Trešo valstu pilsoņiem iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā kļūs sarežģītāk

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātos priekšlikumus trešo valstu pilsoņu uzturēšanās regulējuma pilnveidošanai, taču tam vēl nepieciešams sagatavot un pēcāk valdībā un Saeimā akceptēt izmaiņas normatīvajos aktos.

Valdības otrdien izskatītajā informatīvajā ziņojumā iekļautie priekšlikumi skar izglītības, nodarbinātības, nodokļu un imigrācijas kontroles jomas. Paredzēts, ka visām par informatīvā ziņojuma pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām līdz nākamā gadam martam būs jāziņo IeM par progresu pasākumu izpildē, bet ministrija līdz 2026. gada septembrim iesniegs valdībā ziņojumu par to izpildes gaitu.

Starp plānotajiem pasākumiem paredzēts, ka visu augstskolu pirmā kursa studentiem no trešajām valstīm ir jāveic finansiālā nodrošinājuma iemaksa, kas vīzas vai uzturēšanās atļaujas anulēšanas gadījumā sedz ārzemnieka atgriešanas izmaksas.

Šis nosacījums veicinās, ka studijām Latvijā piesakās tādi studenti, kuru ieceļošanas mērķis patiešām ir studijas, nevis, piemēram, nodarbinātība, apliecinās šo studentu studēšanas nolūku nopietnību, kā arī kalpos par garantiju studentu uzturēšanās izdevumu un/vai atgriešanās izmaksu segšanai gadījumā, ja students studijas Latvijā pārtrauks. Tādējādi šāds nosacījums var kalpot par būtisku instrumentu ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumu ļaunprātīgas izmantošanas risku mazināšanai, uzskata IeM.

Tāpat attiecībā uz studentiem no trešajām valstīm paredzēts pārskatīt to angļu valodas testēšanas institūciju skaitu, kuru pārbaudījumi tiek pielīdzināti valsts angļu valodas eksāmenam. Tas nepieciešams, lai novērstu atbildīgo iestāžu līdz šim novērotos gadījumos, kad studijām angļu valodā Latvijas augstskolās tiek uzņemti un Latvijā ieceļo trešo valstu pilsoņi ar ļoti vājām vai praktiski neesošām angļu valodas zināšanām.

Lai mazinātu nosacījumu ļaunprātīgas izmantošanas riskus, priekšlikumos attiecībā uz trešo valstu pilsoņu studentiem plānots mainīt līdz šim esošo kārtību un neparedzēt iespēju augstskolām līdztekus bakalaura un maģistra līmeņa studentiem aicināt arī viņu ģimenes locekļus.

Tiesības uz ģimenes apvienošanu nav paredzētas Eiropas Savienības (ES) direktīvā "Par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā". Tiesības aicināt ģimenes locekļus paredzēts saglabāt doktorantūras studentiem, lai veicinātu augsti kvalificētu trešo valstu pilsoņu piesaisti Latvijas darba tirgum.

IeM rosinājusi arī izstrādāt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, paredzot pienākumu ārvalstu studentam, izņemot pirmā kursa studentus, pierādīt pietiekamus finanšu līdzekļus pēdējo sešu mēnešu periodā vai noteikt, ka finanšu līdzekļus var pierādīt, ja veikts attiecīgs finansiāla nodrošinājuma maksājums izglītības iestādē.

Atbilstoši Imigrācijas likumā noteiktajam regulējumam trešo valstu pilsoņiem - ārvalstu studentiem - jāpierāda pietiekamu finanšu līdzekļu esība, lai viņi kvalificētos uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Praksē novērojamās tendences liecina, ka nereti personas rīcībā šādu finanšu līdzekļu nav, un tiek meklēti dažādi risinājumi, lai saņemtu nepieciešamās izziņas, piemēram, persona aizņemas atbilstošu naudas summu, atver kontu kredītiestādē, kurā ieskaita šos līdzekļus un pēc izziņas par konta atlikumu noformēšanas līdzekļus no konta izņem un atgriež parādu, ko, iespējams, pēc tam izmanto citi studiju pretendenti.

IeM rīcībā ir informācija, ka atsevišķas izglītības iestādes praktizē finansiāla nodrošinājuma sistēmas ieviešanu, studenta finanšu līdzekļus ieskaitot finansiāla nodrošinājuma kontā, no kura ik mēnesi studentam izsniedz atbilstošu summu.

Šāda prakse novērš negodprātīgu rīcību, kā finanšu līdzekļu pierādījumu izmantojot pašai personai nepiederošus līdzekļus, līdz ar to Ministru kabineta noteikumos būtu lietderīgi paredzēt izglītības iestādes izsniegtu apliecinājumu par to, ka students nepieciešamo summu ieskaitījis izglītības iestādes administrētā finansiāla nodrošinājuma kontā, uzskatīt par pietiekamu finanšu līdzekļu esības pierādījumu.

Attiecībā uz trešo valstu pilsoņu nodarbinātību paredzēti vairāki pasākumi. Proti, liegt uzņēmumiem, kuri veic darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus, uzaicināt ārvalstniekus nodarbinātības nolūkā.

Daudzas no aģentūrām vienlaikus ar darbā iekārtošanas licences saņemšanu Latvijā ir saņēmušas licences arī vairākās citās ES valstīs un bieži darbojas ar mērķi nodarbināt cilvēkus citās ES/Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, tā palielinot gan nelikumīgās migrācijas, gan cilvēktirdzniecības riskus, atzīmē IeM.

Lai mazinātu minētos riskus un nodrošinātu, ka aģentūru atlasītie darbinieki tiešām ieceļo ar mērķi strādāt pie darba devēja Latvijā, paredzēts noteikt, ka darba devēji arī turpmāk darbinieku atlasi varēs veikt ar aģentūru starpniecību, taču pašam darba devējam būs nepieciešams noformēt uzaicinājumu izvēlētajam darbiniekam, tādējādi uzņemoties pilnu atbildību par ielūgto personu, nevis paļaujoties uz šī darbinieka nomu.

Labklājības ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 14 ES dalībvalstīs tiesiskais regulējums nepieļauj iespēju darbiekārtošanas aģentūrām uzaicināt trešo valstu pilsoņus.

Tāpat informatīvajā ziņojumā iepriekš aprakstīto risku dēļ plānots izvērtēt un pārskatīt kārtību, kādā ļauts uzaicināt trešo valstu pilsoņus darbam vienkāršajās profesijās. Izvērtējuma ietvaros iespējams izskatīt vairākus variantus, sākot no pilnīga aizlieguma uzņemt trešo valstu pilsoņus šajā nodarbināto kategorijā, gan, piemēram, sasaistīt uzņēmuma tiesības aicināt strādniekus ar uzņēmuma Valsts ieņēmumu dienesta nodokļa maksātāja reitingu. Minētie ierobežojumi neattiektos uz sezonas strādniekiem.

Paredzēts izstrādāt grozījumus Imigrācijas likumā, paredzot aizliegumu uzaicināt ārzemniekus attiecināt uz visiem komersanta valdes locekļiem arī gadījumā, ja šīs personas reģistrē jaunu komersantu.

Atbilstoši Imigrācijas likumā noteiktajam, komersantam, kurš veicis pārkāpumus ārzemnieku nodarbināšanas jomā, var noteikt aizliegumu uzaicināt ārzemniekus uz laiku līdz trim gadiem, tomēr praksē vērojamas situācijas, ka šāda komersanta valdes loceklis reģistrē citu komersantu un turpina savu nelikumīgo rīcību.

Lai novērstu šādas situācijas, Imigrācijas likumā būtu lietderīgi paredzēt, ka aizliegums uzaicināt ārzemniekus attiecas uz visiem komersantiem, kuros darbojas tāda komersanta valdes loceklis, kam noteikts šāds aizliegums, skaidro IeM.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) rosināja papildināt protokollēmumu ar punktu, ka, ieviešot priekšlikumus, netiks pasliktināta situācija NATO valstu studentiem.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), kura vadīja šodienas sēdi, norādīja, ka izņēmumu vajadzētu attiecināt ne tikai uz NATO valstu studentiem, bet arī dažādās tautsaimniecības nozarēs nodarbinātajiem no NATO valstīm. Ministre aicināja meklēt tam risinājumu. Citi ministri šādam ierosinājumam neiebilda.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atzina, ka imigrantiem ir nepieciešams regulējums, kas jebkādu pārkāpumu gadījumā imigrantiem jāsaņem atbilstošs sods, bet tai pašā laikā par iebraucējiem jādomā arī par viņu nozīmi tautsaimniecības veicināšanā. Viņš aicināja par šiem jautājumiem domāt, vērtējot tos katrā tautsaimniecības nozarē individuāli.

Kopumā ministri atbalstīja IeM sagatavotos priekšlikumus, tomēr par dažiem no tiem atsevišķi ministri pauda iebildumus, piemēram, kultūras ministre Agnese Lāce (P) neatbalstīja aizliegumu pilna laika studentiem ņemt līdzi uz Latviju pirmās pakāpes radiniekus.

Savukārt zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) sprieda, ka nav atbalstāms rosinājums, kas skar mazkvalificētu darbaspēku. Ministrs bija sapratis, ka IeM rosina ierobežot mazkvalificēta darbaspēka piesaisti. Tomēr Kozlovskis paskaidroja, ka IeM ierosinājumi nekādā veidā neattieksies uz sezonālo darbu strādniekiem.