No šodienas stājas spēkā jauni noteikumi ieceļošanai Latvijā

Trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijas izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, no šodienas pirms ieceļošanas Latvijā būs jāiesniedz ziņas par sevi un ceļojuma mērķi Valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā "eta.gov.lv", aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM skaidro, ka grozījumu mērķis ir stiprināt valsts drošību un uzlabot valsts robežas apsardzības efektivitāti, lai, identificējot riskus, novērstu nacionālās drošības apdraudējumu. Paredzēts, ka informācijas iegūšana pirms personu ieceļošanas Latvijā sekmēs valsts spējas prognozēt un atbilstoši reaģēt uz valsts drošības apdraudējumu.

Reģistrēties nevajadzēs Eiropas Savienības, NATO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, Šveices un Brazīlijas pilsoņiem, ja viņiem nav Latvijas izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, citiem trešo valstu pilsoņiem ar Latvijas vīzu vai uzturēšanās atļauju, personām ar diplomātisko imunitāti vai tām, kuras ieradušās Latvijā īstermiņā oficiālu funkciju veikšanai, kā arī bezvalstniekiem ar statusu kādā no minētajām valstīm.

Reģistrācija jāveic vismaz 48 stundas pirms ierašanās Latvijā, tai skaitā, ja plānots Latviju šķērsot tranzītā. Informācija būs jāiesniedz tīmekļvietnē eta.gov.lv.

48 stundas pēc datu iesniegšanas persona saņems automātisku apstiprinājumu uz norādīto elektroniskā pasta adresi par datu saņemšanu. Lai ieceļotu Latvijā, atsevišķa atļauja personai nav jāgaida. Ja personas plāni pirms brauciena mainās, jaunā informācija jāiesniedz vismaz 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijā.

Informācija jāsniedz pašam ceļotājam, nevis citas personas vārdā. Personām, kuras Latvijā ieceļojušas līdz 1. septembrim un atrodas Latvijā, nav pienākuma iesniegt attiecīgās ziņas.

LETA jau rakstīja, ka aprīlī Saeimā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā izstrādājusi Saeimas Nacionālās drošības komisija, akcentējot, ka Krievija un Baltkrievija neatturēsies arī izmantot tām draudzīgi noskaņotu valstu pilsoņus izlūkošanas un citu pret Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm vērstu kaitniecisku aktivitāšu īstenošanai.

Ārzemnieki, kuriem Latvija izsniegusi uzturēšanās dokumentus, ir pārbaudīti, tomēr, ņemot vērā dažādo risku izpratni un toleranci ES un Šengenas dalībvalstīs, Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ir dažādas iespējas saņemt šos dokumentus un brīvi ceļot Šengenas zonā. Piemēram, Ungārija nepiemēro drošības pārbaudes šo valstu pilsoņiem. Tādējādi Latvijas robežsargiem var nebūt informācijas par šo personu atrašanos Latvijā, skaidrots grozījumu anotācijā.

Izmaiņas paredz, ka trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijā izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, būs pienākums 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijā norādīt ceļojuma mērķi, plānoto uzturēšanās laiku, vietu, ceļošanas maršrutu un kontaktinformāciju. Tāpat būs jānorāda informācija par personas vai tās tuvinieka ieņemtiem vēlētiem amatiem, kandidēšanu vēlēšanās, esošo vai bijušo valsts vai pašvaldības amatpersonas statusu, dienestu bruņotajos spēkos, specdienestos, robežsardzē, muitā, iekšlietu, tieslietu vai ārlietu (arī diplomātiskajā) dienestā.

Izmaiņas paredz, ka valsts drošības iestādes ne retāk kā reizi gadā izvērtēs šādas prasības nepieciešamību, tās ietekmi un turpmāko nepieciešamību un iesniegs par to ziņojumu Saeimai. Šīs izmaiņas neattieksies uz personām ar diplomātisko imunitāti vai tām, kas dodas īstermiņa braucienā oficiālu funkciju veikšanai vai tehniskā atbalsta nodrošināšanai, paredz grozījumi.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ko atbalsta arī Baltkrievija, reģionā ir pieauguši izlūkošanas un hibrīddraudu riski. Lai novērstu ar šo valstu specdienestiem saistītu personu ieceļošanu, kopš 2022. gada februāra Latvijā ir pastiprināta migrācijas kontrole.