"Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija sola neslēpt no sabiedrības secināto

© Dmitrijs Suļžics/MN

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija otrdien konstatēja, ka starpziņojumā ir jāveic vairāki tehniski labojumi, tādēļ starpziņojuma gala versiju komisija plāno apstiprināt trešdien, 6. novembrī.

Komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) aģentūrai LETA norādīja, ka komisija plāno starpziņojumu apstiprināt pirms trešdienas sēdes, kas plānota plkst. 15.30. Tāpat viņš minēja, ka starpziņojums pēc apstiprināšanas uzreiz būs publiski pieejams.

Komisija otrdien nolēma, ka ziņojums ir jāpapildina ar precīziem datumiem, piemēram, kad tika virzīti attiecīgie ziņojumi uz valdību, kas minēti komisijas starpziņojumā. Tāpat komisija nolēma, ka konkrēti priekšlikumi tiks iekļauti gala ziņojumā, bet starpziņojumā būs ietverti sākotnējie secinājumi un konstatējumi.

Iepriekš starpziņojuma versijā bija minēts, ka komisija rosinās veidot pastāvīgu komisiju, kura uzraudzītu "Rail Baltica" projekta ieviešanu, tomēr Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama (P) iebilda, ka šāds priekšlikums komisijā nav apspriests, tādēļ ieteica to izņemt ārā.

Saeimas deputāts Atis Labucis (JV) sēdē iebilda par vairākām faktu neatbilstībām un pretrunām. Viņš pauda bažas par starpziņojumā minēto secinājumu, ka SM 2016. gadā uz valdību virzīja ietekmes uz vidi novērtējumam tikai vienu trases variantu (R7), skaidri nenorādot pārējos Rīgas ievada variantus un izmaksu salīdzinājumus.

Labucis sacīja, ka ar viņu sazinājās bijusī premjere Laimdota Straujuma, kura norādīja uz to, ka ir bijuši divi varianti. Viņš ieteica iztaujāt bijušos premjerus un papildināt ziņojumu. Kulbergs šim faktam nepiekrita un uzsvēra, ka starpziņojums iekļauj komisijas secinājumus, līdz kuriem nonākts divās nedēļās iepriekš.

Kulbergs pārmeta, ka Labuča ieteiktie labojumi būtiski maina ziņojuma interpretāciju, kā arī šie labojumi ir nākuši no Straujumas. Labucis atzina, ka Straujuma pauda bažas par ziņojumu, tādēļ no bijušās premjeres piedāvātajām izmaiņām viņš iesaka šos labojumus.

Labucis norādīja, ka starpziņojumam ir jābūt korektam no visiem aspektiem. Savukārt Ābrama ieteica gala ziņojumu veidot citādāk, koncentrējoties uz problēmām, nevis hronoloģisku secību.

Kulbergs sēdes noslēgumā sacīja, ka otrdien ziņojums tiks izlabots un nosūtīts visiem komisijas locekļiem, bet trešdien, 6. novembrī, komisija balsos par starpziņojuma apstiprināšanu.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš ziņoja, ka starpziņojuma versijā, ko komisija skatīja 29. oktobrī slēgtajā daļā, bija iekļauti vairāki priekšlikumi.

Tostarp komisija uzskata, ka ir nepieciešama daudz lielāka Saeimas iesaiste "Rail Baltica" projekta realizācijā, pieņemot grozījumus "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumā, paredzot konkrētas premjera, satiksmes ministra, finanšu ministra, tieslietu ministra un citu ministru funkcijas, pienākumus un atbildības, nosakot precīzu "Rail Baltica" projekta trases atrašanās vietu un staciju skaitu, "Rail Baltica" projekta finansējumu un tā avotus.

Esot arī nepieciešams uzdot Valsts kancelejai izvērtēt un atslepenot visus Ministru kabineta lēmumus par "Rail Baltica", veicot attiecīgu dokumentu auditu atbildīgajās ministrijās.

Jau vēstīts, ka Saeima šogad 13. jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais