Saeima ceturtdien, 2.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.
Līdz ar likuma grozījumiem Ministru kabinetam noteikts uzdevums izstrādāt profesiju sarakstu, kurās prognozējams būtisks darbaspēka trūkums. Šiem profesiju pārstāvjiem plānots attiecināt minimālās algas kritēriju, vidējai darba samaksai iepriekšējā gadā piemērojot koeficientu 1,2 pašreizējā 1,5 vietā.
Likumprojektā paredzēta iespēja personām, kuras pieprasa Eiropas Savienības (ES) zilo karti jeb termiņuzturēšanās atļauju, līdz 10 darba dienām saīsināt dokumentu izskatīšanas termiņu, kā arī šo karti piešķirt gadījumos, ja personas nav ieguvušas attiecīgo augstāko izglītību, bet tām ir vismaz piecu gadu pieredze attiecīgajā jomā.
Turpmāk ārzemniekam, kurš vēlēsies Latvijā uzturēties kā sezonas darbinieks, izsniegs ilgtermiņa vīzu uz laiku līdz sešiem mēnešiem 12 mēnešu laika posmā. Ja ārzemnieks gribēs turpināt sezonas darbu, viņš, neizceļojot no Latvijas, varēs pieprasīt jaunu ilgtermiņa vīzu, paredz likuma grozījumi. Paredzams, ka gada laikā Latvijā varētu ieceļot 50 sezonas darbinieki un 50 uzņēmuma ietvaros pārcelti darbinieki, teikts likuma grozījumu anotācijā.
Izmaiņas paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs arī pieprasīt uz laiku līdz trīs gadiem, ja viņš Latvijā plāno īstenot aktivitātes ar mērķi radīt vai attīstīt inovatīvu produktu. Šie papildinājumi likumā saistīti ar Saeimā pieņemto Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu.
Grozījumi arī paredz atvieglot kārtību NATO karavīru ieceļošanai Latvijā.
Atcelta prasība personām, kurām ir latviska izcelsme un kuras vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, pierādīt to, ka viņas pārceļas uz Latviju. Šāds regulējums rosināts, jo nereti šādi ārzemnieki jau uzturas Latvijā, piemēram, ar termiņuzturēšanās atļauju.
Likuma grozījumi precizē nodarbināšanas nosacījumus patvēruma meklētājiem, no deviņiem uz sešiem mēnešiem samazinot periodu, pēc kura patvēruma meklētājs drīkst sākt meklēt darbu, kamēr atbildīgā iestāde nav pieņēmusi lēmumu par statusa piešķiršanu.
Līdz ar likuma grozījumiem noteiktas papildu prasības ārvalsts komersantu pārstāvniecībām, kuru pārstāvji pieprasa termiņuzturēšanās atļaujas. Turpmāk ārvalsts uzņēmumam ārzemēs jābūt reģistrētam vismaz pirms pieciem gadiem, tam jānodarbina vismaz 50 darbinieki un tā gada apgrozījumąm jāpārsniedz 10 miljoni eiro. Šāds regulējums iekļauts, lai nodrošinātu tikai perspektīvu uzņēmumu un sadarbības formu ienākšanu Latvijas tirgū. Līdz šim visvairāk uzturēšanās atļaujas tika atteiktas ārvalstu komersantu pārstāvniecību pārstāvjiem, jo tiek konstatēts, ka vairums šādu pārstāvniecību faktiski nestrādā, norāda likumprojekta autori.
Ar likuma grozījumiem paredzēts arī precizēt vīzas un uzturēšanās atļaujas atteikuma pamatojumu, kas saistīts ar viltotu dokumentu un tādu dokumentu iesniegšanu, ar kuriem veiktas dažādas manipulācijas.