Trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijas izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, no šodienas pirms ieceļošanas Latvijā būs jāiesniedz ziņas par sevi un ceļojuma mērķi Valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā "eta.gov.lv", aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Imigrācijas likuma prasību dēļ līdz novembra nogalei Latviju var nākties pamest 3541 Krievijas pilsonim, aģentūru LETA informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).
Saeima ceturtdien, 2.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.
Saeima šodien atkārtoti galīgajā lasījumā skatīs Imigrācijas likuma grozījumus par uzturēšanās atļaujām ārzemniekiem, jo Valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš šos grozījumus nodeva atpakaļ parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.
Pēc grozījumiem Imigrācijas likumā, kas būtiski paaugstināja investīciju slieksni termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanai, pieprasījums pēc tām ir ļoti būtiski sarucis, šorīt telekanālā LNT pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes direktora vietniece Maira Roze.
Neizsludinot grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz jaunas nodevas ieviešanu termiņuzturēšanās atļaujas īpašniekiem, Valsts prezidents pret to gan nevēršas, taču valdošās koalīcijas vairākums jau sācis apšaubīt tās nepieciešamību.
Kopš termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības apmaiņā pret investīcijām uzņēmējdarbībā vai nekustamā īpašuma iegādi uzsākšanas pagājuši jau pieci gadi, kas nozīmē, ka pirmajiem investoriem šogad jāpagarina savas atļaujas. Manāma aktivitāte šajā ziņā vēl neesot jūtama, bet pirmās problēmas, kuras radījuši likumdevēji, grozot Imigrācijas likumu, pamanītas jau šobrīd.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas regulē arī termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem apmaiņā pret ieguldījumiem Latvijā.
Kaisības ap Imigrācijas likuma grozījumiem par uzturēšanās atļaujām apmaiņā pret dažādu veidu investīcijām Latvijā solās uzvirmot ar ne mazāku sparu kā pirms vēlēšanām.
Imigrācijas likuma izmaiņas nav sniegušas cerēto ekonomisko labumu, jo kopš grozījumu stāšanās spēkā 1.jūlijā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) saņēmusi astoņus uzturēšanās atļauju pieprasījumus, uzskata iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).
Pirmā mēneša laikā pēc Imigrācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā novērojama pastiprināta ārzemnieku interese par nekustamā īpašuma iegādāšanos Latvijā un iespēju pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju, taču reālu uzturēšanās atļauju pieprasījumu vēl ir ļoti maz.
Drošības policija pirms Valsts prezidenta lēmuma izsludināt pretrunīgos Imigrācijas likuma grozījumus informējusi Valsts prezidenta kanceleju, ka pieņemtā likuma redakcija ir pieņemama no valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības viedokļa.
Valsts prezidents Valdis Zatlers ir nolēmis izsludināt Saeimā atkārtoti pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.
Apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) Saeimas frakcija aicina citu Saeimas frakciju deputātus, it īpaši ideoloģiski tuvos Zaļo un zemnieku savienības un "Jaunā laika" pārstāvjus, "nepalikt vienaldzīgiem" un parakstīties par Saeimas pagājušajā nedēļā pieņemto Imigrācijas likuma grozījumu apturēšanu, aģentūru LETA informēja TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons.
Saeima šodien otrreizējā caurlūkošanā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas reglamentē termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu ārvalstniekiem, kuri Latvijā investējuši ievērojamus finanšu līdzekļus.
Šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, atkārtoti caurlūkojot galīgajā lasījumā grozījumus Imigrācijas likumā, mainīja nosacījumus par termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu, tādējādi nosakot, ka uz pieciem gadiem šādas atļaujas tiks izsniegtas, ja persona kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldījusi ne mazāk kā 25 000 latu un valsts un pašvaldību budžetā kapitālsabiedrība kopā samaksājusi ne mazāk kā 20 000 latu.
Iecerētie Imigrācijas likuma grozījumi ietekmē valsts drošības dienestu, tostarp, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbību, - šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja SAB direktors Jānis Kažociņš.
Eiropas Savienības un Šengenas līguma zonas valstīs ir radikāli atšķirīga imigrācijas politika turīgu investoru piesaistei – sākot ar prasību investēt miljonus, līdz pat iespējai uzturēšanās atļauju saņemt, uzrādot pietiekamu iztikas līdzekļu apjomu.
Par Imigrācijas likuma grozījumiem atbildīgā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien tiekas ar pārstāvi no Šveices kompānijas Henlay&Partners pārstāvi Kristianu Kalenu, kas ir starptautiski atzīts konsultants jautājumos par investīciju piesaisti ar imigrācijas politikas palīdzību.