Grieķijas parlamentārās opozīcijas līderis Antonis Samaras kategoriskā veidā nokritizējis Eiropas Savienības pieņemto lēmumu norakstīt 50% no valsts parāda, kas atrodas investoru rokās.
Grieķijas parādu krīzes (ne)risināšana Briselē apstiprina paredzējumu, ar kādu pagājušās nedēļas vidū dalījās Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks: «Situācija politiķu acīs ir pārāk laba, lai rīkotos dramatiski.»
Pie Grieķijas parlamenta ēkas Atēnās jau notikušas sadursmes starp policiju un demonstrantiem, kā ziņo Agence France-Presse, ap 200 demonstrantu sākuši mest policistiem ar degmaisījuma pudelēm, bet policisti savukārt raidījuši demonstrantu virzienā asaru gāzi.
Tukšas lidostas, dzelzceļa stacijas un prāmju piestātnes, slēgtas valsts iestādes un skolas, aizvērti muzeji un liegta pieeja vēstures pieminekļiem – šāda aina vakar ne pirmo reizi šogad bija vērojama Grieķijā.
Neraugoties uz sabiedrības sašutumu izraisījušajiem taupības pasākumiem, Grieķijas valdība bijusi spiesta atzīt, ka ne šogad, ne nākamgad nespēs samazināt budžeta deficītu līdz līmenim, kādu nosaka vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Nespējot atrast citus veidus, kā samazināt budžeta deficītu, Grieķijas valdība paziņojusi par nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu, kas valsts kasē divu gadu laikā ie nesīs divus miljardus eiro.
Visas 17 eirozonas dalībvalstis izteikušas vēlmi ieguldīt naudu kārtējā finansiālās palīdzības paketē grūtībās nonākušajai Grieķijai, kas Atēnām, tiks pārskaitīta šī gada septembrī, paziņojusi Eiropas Komisija.
Vācijas iedzīvotāju neapmierinātību jau labu laiku izraisa fakts, ka, pēc viņu domām, slinkos grieķus no bankrota nākas glābt par čaklo vāciešu nodokļu maksātāju naudu.
Grieķijas parlamenta deputāti ir pieņēmuši taupības programmu, kurā noteikti konkrēti pasākumi budžeta deficīta samazināšanai. Protesta akcijas pret taupības pasākumiem vakar pēc balsojuma bija norimušas.
Plašās protesta akcijas, kas brīžiem pārauga atklātā vardarbībā, nav traucējušas Grieķijas parlamentam atbalstīt valdības ierosinātos taupības pasākumus, kas ļaus valstij vismaz tuvākajā laikā izvairīties no defolta un sniegs zināmu atelpu citām eiro zonas valstīm.
Grieķijas parlaments 29. jūnijā apstiprināja valdības sagatavoto taupības plānu, kuru pieprasa starptautiskie kreditori un kas ļaus paglābt valsti no bankrota, ziņo Agence France-Presse.
Francijas bankas piekritušas jaunam Grieķijas glābšanas plānam, kurš piedāvā daļu valsts parādu mainīt pret obligācijām, kas dzēšamas 30 gadu laikā, ziņo Agence France-Presse.
Eiro valūtai draud lēna nāve un eirozona ar 17 dalībvalstīm pašreizējā veidolā ilgi vairs nepastāvēs, uzstājoties apspriedē par finansiālās palīdzības sniegšanu Grieķijai, paziņojis Lielbritānijas parlamenta loceklis un bijušais ārlietu ministrs Džeks Stro.
Pēc vairāk nekā septiņas stundas ilgas sanāksmes, kas beigusies pirmdien rīta pusē, eirozonas finanšu ministri nosprieduši, ka kārtējo aizdevuma daļu – 12 miljardus eiro – parādos slīgstošā Grieķija saņems tikai pēc tam, kad tās parlaments izteiks uzticību pagājušonedēļ izveidotajai valdībai un atbalstīs tās piedāvātos taupības pasākumus.
Tūkstošiem demonstrantu vakar Grieķijas galvaspilsētā Atēnās protestēja pret valdības izstrādātajiem taupības pasākumiem, kurus sāka skatīt parlaments. Cenšoties nepieļaut deputātu nokļūšanu uz sēdi, protestētāji iesaistījās sadursmēs ar policistiem, bet visu Grieķiju paralizēja šogad jau trešais ģenerālstreiks.
Šodien Grieķijas valdība plānojusi skatīt jautājumu par jaunajiem taupības pasākumiem, kas paredz nākamā gada budžeta deficītu samazināt par 6,4 miljardiem eiro.