Grieķijas parlaments naktī uz trešdienu apstiprinājis 2012. gada budžetu, kura deficītu plānots samazināt līdz 5,4% no iekšzemes kopprodukta – šogad Grieķija rēķinās ar 9% budžeta deficītu.
Steiga ar budžeta pieņemšanu, izskaidrojama ar vēlmi sūtīt skaidru signālu Eiropas Savienības līderu samitam, kas šodien sāksies Briselē, kā arī nodrošināt, ka Grieķija saņem kārtējo starptautiskā aizdevuma daļu. Gluži tāpat kā šāgada, arī 2012. gada budžets nodēvēts par taupības budžetu – tas paredz gan nodokļu paaugstināšanu, gan valsts izdevumu samazināšanu.
«Šā budžeta veiksmīga realizācija atjaunos starptautisko uzticību valstij un radīs apstākļus ekonomikas glābšanai. Mēs nevaram turpināt gausties – mūsu mērķi ir ambiciozi, taču izpildāmi,» Reuters citē Grieķijas pagaidu premjerministra Lukasa Papademosa sacīto. Viņa iesniegto budžeta projektu atbalstījuši visu trīs lielāko partiju – sociālistu (PASOK), konservatīvo (Jaunie demokrāti) un nacionālistu (LAOS) deputāti. Sākot ar nākamo gadu, Grieķijā plānots ieviest vienotu darba samaksas sistēmu, atsakoties no prēmijām un dažādajām piemaksām, samazināt valsts sektorā nodarbināto skaitu (sākotnēji desmitiem tūkstošu cilvēku tiks nosūtīti tā saucamajā darba rezervē, saglabājot zināmu daļu algas, kas pakāpeniski samazināsies), tiks paaugstināti nodokļi, veikta valsts īpašuma daļas privatizācija. Reuters uzsver, ka šie ir samērā nepopulāri soļi, kas, visticamāk, atkal izraisīs grieķu tautas neapmierinātību un streiku vilni. Jo vairāk tāpēc, ka iepriekšējie valsts realizētie taupības pasākumi, kuru skarbumu grieķi jau izjutuši, nav devuši cerētos rezultātus un valsts grimst aizvien dziļākā parādu jūgā. Pārrēķinot valsts parādu, katrs grieķis, sākot ar jaundzimušo un beidzot ar sirmgalvi, pašlaik ieslīdzis 30 000 eiro parādos.
Par to, kāds noskaņojums valda sabiedrībā, daiļrunīgi liecina GPO veiktās aptaujas rezultāti – 80,7% aptaujāto ir pārliecināti, ka nākamgad valsts un iedzīvotāju finansiālais stāvoklis vēl vairāk pasliktināsies, bet 79,3% uzskata, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem panāktā vienošanās par vēl 130 miljardu eiro finansiālo palīdzību neatrisinās Grieķijas parādu krīzi. Arī bijušais Eiropas Centrālās bankas vadītāja vietnieks L. Papademoss, kas par pagaidu jeb tehnokrātu valdības vadītāju tika apstiprināts pēc tam, kad neveiksmi piedzīvoja sociālista Georges Papandreu valdība, brīnumus nesola. «Finanšu krīze mūsu valstī ir pagaidām nepārejoša vētra. Ņemot vērā problēmu mērogu, tās netiks atrisinātas
2012. gadā, tas prasīs daudzus gadus,» viņa sacīto citē Deutsche Welle. Valdības aplēses liecina, ka 2012. gadā, tātad jau ceturto gadu pēc kārtas, Grieķijā turpināsies recesija un ekonomika saruks par 2,8% (šogad, spriežot pēc visa, ekonomika ir samazinājusies par 5%). Tomēr plānoto budžeta ieņēmumu palielināšana par 4,5 miljardiem eiro un izdevumu samazināšana par 5 miljardiem eiro ļāvusi runāt par daudzmaz sabalansētu saimniekošanu, uzsvēris premjers.
AP norāda, ka L. Papademoss vērsis īpašu uzmanību uz to, ka Grieķija negatavojas pamest eirozonu, nerunājot nemaz par izstāšanos no Eiropas Savienības. «Mūsu pozīcijas Eiropā nav apspriežamas. Grieķu tauta tās aizstāvēs ar visiem iespējamajiem līdzekļiem. Taču dalība eirozonā paredz noteikumus un saistības, kas mums ir jāizpilda. Grieķija ir piederīga Eiropai, un mēs neredzam Eiropu bez Grieķijas,» viņš uzsvēris.
Krietni skeptiskāks bijis konservatīvo līderis Antonis Samarass, kurš kritizējis notiekošo eiro zonā. «Ir pierādījies, ka pat atkārtoti pasākumi, kuru mērķis ir stabilizēt eiro, ir izgāzušies. Eiro krīze nav saistīta tikai ar Grieķijas slikto fiskālo situāciju, bet arī ar pašas eiro zonas valstu nespēju risināt savas problēmas,» viņš uzsvēris. Jauno demokrātu līderis nav slēpis, ka viņa partija budžeta projektu atbalstījusi tikai tādēļ, lai Grieķija varētu saņemt kārtējo starptautisko aizdevumu un nebankrotētu. «Mūsu iebildes joprojām ir spēkā,» sarunā ar Reuters sacījis A. Samarass, norādot, ka, pēc viņa domām, ekonomikas atdzīvošanos var sekmēt tikai nodokļu sloga samazināšana, nevis palielināšana. Konservatīvo līderis gatavojas ar šādu programmu startēt nākamā gada pavasarī paredzētajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās, kurās Jaunie demokrāti ir pārliecinoši favorīti. Nav gan skaidrs, vai uzvaras gadījumā starptautiskie aizdevēji viņam šo programmu ļaus realizēt.