Latvijas ekonomiskā augšupeja pēdējo gadu laikā ietekmējusi ne tikai galvaspilsētu, kurā iedzīvotāju pirktspēja un uzņēmumu ekonomiskā aktivitāte ir lielāka, bet arī reģionus un citas pilsētas. Tiesa, pirktspēja ir augstāka tieši lielajās pilsētās, tomēr ekonomiskā izaugsme jūtama it visur. Kādas ir atšķirības galvaspilsētas un reģionu komersantu aktivitātē un kādos gadījumos iedzīvotāji meklē atbalstu bankās stāsta Norvik bankas Kurzemes reģiona vadītāja, Biznesa augstskolas Turība absolvente Agnese Čerņevska.
Pateicoties siltajam laikam, maijā un jūnijā “Maxima Latvija” veikalos būtiski pieaudzis pircēju pieprasījums pēc vietējiem dārzeņiem un garšaugiem. Kā liecina pārdošanas dati, aizvien vairāk izvēlas ēst veselīgus, svaigus un Latvijā audzētus dārzeņus - maijā pircēji iegādājušies par 16%, bet jūnijā par 13% vairāk vietējo dārzeņu un garšaugu nekā pērn.
Par Vācijas zemo cenu veikalu tīkla "Lidl" ienākšanu Latvijā atbildīgā SIA "Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2017.gada 1.marta līdz 2018.gada 28.februārim, ilgtermiņa ieguldījumos, tostarp zemesgabalu iegādē "Lidl" veikalu būvniecībai, investējusi kopumā 19,058 miljonus eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotais kompānijas gada pārskats.
Lētāka pārtika, mājsaimniecības preces un alkoholiskie dzērieni ir preces, kuras Baltijas valstu iedzīvotāji visvairāk iepērk ārzemēs. Pētījums par pārrobežu tirdzniecību Baltijas valstīs, kuru veikuši Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts “Regionplan Policy Research” un profesionālo pakalpojumu kompānija “EY”, atklāj, ka vislielākās naudas summas tērē lietuvieši, savukārt latvieši un igauņi, kuri skaita laiku un izdevumus par degvielu, šādos braucienos tērē mazāk naudas.
Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veicis Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts “Regionplan Policy Research”.
Pasaules, tostarp arī latviešu, uzmanība pievērsta interneta veikala Amazon pirmajam reālajam iepirkumu veikalam, kur ir vēl nepieredzētas tehnoloģijas.
Būt aktīvam nenozīmē tikai svīst sporta zālē vai cilāt svarus. Mums katram ir iespēja piekopt kustīgu dzīvesveidu ar tādām ikdienas aktivitātēm kā kāpšana pa trepēm, rotaļāšanās ar bērniem vai pat iepirkšanās lielveikalā.
Ar Bez Tabu sazinās piecgadīgas meitenītes krustmāte, kuru šokējis veikalā piedzīvotais. Vēloties iegādāties krustmeitai Ziemassvētku dāvanu, viņa konstatē, ka dāvanas cena pamatīgi atšķiras pirms un pēc atlaižu laika sākuma. Atlaižu laikā rotaļlieta kļūst par sešdesmit eiro dārgāka.
Ikvienam vīrietim ir nācies gaidīt savu dāmu veikalā vai pie tā. Tuvojoties Ziemassvētku dāvanu pirkšanas blīkšķim, sagatavoti padomi, kā vīriešiem lietderīgi izmantot savu laiku, kamēr viņu daiļavas iepērkas.
Kāda 12 gadus veca zēna māte neslēpa savu sašutumu pēc tam, kad viņas dēlam veikalā Lielbritānijā nav ļauts iegādāties virtuli un puisis padzīts no veikala.
Zviedrijas zīmola „Halens” šā gada oktobrī veiktais pētījums* liecina, ka 84 % Latvijas iedzīvotāju neuzskata sevi par šopoholiķiem. Tajā paša laikā 39 % aptaujāto vismaz reizi mēnesī, bet daudzi pat vairākas reizes nedēļā veic neplānotus pirkumus. Interesanti, ka, vēloties sevi palutināt, apbalvot par kādiem panākumiem vai uzlabot sev garastāvokli, Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku apģērba gabalu un dažādu gardumu iegādei.
Internetā iepērkas 993 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir 76% no Latvijas interneta lietotājiem, liecina interneta izpētes un konsultāciju uzņēmuma "Gemius" dati.
Saspringtā ikdienas dēļ katrs trešais jeb 32% aptaujāto labprāt iepērkas nakts izpārdošanās, secināts tirdzniecības centra Domina Shopping pircēju aptaujā.
Vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju iepirkšanos lielveikalā kopā ar mazu bērnu uztver kā smagu pārbaudījumu un pielīdzina bezmaksas treniņam pedagoģijā un psiholoģijā.
Kā liecina pētījumu kompānijas "GfK" un "LETA" biznesa portāla "Nozare.lv" patēriņa pētījuma rezultāti, 58% internetā aptaujāto iedzīvotāju Latvijā, 69% Igaunijā un 65% Lietuvā pilnībā piekrīt, ka preču cenas viņu valstī lielākoties neatbilst iedzīvotāju ienākumiem. Tāpat lielākā iedzīvotāju daļa: 67% Lietuvas, 71% Latvijas un 72% Igaunijas patērētāju piekrīt, ka preču un pakalpojumu cenas viņu valstī nav atbilstošas arī to kvalitātei.
Kā apiet Latvijas likumdošanas normas un piedāvāt kompleksos ceļojumu pakalpojumus, nereģistrējoties Ekonomikas ministrijas paspārnē esošajā tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē un negarantējot likumā noteikto 20 000 latu drošības naudu?