Drošības policija pirms Valsts prezidenta lēmuma izsludināt pretrunīgos Imigrācijas likuma grozījumus informējusi Valsts prezidenta kanceleju, ka pieņemtā likuma redakcija ir pieņemama no valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības viedokļa.
Tā kā Valsts prezidents Valdis Zatlers ir izsludinājis šos strīdīgos un vairākkārt debatētos un pat vienreiz Saeimai atpakaļ atdotos Imigrācijas likuma grozījumus, tie stāsies spēkā jau šāgada 1. jūlijā. Saeima, atkārtoti skatot galīgajā lasījumā grozījumus Imigrācijas likumā, mainīja nosacījumus par termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu, nosakot, ka uz pieciem gadiem šādas atļaujas tiks izsniegtas, ja persona kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldījusi ne mazāk kā 25 000 latu un valsts vai pašvaldību budžetā kapitālsabiedrība kopā samaksājusi ne mazāk kā 20 000 latu.
Saeima iepriekš bija pieņēmusi normu, ka nodokļos būtu jānomaksā 10 000 latu un kapitālsabiedrībā jānodarbina ne mazāk kā pieci darbinieki. Deputāti atteicās no domas likumā precīzi minēt darbinieku skaitu, kas jānodarbina, jo to būtu ļoti grūti pārbaudīt. Daudz būtiskāks aspekts ir nodokļos nomaksātā nauda. Tāpat termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, varēs saņemt arī persona, kura iegādājusies nekustamo īpašumu Rīgā, kura kopējā darījuma summa ir ne mazāka par 100 000 latu, vai nekustamo īpašumu ārpus Rīgas, kura kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 50 000 latu. Šī norma saglabājusies jau no likuma grozījumu pirmā varianta un nav mainīta.
V. Zatlers, nododot Saeimai otrreizējai caurskatīšanai grozījumus Imigrācijas likumā, norādīja uz riskiem, kas varētu rasties pēc likuma spēkā stāšanās saistībā ar valstij nevēlamu personu un neskaidras izcelsmes finanšu līdzekļu piesaistīšanu. Tomēr Saeima tikai daļēji ņēma vērā viņa aizrādījumus. Piemēram, likuma 23. pants paredz pagarināt uzturēšanās atļauju pieprasīšanai vai reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanas un atbilžu sniegšanas termiņus no trīsdesmit uz deviņdesmit dienām, dodot iespēju dienestiem veikt nepieciešamās pārbaudes trīs reizes ilgākā laikā, nekā tas ir bijis līdz šim. Tāpat darījums par nekustamā īpašuma iegādi būs jāveic bezskaidras naudas norēķinu veidā, kas nodrošinās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto prasību piemērošanu. Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš Valsts prezidenta kancelejai ir snieguši pozitīvu vērtējumu par likuma grozījumiem.