Iepirkšanās

Lai noskaidrotu, cik ļoti sociālo tīklu lietotāji uzticas citu ieteikumiem un tos izvērtē, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veica patērētāju aptauju un sarīkoja eksperimentu ar viltotiem Facebook un Instagram ierakstiem, kuros reklamēja dažādus neeksistējošus līdzekļus. Rezultāti pārsteidza ar to, ka vairāk nekā 2000 cilvēku devās uz viltus interneta veikalu un katrs ceturtais mēģināja veikt pirkumu.

Tradicionāli par Ziemassvētkiem liecina tematiskas dziesmas un sezonālas preces tirdzniecības vietās, izvietoti rotājumi vai gadatirgus pilsētā. Šajā laikā cilvēki steidz gādāt pārsteigumus, meklējot visas sarakstā atzīmētās dāvanas. Lai šogad atbilstoši piesardzības pasākumiem ievērotu gan epidemioloģiskās prasības, gan drošu iepirkšanās pieredzi internetveikalos

Mākslīgajam intelektam (MI) ir arvien lielāka loma ikdienas darba uzdevumu pildīšanā - arī mazumtirdzniecībā, kur izmaiņas paātrina pasauli pārņēmusī pandēmija.

Šobrīd esošā ārkārtas situācija liek pielāgoties jauniem apstākļiem un droša iepirkšanās ir viena no tiem. Uz veikaliem dodamies pēc iespējas retāk, taču pilnībā iztikt bez to apmeklējuma nav iespējams.

Gads bez iepirkšanās – tas 2017. gadā sākās kā Sabīnes Koklačovas joks un eksperiments, bet tā atkārtošana šogad ir apzināts lēmums. Sabīne uzsver: “Tā ir mana garīgā prakse. Tā attālina no mantām, sabiedrības normām, kuras mēs pildām, pat dažkārt neuzdodot jautājumus. Tā ir sevis un savu vēlmju ierobežošana, labprātīga rakstura audzināšana, disciplīnas un koncentrēšanās praktizēšana. Manas prakses princips ir pirkt tikai to, kas ir nepieciešams, un nepieķerties mantām, jo visas pasaules sāpes rodas no pieķeršanās. Ja kādam tas liekas vienkārši un pašsaprotami – pamēģiniet!”

Latvijā 39% iedzīvotāju internetā iepērkas vismaz reizi mēnesī, vēsta Finanšu nozares asociācijā, atsaucoties uz sadarbībā ar "Mastercard" veiktās aptaujas datiem.

Kāda pircēja sociālās vietnes Facebook kontā "Skatlogu favorīti" dalījusies ar amizantu atgadījumu veikalā.

40% aptaujāto iedzīvotāju ārkārtējās situācijas laikā pieauguši izdevumi pārtikas preču iegādei, 13% - komunālajiem maksājumiem, 10% - saimniecības precēm, 5% - internetam un telefonsakariem, savukārt 32% uzsver, ka nevienā pozīcijā izmaksu palielināšanos neizjūt, liecina Biznesa augstskolas Turība veiktā aptauja.

Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, visticamāk, notiks sakārtotā veidā un kādu laiku būs spēkā pašreizējie tirdzniecības un preču kustības noteikumi. Tajā pašā laikā daļa Lielbritānijā bāzētu internetveikalu jau tagad vairs nepieņem pasūtījumus sūtīšanai uz ES valstīm, tajā skaitā uz Latviju.

Šonedēļ nepieredzēta situācija notikusi vienā no lielākajiem Dubaijas iepirkšanās centriem, kur pat brīdī, kad no lietus applūdušas tirdzniecības telpas cilvēki turpinājuši iepirkties.

Kā raksta igauņu portāls Kodustiil, ir maz tādu pircēju, kas zina par kādu slepenu nodaļu IKEA veikalos, kur var izdevīgi iepirkties, raksta Postimees.

Melnās piektdienas jeb Black Friday ideja sākotnēji radusies Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), taču jau vairākus gadus tā ir izplatīta parādība arī Latvijā. Cilvēku pūļi labprāt šajā dienā izvēlas doties uz tirdzniecības centriem, kā arī iepērkas interneta veikalos, lai savā īpašumā iegūtu dažādas preces par īpaši zemām cenām.

Digitālās bankas Bigbank veiktajā pētījumā noskaidrots, ka ļoti neliela daļa auto pircēju (14%) pirms auto iegādes to pārbauda servisā un veic pārbaudi pēc transportlīdzekļa identifikācijas numura (VIN), kas tiek pielīdzināts automašīnas DNS vai "pirkstu nospiedumiem". Pārbaudi kopā ar pārdevēju uzreiz tirdzniecības vietā veic 48% auto pircēju.

Daudzus tirgotājus un pircējus satrauc mazie sunīši, kurus īpašnieki ņem līdzi, veikalos pērkot pārtiku, informēja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Pirmais "duty free" jeb lidostas beznodokļu veikals atvērts 1947. gadā, un šobrīd tie ir būtisks lidostu peļņas gūšanas avots. Kā liecina Pasaules "duty free" padomes (World Duty Free World Council) pieejamie dati, tieši Eiropas lidostās atrodami 31% visu pasaules "duty free" veikalu. Pēdējo divu gadu laikā lidojumu kavēšanās ir kļuvusi par ikdienu un arī ceļotāji lidostas telpās un veikalos ir spiesti pavadīt aizvien vairāk laika. Lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmuma "Skycop" eksperti informē, kādas preces "duty free" iegādāt ir visizdevīgāk un kas ir vislielākie ieguvēji no beznodokļu veikaliem lidostās.

Dziedātāja Dana Sokolova publicējusi jauku fotogrāfiju no pārtikas lielveikala apmeklējuma dzimtajā pilsētā.

Latvijas ekonomiskā augšupeja pēdējo gadu laikā ietekmējusi ne tikai galvaspilsētu, kurā iedzīvotāju pirktspēja un uzņēmumu ekonomiskā aktivitāte ir lielāka, bet arī reģionus un citas pilsētas. Tiesa, pirktspēja ir augstāka tieši lielajās pilsētās, tomēr ekonomiskā izaugsme jūtama it visur. Kādas ir atšķirības galvaspilsētas un reģionu komersantu aktivitātē un kādos gadījumos iedzīvotāji meklē atbalstu bankās stāsta Norvik bankas Kurzemes reģiona vadītāja, Biznesa augstskolas Turība absolvente Agnese Čerņevska.

Pateicoties siltajam laikam, maijā un jūnijā “Maxima Latvija” veikalos būtiski pieaudzis pircēju pieprasījums pēc vietējiem dārzeņiem un garšaugiem. Kā liecina pārdošanas dati, aizvien vairāk izvēlas ēst veselīgus, svaigus un Latvijā audzētus dārzeņus - maijā pircēji iegādājušies par 16%, bet jūnijā par 13% vairāk vietējo dārzeņu un garšaugu nekā pērn.

Par Vācijas zemo cenu veikalu tīkla "Lidl" ienākšanu Latvijā atbildīgā SIA "Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2017.gada 1.marta līdz 2018.gada 28.februārim, ilgtermiņa ieguldījumos, tostarp zemesgabalu iegādē "Lidl" veikalu būvniecībai, investējusi kopumā 19,058 miljonus eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotais kompānijas gada pārskats.

Lētāka pārtika, mājsaimniecības preces un alkoholiskie dzērieni ir preces, kuras Baltijas valstu iedzīvotāji visvairāk iepērk ārzemēs. Pētījums par pārrobežu tirdzniecību Baltijas valstīs, kuru veikuši Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts “Regionplan Policy Research” un profesionālo pakalpojumu kompānija “EY”, atklāj, ka vislielākās naudas summas tērē lietuvieši, savukārt latvieši un igauņi, kuri skaita laiku un izdevumus par degvielu, šādos braucienos tērē mazāk naudas.