Tukšas metro stacijas, pietauvoti prāmji un slēgtas bankas vakar sagaidīja starptautiskos aizdevējus, kuri ieradās Grieķijas galvaspilsētā Atēnās uz kārtējām sarunām par 130 miljardu eiro lielā aizdevuma piešķiršanu parādos slīgstošajai valstij – grieķi turpina aktīvi iebilst pret taupības pasākumiem. Tikmēr reitingu aģentūras Fitch pārstāvis prognozējis, ka Grieķijas defolts ir neizbēgams un vienīgais, uz ko var cerēt – ka tas notiks daudzmaz civilizētā veidā.
Tam ir lemts notikt. Grieķija ir maksātnespējīga, tāpēc to piemeklēs defolts,» vakar sarunā ar Reuters sacījis Fitch rīkotājdirektors Edvards Pārkers, piebilstot, ka šāda notikumu attīstība nevienam nebūs liels pārsteigums. Pēc E. Pārkera domām, situāciju nespēs glābt nedz jauns aizdevums, nedz privāto kreditoru iespējamā piekrišana apmainīt Grieķijas vērtspapīrus pret mazāk ienesīgiem, faktiski norakstot Grieķijai 100 miljardus eiro lielu parādu – šī shēma, kuras saskaņošana vēl turpinās, ir zināma ar abreviatūru PSI. «Mēs jau ilgāku laiku esam atgādinājuši, ka neuzskatām šo PSI par pareizāko risinājumu. Tas vienalga ir defolts, lai kā to mēģinātu pagriezt,» uzsvēris E. Pārkers. Viņš gan izteicis cerību, ka Eiropas Savienības amatpersonas un Grieķijas politiķi izdarīs visu, lai defolts nebūtu haotisks, bet noritētu civilizētā veidā.
Grieķijas valdība ar premjeru Lukasu Papademosu priekšgalā gan, šķiet, nav atmetusi cerības uz ekonomisko izglābšanos. Vakar Atēnās ieradās ES, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda delegācija, kuras uzdevums ir vētīt Grieķijas paveikto budžeta deficīta samazināšanas jomā. Deutsche Welle norāda, ka pēdējie dati par 2011. gadu liecina, ka budžeta deficīts bijis 9,6% no iekšzemes kopprodukta. No vienas puses, šķiet cerīgi, ka to izdevies samazināt zem psiholoģiski svarīgā 10% līmeņa, taču nav nekādas skaidrības, kā Grieķija spēs izpildīt šāgada apņemšanos un deficītu samazināt vēl uz pusi. Gan grieķu, gan ārzemju ekonomisti norāda, ka valdības iespējas faktiski ir izsmeltas, jo ir skaidrs, ka grieķi ļoti negatīvi reaģēs uz jebkuriem jauniem mēģinājumiem samazināt algas un sociālo nodrošinājumu.
Reuters atgādina, ka ekonomiskā lejupslīde Grieķijā turpinās jau piekto gadu, šajā laikā ievērojami pazeminājusies lielākās daļas pilsoņu labklājība, bet bezdarba līmenis sasniedzis rekordaugsto 17,7% atzīmi. «Mēs pieprasām, lai šī taupības politika reiz beigtos, lai tiktu atcelti likumi, kas ierobežo mūsu tiesības uz darbu un apdrošināšanu un padara strādājošos par vergiem,» vakar izplatītā paziņojumā vēstījusi arodbiedrība EKA. Tās aicinājumam streikot atsaukušies simtiem tūkstošu cilvēku, sagaidot starptautiskos aizdevējus, notikusi arī virkne protesta demonstrāciju. Šodien iecerētas arodbiedrību un darba devēju sarunas, kuru laikā valdība aicinājusi vienoties par pasākumiem, kas samazinātu darbaspēka izmaksas, taču tikai retais cer, ka šīs sarunas
vainagosies panākumiem. Savukārt Eiropas Savienības amatpersonas nenogurst atgādināt, ka finanšu palīdzības plāns var nostrādāt tikai tādā gadījumā, ja tam piekritīs ne tikai grieķu politiķi, bet arī Grieķijas iedzīvotāji.