Divas trešdaļas Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka preču cenas neatbilst iedzīvotāju ienākumiem

Kā liecina pētījumu kompānijas "GfK" un "LETA" biznesa portāla "Nozare.lv" patēriņa pētījuma rezultāti, 58% internetā aptaujāto iedzīvotāju Latvijā, 69% Igaunijā un 65% Lietuvā pilnībā piekrīt, ka preču cenas viņu valstī lielākoties neatbilst iedzīvotāju ienākumiem. Tāpat lielākā iedzīvotāju daļa: 67% Lietuvas, 71% Latvijas un 72% Igaunijas patērētāju piekrīt, ka preču un pakalpojumu cenas viņu valstī nav atbilstošas arī to kvalitātei.

Joprojām patērētāju aktivitātēs dominējošais ir cenas faktors. Lielākā daļa Baltijas patērētāju piekrīt, ka uz veikalu galvenokārt dodas tikai tad, kad tas ir ļoti nepieciešams un arvien meklē iespējas kā ietaupīt.

Lai iepirktos maksimāli izdevīgāk, gandrīz divas trešdaļas patērētāju Baltijā vienā iepirkšanās reizē sev nepieciešamās lietas iegādājas dažādās tirdzniecības vietās. Vēlmi ietaupīt atklāj arī patērētāju tirdzniecības vietu izvēles kritēriji.

Pētījums atklāj, ka divi būtiskākie tirdzniecības vietas izvēles faktori visu Baltijas valstu iedzīvotāju vidū ir preču cenu atbilstība to kvalitātei un izdevīgas, pieņemamas cenas. Latvijā un Igaunijā iedzīvotāji trešajā vietā ierindojuši ērtu atrašanās vietu, kamēr lietuviešiem trešais noteicošais izvēles faktors ir tieši plašs preču klāsts. Tāpat patērētāju izvēli par labu konkrētai tirdzniecības vietai nosaka interesantas, izdevīgas akcijas un īpašie piedāvājumi, kā arī personīgā pieredze, citu cilvēku atsauksmes un laba klientu apkalpošana.

No ražotāju un tirgotāju mārketinga aktivitātēm patērētāju uzmanību Baltijas valstīs visvairāk piesaista akcijas cenas un atlaides pirkumiem. Tāpat pircējiem saistošas šķiet klientu kartes, kas krāj punktus, dod atlaidi katram pirkumam vai ļauj saņemt atlaidi arī citos uzņēmumos. Klientu kartes un to piedāvātie bonusi jo īpaši patīk Igaunijas iedzīvotājiem. Lietuvā daudz biežāk kā kaimiņvalstīs patērētājiem patīk atlaižu kuponi, Igaunijā - lielāki iepakojumi, savukārt Latvijas iedzīvotājus vairāk kā kaimiņus pievilina loterijas.

Veicot ikdienas pirkumus, Igaunijas iedzīvotāji daudz biežāk iepērkas vienā un tajā pašā veikalā. Ikdienas pirkumus pēc iepriekš sagatavota saraksta visbiežāk veic Lietuvas iedzīvotāji - 57% piekrīt šim apgalvojumam, tikmēr Latvijā un Igaunijā attiecīgi 47% un 49%. Tikmēr likumsakarīgi, ka krietni mazāks skaits patērētāju piekrīt apgalvojumam, ka parasti ikdienas pirkumus neplāno un lēmumu, ko pirkt, pieņem veikalā. Šāda spontāna lēmuma pieņemšana par pirkuma izdarīšanu visizteiktāk raksturo Igaunijas iedzīvotājus.

Raksturojot pirktākās preču kategorijas pēdējo trīs mēnešu laikā, gandrīz ikviens (91%) Latvijas iedzīvotājs ir iegādājies pārtiku un pirmās nepieciešamības preces lielveikalos. Tāpat 61% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 3 mēnešu laikā ir pirkuši medikamentus, 54% - apģērbu, kosmētiku un higiēnas preces, 45% - preces degvielas uzpildes stacijās, 44% - apavus, 34% - grāmatas un kancelejas preces, 32%-presi.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais