Pēc kārtējiem nakts darbiem eirozonas finanšu ministriem izdevies panākt vienošanos par vēl 130 miljardu eiro liela aizdevuma piešķiršanu Grieķijai, tādējādi vismaz uz laiku novēršot šīs valsts iespējamo defoltu.
Kaut gan dokumentā skaidri noteikts, kādus taupības pasākumus Grieķijai nāksies veikt, lai samazinātu savu parādu, vakar Eiropas biržās liels optimisms nav bijis novērojams – tas liecina, ka tirgus dalībnieki nav pārliecināti par Grieķijas spējām pildīt savas saistības.
«Pēdējo divu gadu laikā un šonakt vēl vienu reizi esmu pārliecinājies, ka vārds maratons patiešām ir cēlies no grieķu valodas,» pēc
13 stundas ilgām sarunām paziņojot par vienošanās panākšanu, asprātīgs centies būt ES monetāro lietu komisārs Olli Rēns. Lai veicinātu sarunu norisi, uz finanšu ministru tikšanos bija ieradies arī Grieķijas premjers Lukass Papademoss, kurš vēlreiz sniedzis garantijas, ka Grieķijas valdība turpinās īstenot taupības politiku, kuras mērķis ir līdz 2020. gadam valsts parādu samazināt no pašreizējiem 160% no iekšzemes kopprodukta līdz 120,5% no iekšzemes kopprodukta. Paziņojot, ka Grieķijai šī ir ļoti laba diena, L. Papademoss paudis cerību, ka tiks panākta vienošanās arī ar privātajiem investoriem – izmantojot vairākas shēmas, tā ļaus Grieķijai atbrīvoties no vēl 107 miljardu eiro liela parādu jūga, vēsta Reuters.
AP norāda, ka vēl nav skaidrs, cik lielās proporcijās aizdevums tiks finansēts no SVF un Eiro stabilizācijas fonda līdzekļiem, tā piešķiršana vēl jāapstiprina Vācijas, Somijas un Nīderlandes parlamentiem. Šo valstu politiķi vairākkārt diezgan skeptiski izteikušies par Grieķijas kolēģu vēlmi un spējām īstenot taupības pasākumus. Pirmais indikators tam, kā Grieķija spēj pildīt savas saistības, būs šīs valsts parlamentā paredzētais balsojums par budžeta grozījumiem 2012. gadam, kas paredz vairāk nekā 3,3 miljardus lielu ekonomiju. Saskaņā ar vienošanos Atēnām nāksies piekrist ļoti stingrai sava budžeta kontrolei no Eiropas Savienības amatpersonu puses. Turklāt tiks noteikts, ka tieši valsts parāda atmaksāšanu Grieķijas valdība izvirza par savu prioritāti – tas nozīmē, ka, vēl vairāk pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, var pienākt brīdis, kad valdībai valsts līdzekļus nāksies novirzīt parāda atmaksai un tai nebūs naudas, lai izmaksātu algas valsts sektorā nodarbinātājiem.
«Mēs esam sējuši vēju un tagad pļaujam vētru. Jaunais aizdevums mums dod laiku un cerības, taču par ļoti augstu cenu. Mums nāksies turpināt taupības pasākumus, kas nozīmes ilgu un dziļu recesiju,» sarunā ar Reuters sacījis Grieķijas tirdzniecības konfederācijas vadītājs Vasilis Korkidis. Proti, jau tagad aplēsts, ka laikā no 2013. līdz 2015. gadam Grieķijai būs jāatrod iespēja budžetā ietaupīt vēl 10 miljardus eiro. Liela daļa iedzīvotāju, kas šodien divu lielāko arodbiedrību vadībā gatavojas rīkot kārtējo protesta akciju, ar to nav mierā, un analītiķi atzīst, ka Grieķijai draud īsts sociālais sprādziens. Turklāt jāatgādina, ka visas līdzšinējās aplēses balstās uz optimistisko scenāriju, kas paredz vairāk nekā 15 miljardus eiro lielu ienākumu gūšanu no valsts īpašuma privatizācijas un ekonomikas lejupslīdi šogad un nākamgad ne vairāk par 4% (2014. gadā jau tiek cerēts uz pieaugumu).
AFP atgādina, ka aprīlī Grieķijā gaidāmas ārkārtas parlamenta vēlēšanas, un socioloģisko aptauju dati liecina, ka strauji krītas gan sociālistu, gan konservatoru (abas partijas atbalstīja taupības politiku) popularitāte, bet pieaug atbalsts kreisā spārna partijām, kas balsoja pret aizdevuma nosacījumiem. Ir saprotamas ES amatpersonu bažas, ka pēc vēlēšanām Grieķijā pie varas var nākt politiski spēki, kas atsakās no vienošanās pildīšanas. Tāpēc Grieķijas valdībai un prezidentam aizvien skaļāk tiek norādīts uz nepieciešamību atcelt vēlēšanas un izveidot tā saucamo tehnokrātu valdību (kas, protams, darbotos stingrā Briseles uzraudzībā).
***
VIEDOKĻI
Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroenomikas eksperts:
– Darījums ir devis nedaudz laika, lai Grieķija paglābtos no nekontrolētas maksātnespējas iestāšanās. Panākta politiskā vienošanās, bet jautājumu par izvirzīto mērķu sasniegšanas iespējām ir daudz. Grūti prognozēt privātā parāda restrukturizācijas iznākumu, jo ne visi investori, neskatoties uz izziņoto vienošanos, ir gatavi pieņemt piedāvātos nosacījumus, un vai ilgākā termiņā nenāksies meklēt papildu parāda norakstīšanas iespējas. Ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi, kuru apturēt var izrādīties grūtāk nekā prognozēts, pastāv liela varbūtība, ka nāksies meklēt papildu finansējuma avotus, lai nodrošinātu izvirzīto parāda līmeni un stabilizētu ekonomiku. Tāpat bažas rada Grieķijas uzrādītā politiskā mazspēja pildīt līdzšinējās saistības. Turklāt veicam konsolidācija un reformu klāsts ir milzīgs, kas eskalēs sabiedrības neapmierinātību un vardarbību. Tas savukārt veicinās politisko spriedzi un apgrūtinās mērķu sasniegšanu.
Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists:
– Šis lēmums bija nepieciešams īstermiņa saspīlējuma mazināšanai un īstermiņā ir mazinājis dziļas recesijas risku eirozonas ekonomikās un ES, bet nudien neatrisina visas problēmas. Pēc būtības tā vēl arvien ir laika pirkšana – gan grieķiem, lai viņi spētu sakārtot savu ekonomiku, gan arī citām vājajām ES ekonomikām, tādām kā Spānija un Itālija, mazinot Grieķijas nestabilitātes un vispārēja finanšu tirgus spiedienu, un ļaus mazināt budžeta deficītu mazāk sāpīgi. Joprojām ik pa brīdim dzirdēsim, ka Grieķija nevarēs izpildīt aizdevēju prasības, būs savstarpēja kaulēšanās un draudi finansējumu nepiešķirt, un programmas veiksme vai neveiksme būs atkarīga gan no Grieķijas spējas izpildīt prasības, gan no ekonomikas izaugsmes Eiropā un pasaulē. Parāda apjoms pat ar visu daļēju parāda norakstīšanu vēl aizvien ir nepanesami smags, un parāds būs jānoraksta vēl. Tas nozīmē, ka Grieķijas eposs vēl nebūt nav beidzies.