Grieķijas policija nedēļas nogalē veikusi plašu operāciju, kuras laikā apcietināti 44 kontrabandisti un atgūts ievērojams daudzums senlietu, kuras noziedznieki bija plānojuši pārdot ārzemēs.
Grieķijas arheologi sūdzējušies, ka, samazinoties valsts finansējumam, viņiem nav iespēju apsteigt tā dēvētos melnos arheologus, kuri aktīvi rīkojas izrakumu vietās.
Reuters, atsaucoties uz Grieķijas policiju, vēsta, ka nedēļas nogalē notikušajās kratīšanās 13 valsts provincēs, galvenokārt Grieķijas ziemeļos, piedalījušies vairāk nekā 200 policistu. Viņiem izdevies aizturēt senlietu kontrabandistu grupējuma līderi – kādu 66 gadus vecu atvaļinātu muitas ierēdni, kā arī vairāk nekā 40 grupējuma dalībniekus. Policijas paziņojumā vēstīts, ka lomas grupējumā bijušas labi sadalītas, – tajā darbojušies gan melnie arheologi, kuri veikuši nelegālus izrakumus, gan kurjeri, kuri atrastās senlietas nogādājuši ārzemēs, gan ārēji respektablu cilvēku grupa, kas nodarbojusies ar to realizāciju.
Kratīšanu laikā izdevies atrast milzīgu monētu kolekciju, kurā bijušas aptuveni 8000 monētu – vecākās izkaltas VI gadsimtā pirms mūsu ēras, bet jaunākās attiecas uz Bizantijas laikmetu. Tāpat atgūti no dārgmetāliem izgatavoti juvelierizstrādājumi, vairākas bronzas statujas un Bizantijas laiku koka svētbildes. Noziedzniekiem konfiscēti arī 19 metāla detektori, kurus viņi izmantojuši, lai veiktu nelegālos izrakumus, – lielākoties Maķedonijā un Tesālijā. Policija mēģina noskaidrot, cik daudz senlietu kontrabandistu grupējumam izdevies nogādāt ārzemēs.
AFP vēsta, ka ekonomiskās krīzes dēļ Grieķijā strauji aug noziedzības līmenis un daudzi cilvēki iesaistās senlietu un mākslas darbu kontrabandā. Arheologi savukārt sūdzas par finansējuma trūkumu. Piemēram, Pavloss Hrisostamu, kura grupa veikusi izrakumus senās Maķedonijas galvaspilsētas Pellas nekropolē, sarunā ar laikrakstu Ta Nea stāstījis, ka pagājušā gada pavasarī finansējuma trūkuma dēļ viņiem nācies pārtraukt darbu. «Kad mēs pēc vairākiem mēnešiem atgriezāmies, atradām vairāk nekā 10 bedres, ko nebijām rakuši, – tur bija paviesojušies mūsu nelegālie kolēģi,» viņš stāstījis. Pagājušonedēļ notikušajā Grieķijas arheologu kongresā spriests par to, ka uzsāktos izrakumus, kurus finanšu trūkuma dēļ nav iespējams turpināt, vajadzētu iekonservēt – vienkārši runājot, visu atrasto atkal apbērt ar zemi. «Māte Zeme ir mūsu senlietu labākā glabātāja. Tādēļ labāk senlietas atstāt zemē, lai tās arheologi atrod kādā 10 000. gadā, kad grieķi un viņu politiķi, iespējams, izrādīs lielāku cieņu pret vēsturi,» sarunā ar Ta Nea sacījis Soloniku Aristoteļa universitātes profesors Mihalis Tiverioss.