Lētāka pārtika, mājsaimniecības preces un alkoholiskie dzērieni ir preces, kuras Baltijas valstu iedzīvotāji visvairāk iepērk ārzemēs. Pētījums par pārrobežu tirdzniecību Baltijas valstīs, kuru veikuši Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts “Regionplan Policy Research” un profesionālo pakalpojumu kompānija “EY”, atklāj, ka vislielākās naudas summas tērē lietuvieši, savukārt latvieši un igauņi, kuri skaita laiku un izdevumus par degvielu, šādos braucienos tērē mazāk naudas.
Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veicis Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts “Regionplan Policy Research”.
Pasaules, tostarp arī latviešu, uzmanība pievērsta interneta veikala Amazon pirmajam reālajam iepirkumu veikalam, kur ir vēl nepieredzētas tehnoloģijas.
Būt aktīvam nenozīmē tikai svīst sporta zālē vai cilāt svarus. Mums katram ir iespēja piekopt kustīgu dzīvesveidu ar tādām ikdienas aktivitātēm kā kāpšana pa trepēm, rotaļāšanās ar bērniem vai pat iepirkšanās lielveikalā.
Ar Bez Tabu sazinās piecgadīgas meitenītes krustmāte, kuru šokējis veikalā piedzīvotais. Vēloties iegādāties krustmeitai Ziemassvētku dāvanu, viņa konstatē, ka dāvanas cena pamatīgi atšķiras pirms un pēc atlaižu laika sākuma. Atlaižu laikā rotaļlieta kļūst par sešdesmit eiro dārgāka.
Ikvienam vīrietim ir nācies gaidīt savu dāmu veikalā vai pie tā. Tuvojoties Ziemassvētku dāvanu pirkšanas blīkšķim, sagatavoti padomi, kā vīriešiem lietderīgi izmantot savu laiku, kamēr viņu daiļavas iepērkas.
Kāda 12 gadus veca zēna māte neslēpa savu sašutumu pēc tam, kad viņas dēlam veikalā Lielbritānijā nav ļauts iegādāties virtuli un puisis padzīts no veikala.
Zviedrijas zīmola „Halens” šā gada oktobrī veiktais pētījums* liecina, ka 84 % Latvijas iedzīvotāju neuzskata sevi par šopoholiķiem. Tajā paša laikā 39 % aptaujāto vismaz reizi mēnesī, bet daudzi pat vairākas reizes nedēļā veic neplānotus pirkumus. Interesanti, ka, vēloties sevi palutināt, apbalvot par kādiem panākumiem vai uzlabot sev garastāvokli, Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku apģērba gabalu un dažādu gardumu iegādei.
Internetā iepērkas 993 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir 76% no Latvijas interneta lietotājiem, liecina interneta izpētes un konsultāciju uzņēmuma "Gemius" dati.
Saspringtā ikdienas dēļ katrs trešais jeb 32% aptaujāto labprāt iepērkas nakts izpārdošanās, secināts tirdzniecības centra Domina Shopping pircēju aptaujā.
Vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju iepirkšanos lielveikalā kopā ar mazu bērnu uztver kā smagu pārbaudījumu un pielīdzina bezmaksas treniņam pedagoģijā un psiholoģijā.
Kā liecina pētījumu kompānijas "GfK" un "LETA" biznesa portāla "Nozare.lv" patēriņa pētījuma rezultāti, 58% internetā aptaujāto iedzīvotāju Latvijā, 69% Igaunijā un 65% Lietuvā pilnībā piekrīt, ka preču cenas viņu valstī lielākoties neatbilst iedzīvotāju ienākumiem. Tāpat lielākā iedzīvotāju daļa: 67% Lietuvas, 71% Latvijas un 72% Igaunijas patērētāju piekrīt, ka preču un pakalpojumu cenas viņu valstī nav atbilstošas arī to kvalitātei.
Kā apiet Latvijas likumdošanas normas un piedāvāt kompleksos ceļojumu pakalpojumus, nereģistrējoties Ekonomikas ministrijas paspārnē esošajā tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē un negarantējot likumā noteikto 20 000 latu drošības naudu?
Kā liecina Sabiedriskās Domas un Tirgus Izpētes Centra (SDTIC) aptauja jūnijā, 88 procenti respondentu ir veikuši pirkumus interneta veikalos. Tas liecina par to, ka arvien vairāk cilvēku novērtē ieguvumus, ko sniedz iespēja veikt pirkumus virtuāli.
Jo ilgāk notiek diskusijas par nepieciešamību Rīgā izveidot gājēju ielu, jo lielākas atkāpes tiek pieļautas no sākotnēji izskanējušajām idejām. Šobrīd atkāpšanās ceļš tiek bruģēts formulējumu veidā, piemēram, iepriekš gājēju ielai noskatīto Tērbatas ielu piedāvājot pārveidot ar prioritāti gājējiem.
Kā liecina socioloģisko un tirgus pētījumu kompānijas “Pontus dati” veiktā iedzīvotāju aptauja, lēmumu par konkrētās preces iegādi lielveikalos galvenokārt ietekmē preces cena, iepakojuma dizains, kā arī pamanāmība un izvietojums veikalā.
Svarīgākais veikala izvēles kritērijs Latvijas iedzīvotājiem ir preču cenas un kvalitātes attiecība, liecina mediju aģentūras "Media Planning Group" veiktā pētījuma rezultāti.