Pretēji cerētajam šonedēļ tā arī nav izdevies panākt vienošanos par jauna starptautiskā aizdevuma piešķiršanu Grieķijai, turklāt vairākas Eiropas Savienības amatpersonas atklāti paudušas šaubas, vai par šo jautājumu ir vērts runāt ar pašreizējo valdību, – aprīlī Grieķijā paredzētas parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Nervi nav izturējuši pat Grieķijas prezidentam Karolosam Papouliasam, kurš ļoti nediplomātiski izteicies par Vācijas ārlietu ministru Volfgangu Šoibli, kā arī viņa kolēģiem no Nīderlandes un Somijas.
Pēc vairāk nekā 10 stundu ilgām vētrainām debatēm, kuru laikā tika bārstīti savstarpēji apvainojumi, bet uz Grieķijas finanšu ministra pusi pat mests 700 lappuses biezais budžeta grozījumu foliants, grieķu parlamentārieši naktī uz pirmdienu tomēr atbalstīja jaunus taupības pasākumus, kas ļaus pretendēt uz vēl 130 miljardu eiro lielu starptautisko aizdevumu.
Grieķijas parlaments naktī uz pirmdienu, 13. februāri akceptējis valsts budžeta izdevumu samazināšanas plānu Eiropas Savienības un Starptautiskā valūtas fonda sniegtās palīdzības saņemšanai.
Grieķijā vairāk kā 100 tūkstoši demonstrantu svētdien, 12. februārī, izgāja ielās, lai protestētu pret Grieķijas valdības apstiprināto un starptautisko aizdevēju pieprasītu stingras taupības pasākumu likumprojektu, ziņo aģentūra France-Presse.
Neskototies uz to, ka Grieķijas valdošās koalīcijas trīs partijas ceturtdien vienojās par jauniem taupīšanas pasākumiem, nacionāli noskaņotā "LAOS" partija šodien paziņoja, ka balsojumā parlamentā tomēr tos neatbalstīs.
Grieķija riskē nesaņemt solīto 130 miljardu eiro aizdevumu no ES, SVF un Eiropas Centrālās bankas, ja neizlems, kā šā gada budžetā ietaupīt vēl 2 miljardus eiro. Šis jautājums svētdien un pirmdien notikušo sarunu laikā nonāca strupceļā, jo grieķu politiķi, kuri līdz šim pildījuši aizdevēju prasības, nevēlas vēl vairāk samazināt algas.
Parādos iestigušās Grieķijas valdība ir noraidījusi iespēju, ka savas ekonomikas kontroli varētu uzticēt Eiropas Savienībai (ES), kas vēlas ietekmēt Grieķijas tēriņu un nodokļu politiku.
Grieķu pareizticīgās baznīcas mācītājs un viņa palīgs pieķerti, zem baznīcas meklējam tur, iespējams, apraktus dārgumus, piektdien paziņoja vietējā policija.
Lielāko nodokļu nemaksātāju vārdu publiskošana kļuvusi par Grieķijas valdības spilgtāko, taču diez vai lietderīgāko soli cīņā pret parādniekiem. Sarakstā iekļauti vairāk nekā 4000 cilvēku, kuru kopējais parāds valstij sasniedz 14,9 miljardus eiro, vārdi – tiesa, lielākā daļa šīs summas vairs nav atgūstama.
Privātie investori novilkuši robežu nosakot, ka Grieķijai palīdzēs ne vairāk kā 50% apmērā. Kreditori negrasās norakstīt vairāk nekā pusi Grieķijas parādu, paziņojis Starptautiskā finanšu institūta vadītājs Čārlzs Dallara (Charles Dallara).
Tukšas metro stacijas, pietauvoti prāmji un slēgtas bankas vakar sagaidīja starptautiskos aizdevējus, kuri ieradās Grieķijas galvaspilsētā Atēnās uz kārtējām sarunām par 130 miljardu eiro lielā aizdevuma piešķiršanu parādos slīgstošajai valstij – grieķi turpina aktīvi iebilst pret taupības pasākumiem. Tikmēr reitingu aģentūras Fitch pārstāvis prognozējis, ka Grieķijas defolts ir neizbēgams un vienīgais, uz ko var cerēt – ka tas notiks daudzmaz civilizētā veidā.
Grieķijas valdības preses sekretārs Pantelis Kapsis vakar paziņojis, ka valstij nāksies pamest eirozonu, ja ar starptautiskajiem aizdevējiem neizdosies panākt vienošanos par 130 miljardu eiro liela kredīta saņemšanu.
Šī gada pirmajā ceturksnī atrisināsies jautājums, vai Grieķija paliks eirozonā, paziņojis Grieķijas banku asociācijas vadītājs un valsts lielākās komercbankas National Bank of Greece prezidents Vasilis Rapanos.
Grieķijas parlaments naktī uz trešdienu apstiprinājis 2012. gada budžetu, kura deficītu plānots samazināt līdz 5,4% no iekšzemes kopprodukta – šogad Grieķija rēķinās ar 9% budžeta deficītu.
Dienu pēc tam, kad Grieķijas premjerministrs George Papandreu tomēr piekritis atkāpties no amata, Atēnās turpinājās sarunas starp līdz šim pie varas bijušajiem sociālistiem (PASOK) un konservatīvajiem (Jaunajiem demokrātiem) par to, kam uzticēt jaunās, nacionālās vienotības valdības vadīšanu.
Grieķijas līderi vienojušies izveidot jaunu nacionāli vienotu valdību, kā rezultātā līdzšinējais premjerministrs Georgs Papandreu (Georgios Papandreou) piekritis atkāpties.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienībai uzgavilēja, jo jautājums par Grieķijas finanšu situāciju tika atrisināts. Francijas un Vācijas cīkstēšanās beidzās ar kompromisu. ES padome vienojās norakstīt 50% Grieķijas parādu bankām. Tika nolemts, ka bankām būs jāveic pasākumi finanšu stabilitātes nodrošināšanai, lai segtu vairāk nekā 100 miljardu eiro zaudējumus banku sektoram no Grieķijas parādu norakstīšanas.
Pret valdības taupības pasākumiem protestējošie piektdien Grieķijas otrā lielākajā pilsētā Salonikos bloķēja militāro parādi par godu Grieķijas pretestībai Itālijai Otrā pasaules kara laikā, ziņo aģentūra France-Presse.