Grieķijas vēstnieks: Latvija ir paraugs krīzes pārvarēšanā

Grieķijas vēstnieks Latvijā Georgijs Hadzimihelakis (George Chatzimichelakis) sarunā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski atzina, ka Latvijas pieredze krīzes pārvarēšanā ir paraugs citām valstīm. Premjers apliecināja Latvijas gatavību Grieķijai sniegt ekspertu atbalstu finanšu krīzes pārvarēšanā.

Amatpersonas atzina, ka ražošanas attīstība, ekonomikas izaugsme, eksports un investīciju piesaiste ir faktori, kas nepieciešami jebkurai valstij, kas saskārusies ar finanšu krīzi. Latvija strauji atgriežas uz izaugsmes ceļa un atgūst finanšu tirgu uzticību, taču, lai neatkārtotu pagātnes kļūdas, valstij jāturpina ievērot stingra fiskāla politika, pauda V.Dombrovskis.

Premjers uzsvēra, ka Grieķijas un Latvijas divpusējās attiecības ir ciešas, kā pozitīvu piemēru minot kopīgu alternatīvās enerģētikas projektu Nīcas novadā. Taču abām valstīm ir vēl daudz neizmantota potenciāla, tostarp tūrismā un investīciju jomā.

Latvijas un Grieķijas tirdzniecības rādītāji:

2011.gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas – Grieķijas preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 13,40 miljonus eiro, Grieķijai ieņemot 57.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Salīdzinājumā ar tirdzniecības apgrozījumu 2010.gada atbilstošajā periodā, tas ir pieaudzis par 78,26% jeb 5,88 miljoniem eiro. Latvijas galvenās eksporta preces uz Grieķiju: koksne un tās izstrādājumi, minerālie produkti, mašīnas un mehānismi. Galvenās importa preces no Grieķijas: pārtikas rūpniecības produkti, mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkti. Līdz 2011. gada decembrim Grieķijas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastādīja gandrīz 42,5 latu, Grieķijai ieņemot 87.vietu, un Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 19 kopuzņēmumi.

Latvijā

Biznesa augstskolas Turība rektore, profesore, Latvijas valsts meži padomes priekšsēdētāja un LTRK padomes locekle Zane Driņķe rīkoja nozares un publiskās pārvaldes pārstāvju nākotnēšanas pēcpusdienu, iedibinot tradīciju pulcēt vienkopus biznesa un publiskās pārvaldes intelektuāļus, dizainēt nākotni. Divu stundu garumā tika meklētas konkrētas atbildes uz tādiem jautājumiem, kā piemēram, kāds ir Latvijas uzņēmumu eksporta potenciāls šobrīd, inovāciju ieviešanu ražošanā, tehnoloģiju un biotehnoloģiju jomās, uz ko Latvijas publiskās pārvaldes nākotnei jau no rītdienas jābūt orientētai, valsts tēls un komunikācija nākotnē.