Pandēmijas dēļ ļaudis vairāk nekā līdz šim iepērkas tiešsaistē. Diemžēl blēži to zina, un ir strauji audzis ar piegādes dienestiem saistīto krāpšanu skaits. Ļaudis saņem pikšķerēšanas e-vēstules ar aicinājumu samaksāt par pakas piegādi. Vēstulē ir ietverta saite uz viltotu pasta pakalpojumu vietni, kur personai tiek lūgts veikt maksājumu. Latvijā 2020. gadā 25 % pircēju ir saskārušies ar krāpšanu, iepērkoties tiešsaistē.
2019. gadā 14,1 % visu mazumtirdzniecības pirkumu pasaulē tika veikts tiešsaistē. Digitālās iepirkšanās statistika liecina, ka 1,92 miljardi tiešsaistes pircēju visā pasaulē saņēma preces, izmantojot dažādus piegādes dienestus. Tādējādi vidēji katrs pircējs saņēma 19 piegādes gadā. Taču pandēmijas dēļ 2020. gada rādītāji, visticamāk, būs ievērojami augstāki. „Kaspersky” pasūtītais un „Norstat” 2020. gadā veiktais pētījums „Finansiālie apdraudējumi tiešsaistē” liecina, ka Latvijā 22 % tiešsaistes pircēju nesaņēma preces un pakalpojumus, par ko bija samaksājuši iepriekš.
Pašizolācijas dēļ iepirkšanās tiešsaistē ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis modi, un patērētāji bieži vienā dienā saņem vairākas piegādes, tāpēc var būt grūti sekot līdzi katras pakas piegādes stāvoklim. Krāpnieki izmanto šo situāciju un ir sākuši sūtīt nejauši izvēlētām personām e-vēstules ar aicinājumu samaksāt papildu summu par piegādes pabeigšanu. E-vēstulē saņēmējs tiek novirzīts uz viltotu pasta pakalpojumu vietni, kur var veikt maksājumu. No šīs vēstules nav iespējams identificēt sūtījumu. Tas liecina, ka krāpnieki atklāti rēķinās ar ļaudīm, kas gaida vairākas piegādes vienlaikus un nespēj sekot līdzi visai sūtījumu informācijai. 2020. gadā Latvijā šādas e-vēstules saņēma 71 % tiešsaistes pircēju: 9 % no viņiem atzina, ka ir saņēmuši šādas e-vēstules vairākas reizes nedēļā, bet 23 % — vairākas reizes mēnesī.
Aplūkosim, kā krāpnieki to dara. Krāpšana sākas ar paziņojumu pa e-pastu, kas šķiet pienācis no plaši pazīstama piegādes dienesta. Vēstules tiek izsūtītas dažādās valodās, norādot pasta pakalpojumus attiecīgajā reģionā. Šie atdarinājumi nav ideāli, piemēram, adrese, no kuras nosūtīta pikšķerēšanas vēstule, nav saistīta ne ar vienu oficiālo pasta nodaļu e-pasta adresi. Paziņojumā teikts, ka pasūtījumu nevar piegādāt nepareizas adreses, papildu maksas par nenosauktiem izdevumiem vai kāda cita kaut cik ticama iemesla dēļ. Pēc tam saņēmējam tiek lūgts samaksāt mazu summu (kas nepārsniedz 3 €), lai nodrošinātu piegādi. Vēstulē krāpnieki dod saiti, kas izskatās pēc piegādes dienesta, bet patiesībā ir pikšķerēšanas lapa. Saņēmēji, kas uzķeras uz āķa un noklikšķina uz saites, tiek novirzīti uz maksājuma lapu, kur viņiem ir jāievada personas dati un kredītkartes informācija, kā arī viņi tiek lūgti norādīt pārbaudes kodu no īsziņas.
Lai aizsargātu savus līdzekļus, ievērojiet šos dažus „Kaspersky” ekspertu pamatieteikumus un paturiet savu naudu.
Sekojiet līdzi piegāžu pamatdatiem. Ja veicat tik daudz pasūtījumu, ka nevarat tos visus atcerēties, saglabājiet aktuālo dokumentu vai izveidojiet neizpildīto pasūtījumu sarakstu.
Nenoklikšķiniet uz saitēm e-vēstulēs, it sevišķi, ja neesat pilnīgi pārliecināts, ka tās ir īstas, un nekādā ziņā neievadiet personas vai maksājumu informāciju lapā, kas atveras no šādas saites.
Ja šaubāties, sazinieties ar piegādes dienestu pa tālruni, lai noskaidrotu, kas notiek. Var arī pasūtījumā vai sūtījuma apstiprinājumā atrast pakas uzskaites numuru un dienesta oficiālajā vietnē pārbaudīt piegādes stāvokli.
Ieinstalējiet spēcīgu pretvīrusu risinājumu ar aizsardzību pret pikšķerēšanu un krāpšanu tiešsaistē.
„Kaspersky” pasūtīto pētījumu „Finansiālie apdraudējumi tiešsaistē” 2020. gada jūlijā veica „Norstat”, Baltijas valstīs aptaujājot 1200 respondentu.