Francijas Konstitucionālā padome ceturtdien noraidījusi vairākus jaunā imigrācijas likuma pantus, ko kritiķi dēvē par "nehumāniem".
Likums bija viens no prezidenta Emanuela Makrona otrā pilnvaru termiņa reformu programmas stūrakmeņiem, taču labējo spiediena rezultātā tas tika padarīts daudz stingrāks, nekā sākotnēji iecerēts, un tā pieņemšanas izsauca iekšējo dumpi valdošās partijas rindās.
Padome paziņoja, ka atzinusi par pilnībā vai daļēji antikonstitucionāliem 32 no 86 likuma pantiem. Pamatā par antikonstitucionāliem atzīti panti, kas formulēti saskaņā ar labējo partiju prasībām.
Makrons un parlamenta deputāti lūdza padomi izvērtēt likumu, kas tika pieņemts pagājušajā gadā pēc garām un mokošām debatēm.
Starp padomes noraidītajiem pasākumiem ir tādi, kas apgrūtina migrantiem ģimenes locekļu ievešanu Francijā un ierobežo viņiem piekļuvi sociālajiem pabalstiem. Noraidīta ir arī imigrācijas kvotu noteikšana.
Likums arī pastiprina Francijas iespējas deportēt ārvalstniekus, kurus uzskata par nevēlamiem.
Likuma pretinieki pirms padomes lēmuma pasludināšanas protestēja pie Konstitucionālās padomes ēkas, kas atrodas pretī Luvras muzejam Parīzes centrā. Tika plānoti arī citi protesti, un Parīzes policija strādāja pastiprinātā režīmā.
Demonstranti apsūdzēja valdību par piekāpšanos Marinas Lepēnas galēji labējās partijas Nacionālās apvienības (RN) spiedienam. Svētdien visā Francijā protestēja aptuveni 75 000 cilvēku, aicinot Makronu neparakstīt pretrunīgi vērtēto likumu.
Iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns, kas jau iepriekš apgalvoja, ka daļa no likuma pantiem esot "nepārprotami pretrunā ar konstitūciju", Konstitucionālās padomes lēmumu nosaucis par valdības uzvaru.
"Konstitucionālā padome apstiprinājusi valdības tekstu," sociālās saziņas vietnē "X" raksta Darmanēns.
Tikmēr RN priekšsēdētājs Žordans Baradella paziņojis, ka tas ir "valsts apvērsums, ko ar prezidenta atbalstu veikuši tiesneši".
Viņš piebildis, ka vienīgā izeja ir rīkot referendumu par imigrācijas likumu.
Arī konservatīvās Republikāņu partijas līderis Ēriks Sjoti paziņojis, ka deviņu Konstitucionālās padomes locekļi lēmumu pieņēmuši, vadoties no politiskiem apsvērumiem, nevis saskaņā ar likumu.
