Eirozonas finanšu ministri atbalstījusi ārkārtas finanšu palīdzības otrās daļas piešķiršanu Grieķijai 130 miljardu eiro (91,3 miljardu latu) apmērā ar nosacījumu, ka līdzekļus piešķirs arī Starptautiskais Valūtas fonds.
Septiņpadsmit eirozonas valstu finanšu ministri satikušies Briselē, lai apspriestu šādu plānu.
Eirozonas finanšu ministru padome jeb tā dēvētā Eirogrupa pirmdienas vakarā sniedza galīgo apstiprinājumu otras glābšanas programmas piešķiršanai Grieķijai, tādējādi paverot iespēju Atēnām pirmo maksājumu saņemt jau šomēnes.Eirogrupā ietilpst arī Eiropas Centrālās bankas vadītājs un Eirokomisijas vadība, ziņo BBC.
Tikšanās rezultātā Luksemburgas finanšu ministrs Žans – Klods Junkers (Jean – Claude Juncker) paziņoja, ka Grieķijas valsts parāds līdz 2020. gadam varētu tikt samazināts līdz 117% no iekšzemes kopprodukta iepriekš plānoto 120% vietā.
"Jaunā Grieķijas programma nav tikai pašā sākumā, to šonakt politiski apstiprinājusi Eirogrupa," norādīja tās prezidents Žans Klods Junkers.
Turklāt Atēnām jāturpina īstenot stingrie ekonomikas pasākumi, valdībai samazinot izdevumus par 1,5%, tostarp samazinot pensijas un atlaišanas pabalstus valsts pārvaldē strādājošajiem.
Tāpat valdībai Grieķijas ekonomika jāpadara konkurētspējīgāka, samazinot minimālās algas apmēru un darba tirgu padarot universālāku.
Grieķija pagājušās nedēļas nogalē spēja panākt vienošanos ar privātajiem investoriem par valsts parādsaistību norakstīšanu, ko starptautiskie aizdevēji noteica kā priekšnosacījumu, lai Grieķija spētu saņemt jauno finanšu atbalsta programmu 130 miljardu eiro apmērā.
Šīs programmas pirmā maksājuma piešķiršana būs atkarīga no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) lēmuma. Piektdien SVF izpilddirektore Kristīne Lagarda pavēstīja, ka viņa ieteikusi fonda valdei Grieķijai piešķirt 28 miljardu eiro aizdevuma programmu uz četriem gadiem.
SVF valde šo ierosinājumu izskatīs ceturtdien.
Tikmēr Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) vadītājs Klauss Reglings pavēstīja, ka pēc ES dalībvalstu parlamentu apstiprinājuma tas Grieķijai nākamo trīs gadu laikā piešķirs aptuveni 100 miljardus eiro. 5,9 miljardus eiro no EFSF Grieķijai paredzēts saņemt jau martā, 3,3 miljardus eiro aprīlī un 5,3 miljardus eiro maijā.
Tāpat Junkers pirmdien noraidīja aicinājumus Grieķijai pamest eirozonu un sacīja, ka reformu īstenošanas temps noteiks, vai valstij būs nepieciešama trešā glābšanas programma.
"Tas atkarīgs no tā, kā tiks īstenota tā dēvētā otrā programma," intervijā Grieķijas televīzijas kanālam "Skai" norādīja Junkers.
"Ja Grieķija īstenos efektīvus pasākumus, ja Grieķija samazinās fiskālo deficītu, īsāk sakot, ja programma tiks īstenota, tad es nesaskatu nepieciešamību trešajai tāda paša apjoma glābšanas programmai," uzsvēra Junkers.
Tāpat viņš pavēstīja, ka nekad nav šaubījies par Grieķijas atrašanos eirozonā, un ierosinājumus valstij pamest Eiropas vienotās valūtas savienību nodēvēja kā aplamus.