40% aptaujāto iedzīvotāju ārkārtējās situācijas laikā pieauguši izdevumi pārtikas preču iegādei, 13% - komunālajiem maksājumiem, 10% - saimniecības precēm, 5% - internetam un telefonsakariem, savukārt 32% uzsver, ka nevienā pozīcijā izmaksu palielināšanos neizjūt, liecina Biznesa augstskolas Turība veiktā aptauja.
33% aptaujāto iedzīvotāju ārkārtējās situācijas laikā būtiski nav mainījuši savus iepirkšanās paradumus, 28% respondentu norādījuši, ka veido iepirkumu plānu, vēl 28% - pērk tikai pašas nepieciešamākas preces, bet 11% aptaujāto iedzīvotāju arī ārkārtējās situācijas laikā pērk visu, ko vēlas. Runājot par kopējiem izdevumiem, 45% aptaujāto iedzīvotāju ārkārtējās situācijas laikā tie ir samazinājušies, 43% - tie palikuši nemainīgi, savukārt 12% izdevumi ārkārtējās situācijas laikā ir palielinājušies.
Atbildot uz jautājumu, kā mainījušies iepirkšanās paradumi internetā, salīdzinot ar periodu pirms ārkārtējās situācijas, 20% atzina, ka pirkumus internetā veic biežāk nekā iepriekš, 11% jau pirms ārkārtējās situācijās bieži iepirkās internetā, bet 4% uzvēra, ka šobrīd visus pirkumus cenšas veikt tieši internetā. 20% aptaujāto norādīja, ka iepirkšanās biežums internetā ārkārtējās situācijas laikā pat samazinājies, 45% uzsvēra, ka internetveikalus iepriekš neizmantoja un nedara to arī šobrīd.
Aptaujas ietvaros tika jautāts, kādas preces iedzīvotāji šobrīd visbiežāk iegādājas internetā. 40% atbildēja, ka iegādājas jebkuras nepieciešamās preces, 30% aptaujāto internetā iegādājas apģērbu vai apavus, 15% - saimniecības preces, 9% - skaistumkopšanas preces un kosmētiku, bet tikai 6% internetā iegādājas pārtiku. Tāpat aptaujas ietvaros tika jautāts, vai, veicot pirkumus internetā, izdodas ietaupīt finanšu līdzekļus. Vairums jeb 60% respondentu norādīja, ka izmaiņas neizjūt, 24% ietaupa līdzekļus, bet 16% uzsvēra, ka līdzekļus neizdodas ietaupīt. Jautājumā par internetveikalu piegādes cenu atbilstību, 63% norādīja, ka tā ir atbilstoša, bet 37% uzskata, ka piegādes cena ir par augstu.
“Ārkārtējā situācija ir brīdis, lai iedzīvotāji rūpīgi pārdomātu visu pirkumu nepieciešamību, veidojot iepirkšanās un izmaksu plānus. To parāda arī aptaujas rezultāti - liela daļa cilvēku tiešām spējuši ietaupīt finanšu līdzekļus. Šo periodu varētu nosaukt par iepirkšanās skolu. Vērtējot internetveikalu darbību, vairums no tiem nebija gatavi tik ievērojam pieprasījuma kāpumam, tāpēc arī pārtiku, pēc aptaujas datiem, internetā iegādājas vien retais, jo viņu sākotnējie centieni veikt pirkumus izrādījās neveiksmīgi. Internetveikaliem, it sevišķi pārtikas nozarē, bija nepieciešams rīkoties operatīvāk,” uzsver mārketinga un tirdzniecības eksperte, Biznesa augstskolas Turība asociētā profesore Iveta Liniņa.
Atbildot uz jautājumu, kurās pozīcijās ārkārtējās situācijas laikā izdevies visvairāk ietaupīt, 38% respondenti norādīja, ka tie ir dažādi izklaides pasākumi (kino, teātri, muzeji utt.), 20% ietaupa uz degvielas izmaksām un transporta pakalpojumiem, tāpat 20% respondentu atzinuši, ka ietaupa uz restorānu un kafejnīcu apmeklējumiem, 10% lielākos ietaupījumus veido apavu, apģērbu u.tml. preču iegāde, savukārt 11% iedzīvotāju neizdodas ietaupīt.
Respondentiem tika jautāts, cik ilgam periodam būtu jāveido izdevumu plāns, uz ko vairums jeb 42% aptaujāto norādīja, ka vismaz mēnesi ilgam periodam, 22% uzskata, ka diviem mēnešiem un ilgāk, 13% atbildēja, ka tikai diviem mēnešiem, 10% - nedēļai, savukārt 13% nebija viedokļa šajā jautājumā.
Aptaujas mērķis bija noskaidrot, kā mainījies iedzīvotāju finanšu līdzekļu izlietojums ārkārtējās situācijas laikā. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 150 respondentu no visas Latvijas. Aptauja norisinājās interneta vidē no 1. līdz 10. maijam.