Jauno nodevu uzturēšanās atļauju īpašniekiem var atcelt

Neizsludinot grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz jaunas nodevas ieviešanu termiņuzturēšanās atļaujas īpašniekiem, Valsts prezidents pret to gan nevēršas, taču valdošās koalīcijas vairākums jau sācis apšaubīt tās nepieciešamību.

Lemjot par grozījumiem Imigrācijas likumā, parlamenta vairākums atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāta Edgara Putras ierosinājumu, kas paredz, ka personai, kas termiņuzturēšanās atļauju ieguvusi, iegādājoties Latvijā nekustamo īpašumu vai veikusi likumā noteiktus finanšu ieguldījumus uzņēmējdarbībā, lai pagarinātu šo atļauju, valsts budžetā jāiemaksā pieci tūkstoši eiro. Deputāts uzskatīja, ka šādā veidā valsts budžets ik gadu papildus iekasētu trīs līdz piecus miljonus eiro, kurus varētu novirzīt pirmā mājokļa programmas finansēšanai. Līdz šim atļaujas pagarināšana neprasīja papildu izdevumus.

Sūdzas prezidentam

Ar šādu pavērsienu nebija mierā vairāki uzturēšanās atļauju īpašnieki, kurus neapmierināja fakts, ka, ieviešot jauno nodevu un attiecinot to uz visiem atļaujas ieguvējiem, parlaments ignorējis tiesiskās paļāvības principu. «Lielākais sašutums ir par to, ka arī Eiropas Savienības valstī, uz kuru atbraucām no valsts, kur likumus neievēro, likumam var būt atpakaļejošs spēks. Tas mums kā investoriem rada ļoti sliktu priekšstatu. Pieaug neuzticība Latvijas valstij,» saka kādreizējais maskavietis publicists Leonīds Ragozins. Viņš un citi uzturēšanās atļaujas īpašnieki savu viedokli vēstulē pauduši arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, kas Saeimā pieņemto likumprojektu atgriezis likumdevējam, norādot uz tajā pieļautajām nepilnībām.

Saskata brāķi

Nepilnības un pat iekšējus konfliktus likumā radījis apstāklis, ka E. Putras uz likumprojekta trešo lasījumu iesniegtais priekšlikums netika atbalstīts atbildīgajā Saeimas komisijā. Līdz ar to komisija arī nevērtēja tā saderību ar pārējiem likuma pantiem un jaunās normas ieviešanai nepieciešamo pārejas noteikumu neesamību. Pārejas noteikumos varētu, piemēram, atrunāt, kādos gadījumos piecu tūkstošu nodeva ir piemērojama.

Nododot grozījumus Imigrācijas likumā otrreizējai caurlūkošanai, R. Vējonis kopumā norādījis uz vismaz septiņām likuma normām, kuras nepieciešams pilnveidot, lai nodrošinātu precīzu likuma piemērošanu. Piemēram, likumā nav noteikta valsts pamatbudžeta programma, kurā ieskaitāmi ārzemnieku veiktie maksājumi par atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanu, kā arī nav paredzētas Ministru kabineta tiesības apturēt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu valsts drošības vai valsts ekonomiskās attīstības interesēs.

Nododot likumu otrreizējai caurskatīšanai, Valsts prezidents ir tieši norādījis, ka apstiprinātajā E. Putras priekšlikumā jāveic labojumi, lai novērstu radušos kolīziju. Ņemot vērā, ka Saeimas kārtības rullis nosaka, ka gadījumos, kad Valsts prezidents atsviedis likumu, Saeima lemj tikai par prezidenta norādīto pantu, parlamentam atliek tikai divas izvēles - veikt nepieciešamos uzlabojumus vai vispār izslēgt šo pantu no likuma. Koalīcijas vairākums un lielākā Saeimas frakcija Saskaņa uzskata, ka jaunā nodeva ir atceļama.

Vairākums svārstās

Tā Saskaņas Saeimas frakcijas, kura balsoja pret E. Putras priekšlikumu, priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka valsts par termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu var noteikt jebkādas nodevas, taču tās nevarot attiecināt uz tiem, kas uzturēšanās atļauju iegādājušies pirms jauno grozījumu spēkā stāšanās. «Tā ir krāpšana! Tos, kas nāk pirkt atļaujas, mēs varam baidīt ar 500 vai 500 tūkstošu lielām nodevām. Tas gan nebūtu racionāli, bet - lai jau,» saka politiķis.

Arī Vienotības Saeimas frakcijas, kuras deputāti E. Putras priekšlikumu balsojumā neatbalstīja un atturējās, vadītāja Solvita Āboltiņa norāda uz to, ka šādi grozījumi ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības principiem. Viņa arī pauda izbrīnu, kā šāds priekšlikums varēja parādīties vien pirms pēdējā, trešā lasījuma, kas negatīvi ietekmējis likuma jaunrades kvalitāti.

Tam, ka tiesiskās paļāvības principa neievērošana nav laba prakse, piekrīt arī ZZS pārstāvošais premjerministrs Māris Kučinskis, kurš nav pārliecināts, ka jauno normu, pārstrādājot likumprojektu, vajadzētu saglabāt. ZZS deputāti galīgajā balsojumā to gan atbalstīja.

Savukārt Nacionālā apvienība, kuras gādībā ir Tieslietu ministrija, jaunās normas konfliktu ar tiesiskās paļāvības principu nesaskata. Atgādinot, ka Nacionālā apvienība vienmēr iebildusi pret termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību, partijas līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka jaunā nodeva ļautu papildināt valsts budžetu, tāpēc nodeva likumā ir saglabājama un piemērojama ar atpakaļejošu datumu.