Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas regulē arī termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem apmaiņā pret ieguldījumiem Latvijā.
Par balsoja 68, bet balsojumā atturējās 22 deputāti.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece ("Vienotība") komentējusi, ka grozījumi novērš fiktīvos darījumus uzturēšanās atļauju saņemšanai, kā arī paredz stingrākas prasības investoriem uzturēšanās atļaujas saņemšanai.
"Nosakot Imigrācijas likumā stingrākas prasības ārvalstu investoriem uzturēšanās atļaujas saņemšanai, tiek novērstas iespējas notikt fiktīviem darījumiem, un valsts iegūst to ekonomisko labumu, kāds tas sākotnēji tika sagaidīts," paskaidroja Mūrniece.
Pieņemtie grozījumi noteic, ka termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem ārzemnieki varēs pieprasīt pēc 25 000 latu liela ieguldījuma kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku, kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 7 miljonus latu, un gada laikā samaksātiem ne mazāk kā 20 000 latu nodokļos, kā arī gadījumos, ja ieguldījums kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai jauna uzņēmuma dibināšanā būs 100 000 latu.
Likums precizēts attiecībā par termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanu uz nekustamā īpašumu pamata – Rīgā un lielajās Latvijas pilsētās nekustamā īpašuma vērtībai jābūt ne mazākai par 100 000 latu, bet citviet Latvijā vismaz 50 000 latu. Šie darījumi turpmāk tiks sasaistīti ar īpašuma kadastrālo vērtību. Rīgā nekustamā īpašumu kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī nevarēs būs mazāka par 30 000 latu, ārpus Rīgas – 10 000 latu.
Nacionālās apvienības deputāti aicināja šos likuma pantus svītrot, to pamatojot ar būtisku legālo imigrantu skaita pieplūdumu Latvijā. Nacionālajai apvienībai nav pieņemams, ka uzturēšanās atļaujas var izsniegt arī investoru ģimenes locekļiem, kas, pēc deputātu teiktā, ir salīdzinoši liels skaits. Deputāts Dzintars Rasnačs minēja, ka pašlaik Latvijā ieceļojuši 643 legālie migranti, no kuriem 429 ir saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi Latvijā, bet 179 – ar ieguldījumiem bankās un uzņēmumos.
"Absolūtais vairākus ir saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi. Tas ir mirkļa jeb neliela laika pozitīvs pienesums, bet nākotnē, tas var izmaksāt ļoti dārgi," ir pārliecināts deputāts. Lielākā daļa iebraucēju esot no Krievijas.
Savukārt "Saskaņas centra" deputāts Valērijs Agešins aicināja pazemināt slieksni īpašuma kadastrālajai vērtībai Rīgā un ārpus Latvijas.
"Nav jāuztraucas par uzturēšanās atļaujām ārzemniekiem, bet gan par to, ka Latvijas zemi masveidā pamet paši latvieši," norādīja deputāts.
Saeima nevienu no deputātu priekšlikumiem neatbalstīja.
IeM informēja, ka kopš pagājušā gada 1.jūlija, kad stājās spēkā jaunā imigrācijas kārtība, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē saņemts 331 pieteikums uzturēšanās atļaujas izsniegšanai, kas pamatots ar investīcijām Latvijas tautsaimniecībā. 233 gadījumos ārvalstnieki iegādājušies nekustamo īpašumu Latvijā, 76 gadījumos veikts noguldījums Latvijas kredītiestādes subordinētajā kapitālā, savukārt 22 gadījumos veiktas investīcijas uzņēmuma pamatkapitālā.