uz budžetu, nav iespējams. Pašvaldībai tādu līdzekļu nav.

- Kā šīs izredzes vai, pagaidām, neziņa ietekmē cilvēkus?

- Abu skolu kolektīvos emocionālā spriedze jau šobrīd ir ļoti liela. Abās skolās kopā strādā 47 pedagogi un 35 tehniskie darbinieki. Bērni un viņu vecāki pagaidām varbūt ir mierīgāki, jo galīgie lēmumi vēl nav pieņemti. Bet - neziņa pastāv. Tā ietekmēs iespējamo izvēli - apmeklēt šo skolu vai nē. Jau tagad ar šo ziņu vien skolām tiek nodarīts liels kaitējums.

Turklāt rodas jautājums - kā tad tā? Savulaik rajons skolas infrastruktūras sakārtošanā atbilstoši mūsdienu prasībām (infrastruktūra, mācību līdzekļi, palīglīdzekļi...) ieguldīja vairāk nekā divus miljonus eiro. Arī novads ir realizējis vairākus Eiropas līdzfinansētus projektus. Novads no savas puses ir ieguldījis vairāk par 100 tūkstošiem. Klimata pārmaiņu finanšu instruments, lai šīs ēkas būtu energoefektīvas, ir ieguldījis gandrīz 300 tūkstošus. Ēkas ir labā stāvoklī. To bilances vērtība ir aptuveni divi miljoni eiro. Finansējuma pārtraukums nozīmēs šīs infrastruktūras apdraudējumu, minētie līdzekļi izrādīsies tērēti bezjēdzīgi. Pašvaldības funkcija nav finansēt šādas skolas, un atrast šādai infrastruktūrai nākotnē citu izmantojumu ir bezcerīgi. Un - tērēt valsts naudu, lai veidotu šādu infrastruktūru citā vietā, ir absurdi.

Turklāt - pēc šīs izglītības ir pieprasījums. Sevišķi - pēc internātskolas.

Diemžēl sabiedrībā ir pietiekami daudz negāciju, un ir bērni, kam šādu skolu vajag. Mēs šo izglītību sniedzam. Un mūsu priekšrocība Mālpilī ir tā, ka tas viss notiek vienās telpās ar profesionālo vidusskolu. Esam raduši iespēju mācīt arodu arī tiem, kas apmeklē internātskolu. Viņi no 7. klases mācās par pavāra palīgiem, skola piedāvā iespējas apgūt arī galdnieka palīga un apdares strādnieka profesijas.

Satraukums ir ļoti liels, un mēs darīsim visu, lai skolas saglabātu. Ja IZM, ja valdības nostāja neapmierinās Mālpils sabiedrību, meklēsim palīdzību Saeimā. Beigu beigās - neviena politiskā partija nav nākusi uz vēlēšanām ar piedāvājumu - pārtraucam finansēt profesionālās skolas, internātskolas. Nav teikusi, ka profesionālo izglītību varēs iegūt tikai kompetenču centros, tāpēc pārējās skolas ir slēdzamas ciet.

- Savādi - 19. maijā biju augsta līmeņa zinātnei un izglītībai veltītā forumā. Viena no klātesošo OECD un Eiropas Komisijas ekspertu uzstājīgākajām rekomendācijām Latvijai bija - stiprināt profesionālo izglītību. Visos līmeņos un visu veidu skolās. Acīmredzot IZM nostāja ir pretēja. Graut profesionālo izglītību. Jo tā grasās likvidēt šajā ziņā iekoptu vietu. Vai ne?

- Te jau ir tas, ka - vārdos esam par vienu, darām citu. Tiek runāts, ka tuvākajā periodā starp tiem, kas mācās vispārizglītojošā skolā no 10. līdz 12. klasei, un tiem, kuri gūst profesionālo izglītību, jādabū attiecība - puse uz pusi. Manuprāt, šī proporcija varētu būt pat lielāka. Vajadzētu izvirzīt mērķi un pakārtot praktisko politiku tam, lai vismaz 70% vecumā līdz 19-20 gadiem būtu izglītoti arī profesionāli. Tas ir pareizs un atbalstāms ceļš. Tāpēc absolūti nav saprotams, kāpēc pēkšņi… nefinansēsim. Man juristi gatavo atbildi un nevar atrast pamatojumu, uz kādu normatīvo aktu bāzes IZM pārtrauc finansēt un kāpēc šīs skolas būtu jāfinansē pašvaldībai… Tā ir valsts funkcija, skolas jāfinansē valstij. Vai arī jāatrod citi finansēšanas avoti.

Bet kopumā - varbūt jābeidz divu kungu valdīšana pār šo izglītības posmu? Valsts un pašvaldība. Tiek taču prasīts, lai būtu nodrošināts tā saucamais subsidiaritātes princips, lai funkcijas tiktu veiktas pēc iespējas tuvāk sabiedrībai. Kāpēc gan profesionālās skolas, gan vispārizglītojošās skolas nevar tikt ar visu finansējumu atdotas tikai pašvaldību ziņā? Un lai valsts nejaucas iekšā ar savām mērķdotācijām, kuras satur politiku - optimizāciju. Tā, ja precīzi pildīt to noteikto pedagogu darba samaksas modeli, faktiski nozīmē mazo skolu masveida slēgšanu. Jo ar to samazināto pedagoģisko likmju skaitu, kas pēc jauno koeficientu piemērošanas pienāksies mazajām skolām, nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu mācību procesu.

Būtība ir tā, ka valsts grib ar saviem nosacījumiem diktēt sabiedrībai, pašvaldībām, kādam jābūt skolu tīklam. Tagad visa valsts ir sakacināta ar koeficientiem, kuriem pēc būtības nav nekāda pamatojuma. Turklāt - ne jau valdības veidoja izglītības sistēmu. To saviem bērniem veidoja pati sabiedrība. Valsts pašvaldībām varētu nodefinēt tikai akreditācijas, mācību satura, izglītības kvalitātes prasības un, iespējams, minimālo darba samaksu, kāda pienākas pedagogiem, atbilstoši reālajam kontekstam. Un - viss.

- Bet premjerministrs tajā zinātnieku forumā izteicās apmēram tā: dažas pašvaldības grib, lai skola pie viņiem pastāv kā sociālā iestāde māju tuvumā. Tā vietā, lai domātu, kā vest bērnus tur, kur tie dabūs kvalitatīvu izglītību.

- Tie arī ir vien tādi vēlmju līmeņa pieņēmumi. Nez kāpēc visu laiku mēģina iestāstīt, ka kvalitatīvu izglītību iespējams iegūt tikai lielajās pilsētu skolās. Tam nav pietiekamu pierādījumu, jo pat centralizēto eksāmenu rezultāti parāda tikai atsevišķas tendences, bet citi rādītāji nav pat detalizēti pētīti. Pat raidījumā Gudrs, vēl gudrāks var redzēt, ka no mazajām lauku skolām nāk tādi gudrinieki, kas sasit tos «lielos» lupatu lēveros.

Protams, pie tik straujas Latvijas depopulācijas cīņa notiek par katru bērnu. Tam pakārtota arī nauda. Bet situācija tiek pakārtota viena tipa domāšanai - sabiedrības migrācijas viļņa uzsākšanai, tā veicināšanai. Cilvēki būs spiesti pamest savas dzimtās vietas. Un te arī atklājas pretruna ar to, kas definēts vārdos. Definēta vienmērīga valsts, reģionu attīstība. Un tajā pašā laikā uz pieņēmumu pamata tiek lemts par skolu slēgšanu.

- Un kā jūs kārtotu šīs lietas?

- Tā, kā teicu. Valsts atsakās no iejaukšanās sabiedrības pamatos - cilvēka gribā iegūt izglītību pēc iespējas tur, kur liktenis lēmis viņam piedzimt un dzīvot. Un - tā vietā, lai diktētu pašvaldībai šajā ziņā noteikumus, darīt visu, lai būtu pēc iespējas kvalitatīvāki pedagogi. Jo beigu beigās izglītības kvalitāti noteiks ne tas, vai skola liela vai maza, bet izglītots, zinošs un ar lielu vēlmi iemācīt bērniem prasmes apveltīts skolotājs. Mūsu novada domes lēmumi paredz - nepieļaut risināt šo reformu uz pašvaldību budžeta rēķina.

- Bet, ja skartas 20 novadu intereses, tad nez vai jūs to varat atrisināt kā viena novada iekšēju problēmu. Turklāt man šķiet nepieļaujami informēt bērnus un vecākus vasaras sākumā, ka viņu skolu pirmajā septembrī, iespējams, slēgs. Savlaicīgi būtu to darīt vismaz gadu iepriekš.

- Te ir tā tiesiskā paļāvība gan bērniem, gan bērnu vecākiem. Viņi ir izvēlējušies skolu, viņi cer iegūt atestātu. Diemžēl depopulācija ir tik liela, ka izveidotā infrastruktūra kļūst lieka, jo bija radīta tad, kad gadā dzima ap 40 000 bērnu. Tagad vairāk par 20 000 nedzimst. Līdz ar to bedre veidojas visos līmeņos.

Tostarp mūsu skolas no tā brīža, kad pašvaldība tās pārņēma, caur dažādiem projektiem, caur darbību ir piesaistījušas vairāk nekā miljonu eiro. Izglītības projektiem vien - vairāk par 320 000 eiro. Audzēkņiem ar vidējo izglītību profesionālās izglītības programmu apguvei izmaksātas sociālās stipendijas vairāk par 70 000 eiro. Faktiski skola ir piesaistījusi novadam naudu. Ir absolūti aplam uz to visu skatīties tik vieglprātīgi, pavirši un vēl tādā steigā. Turklāt, piesaistot Eiropas fondu naudu, mēs esam apņēmušies, ka tās skolas būs. Citādi nauda jāmaksā atpakaļ. Kurš to maksās atpakaļ? Mālpils?

- Jā, citādi Eiropas naudiņa būs uzskatāma (pateicoties IZM) par izšķērdētu. Turklāt šis droši vien arī ir tas gadījums, kurš dod pamatu runām par to, ka centrālā un vietējā vara ir bezmaz divas pasaules bez stabila kopsaucēja.

- Visam pamatā ir tas, ka mums nav precīzi nodalīts, kas par ko atbild. Ja vienai lietai, kā teicu, ir vairāki kungi, tad tā kaut kā negrib attīstīties. It kā tu gribi realizēt savu lietu saviem cilvēkiem, lai būtu labāk. Valsts pēkšņi sāk jaukties ar pavisam nesaprotamiem noteikumiem, un tu vairs nezini, kā darīt. Pašvaldības pārvēršas par izpildkomitejām. Un tas pēc būtības jau ir drauds pašiem demokrātijas pamatiem.

Ne velti arī viena no Pašvaldību savienības kongresa rezolūcijām ir par pašvaldību demokrātijas attīstību. Šajā laikā, pēc divdesmit pieciem gadiem, kopš nokratījām totalitāro jūgu! Tātad kaut kas nav sakārtots pašos pamatos. Recepte ir ļoti vienkārša - varas un finanšu decentralizācija. Ar precīzu pienākumu sadali, kad nekas nedublējas. Valsts atbild par tiešām valstiskām lietām (un to visu var definēt), par pārējo atbild pašvaldības, un no tām arī prasa atbildību. Protams, lai katrs neizdomā kaut ko tiešām antivalstisku, pastāv vispārīgi rāmji. Bet - tad viens otram uzticas, tad var runāt par valsts attīstību. Tagad iznāk dubultošanās, pretnostatījumi, greizsirdības… Tāpēc, ka paši pamati joprojām nav sakārtoti.

- Ko vēl apliecināja Pašvaldību savienības kongress?

- Kongress pagāja diezgan lielā vienprātībā. Tika pieņemtas sešas rezolūcijas. Tikai vienai rezolūcijai (par pašvaldību demokrātijas attīstību) bija viena balss «pret». Tas nozīmē, ka tēmas ir aktuālas. Pašvaldību pārstāvji tās atbalsta un meklē risinājumus. Mans aicinājums ministriju, valdības cilvēkiem ir - skatīt ļoti rūpīgi cauri katru kongresa rezolūciju punktu un apsvērt, kāpēc pašvaldības tagad domā tieši tā. Arī tāpēc, ka valsts neuzticas cilvēkiem, grib visu pakļaut tālākai kontrolei un diktēt pilnīgi visu dzīvi ar Ministru kabineta noteikumiem. Loģiski, ka sabiedrības, pašvaldību pretreakcija ir - jūs mums neuzticaties, bet… kādi esat jūs paši? To, kā sabiedrība vērtē varu, skaidri parāda reitingi! Ja, pastāvot šādām psiholoģiskām, emocionālām attiecībām, gaidām, ka tauta būs radoša, radīs augstu pievienoto vērtību, tad tas nestrādās. Bet - tam ir atslēga: demokrātijas attīstība, uzticēšanās, birokrātijas mazināšana… Tad būs arī rezultāts.

Bet - šis viss ir mazsvarīgs. Esmu visu laiku teicis, ka visam darbību kopumam jābūt tādam, lai tauta ietu vairumā. Tas ir vissvarīgākais. Ja tauta iet mazumā, tad nav pareiza ne politika, ne attieksme, ne instrumenti. Darbību kopums nav pakārtots tam, lai dzimtu bērni. Tā mēs vēl pēc trīsdesmit gadiem likvidēsim gluži vai pēdējo skolu. Paši taču prognozējam iedzīvotāju skaitu uz 2030. gadu pusotru miljonu, uz 2050. gadu drusku virs miljona. Prognozējam nolemtības izjūtu. Liekam tam punktu. Liekam galvas kopā svarīgākā dēļ - lai dzimtu bērni. Jānojauc visi šķēršļi, kuri neļauj šo mērķi piepildīt.