Vai ar grozījumiem Imigrācijas likumā Latvijā var rasties jauna veida korupcija?

Kukulis apmaiņā pret pozitīvu atzinumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai trešo valstu imigrantiem – cik reāla ir šāda veida korupcija?

Saeima drīzumā lems par Imigrācijas likuma grozījumiem, kas paredz imigrantu uzturēšanās atļauju pieteikumu pieņemšanu nodot ārpakalpojumā privātiem uzņēmējiem. Vai tas mazinās birokrātiju vai tieši pretēji - radīs jaunus drošības riskus?

Pašreizējā kārtība paredz, ka pieteikumus uzturēšanās atļaujām pieņem Latvijas vēstniecības, taču tās ir pārslogotas. Grozījumi paredz, ka tādās valstīs kā Indija, Turcija vai Azerbaidžāna šo funkciju varētu pildīt privāti komersanti savos birojos, vēsta 360TV Ziņas.

Speciālisti un daļa deputātu uzsver, ka privātais partneris kalpos tikai kā dokumentu savācējs, nevis lēmuma pieņēmējs.

Ilze Briede, PMLP Migrācijas nodaļas vadītāja: "Tās bažas ir absolūti nepamatotas, tādēļ ka dokumentu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas procesā nemainās absolūti nekas. Ja mēs tā tēlaini izsakāmies, mēs nomainām pastkastīti, kurā persona iesviež savu dokumentu paciņu. Un tas ir viss."

Saeimas komisijā viedokļi par korupcijas iespējamību dalās, tomēr vairums deputātu paļaujas uz drošības dienestu darbu un papildu pārbaudēm.

Iekšlietu ministrija papildina, ka šāda prakse jau veiksmīgi darbojas vīzu un esošo uzturēšanās atļauju pagarināšanas jomā, un līdz šim aizdomas par korupciju tajā nav radušās.

Saeima šos Imigrācijas likuma grozījumus pirmajā lasījumā sāks skatīt jau šo ceturtdien.