Iedzīvotāji iepērkas aizvien veselīgāk

© Publicitātes foto

Pateicoties siltajam laikam, maijā un jūnijā “Maxima Latvija” veikalos būtiski pieaudzis pircēju pieprasījums pēc vietējiem dārzeņiem un garšaugiem. Kā liecina pārdošanas dati, aizvien vairāk izvēlas ēst veselīgus, svaigus un Latvijā audzētus dārzeņus - maijā pircēji iegādājušies par 16%, bet jūnijā par 13% vairāk vietējo dārzeņu un garšaugu nekā pērn.

Vispopulārākie vietējie dārzeņi maijā “Maxima” veikalos ir bijuši Latvijas tomāti un salāti podiņos, kas tika pārdoti ievērojami vairāk nekā 2017. gadā (par 44% un 42% lielāks pieprasījums nekā 2017. gadā).

Jūnijā populārākais dārzenis bijis kabacis, kuru pieprasījums 2018. gadā pieaudzis par 115%, salīdzinot ar 2017. gada jūniju. Nākamais populārais produkts jūnijā ir salāti podiņos - to pieprasījums audzis par 44 % pret 2017. gadu. Jūnijā pieprasījums pēc vietējiem tomātiem turpināja pieaugt un bija par 21% lielāks nekā pērn.

Būtiski pieaudzis arī garšaugu, to skaitā diļļu, loku un pētersīļu pārdošanas apjoms. Maijā tie bija 48%, bet jūnijā 13%.

“Pircēji izvēlas ēst veselīgi un iegādāties vietējos produktus, tādēļ cieši sadarbojamies ar Latvijas zemniekiem, lai “Maxima Latvija” veikalos nodrošinātu plašu un vienmēr svaigu vietējo dārzeņu un augļu sortimentu atbilstoši sezonai. Pavasarī un vasaras sākumā “Maxima” pircējiem ir pieejami pirmie vietējo siltumnīcu dārzeņi, vasarā - svaigas Latvijas ogas, bet vasaras noslēgumā un rudenī dažādi sakņaugi un augļi. Tas atspoguļojas arī mūsu pircēju pieprasījumā, kas šogad ir būtiski pieaudzis “Maxima” veikalos, “ skaidro Edvīns Lakstīgala, “Maxima Latvija” iepirkuma departamenta direktors.

“Dārzeņu raža maijā un jūnijā ir bijusi ļoti laba silto laikapstākļu dēļ gan siltumnīcās, gan uz nelielajiem laukiem, ko varam regulāri aplaistīt. Turklāt gan iecienītos mazos burkāniņus “Ezerkauliņi”, gan teju visus citus dārzeņus varam piedāvāt pat divas nedēļas ātrāk nekā ierasts. Tas atspoguļojas arī pārdošanas rādītājos, kas mūsu produktiem šogad ir būtiski pieauguši īpaši “Maxima” veikalos,” komentē Jānis Bušs, KS “Baltijas dārzeņi” izpilddirektors.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.