Pēc tam, kad Grieķijas konservatīvās Jauno de-mokrātu partijas līderis Antonis Samarass pirmdien vēlu vakarā bija spiests atzīt, ka nespēj izveidot valdošo koalīciju, vakar mandāts tās veidošanai nonācis kreiso radikāļu partijas Syriza vadītāja Aleksisa Ciprasa rokās.
Aizvien ticamāka šķiet iespēja, ka līdz 17. maijam koalīciju tā arī neizdosies izveidot, un tas nozīmē jaunu vēlēšanu rīkošanu jūnijā.
Pēc svētdien notikušajām parlamenta vēlēšanām Grieķijā izveidojusies pata situācija. Abas partijas, kuras atbalstīja vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem – Jaunie demokrāti un sociālisti jeb Pasok – kopā kontrolē 149 no 300 mandātiem parlamentā. 60 gadus vecais A. Samarass pirmdienas vakarā atzinis, ka viņam nav izdevies pārliecināt šim koalīcijas kodolam pievienoties kādu citu no parlamentā iekļuvušajām partijām – nedz kreisos, nedz nacionālistus (par neofašistisko uzskatītā Zelta rītausma, kas ieguvusi 21 mandātu, netiek uzskatīta par cienīgu iekļauties valdībā). «Es izdarīju visu, ko spēju, lai panāktu rezultātu, taču tas izrādījās neiespējami,» AFP citē A. Samarasa sacīto.
Saskaņā ar Grieķijas likumiem tagad mandātu veidot valdību ieguvis A. Ciprass, kura kreisie radikāļi vēlēšanās sasniedza otro labāko rezultātu. Kreiso līderis paziņojis, ka mēģinās vienoties ar ideoloģiski tuvām partijām, taču BBC prognozē, ka arī viņu gaida neveiksme. Proti, nedz Syriza, nedz komunisti, nedz Demokrātiskie kreisie nav gatavi atteikties no vēlmes pārskatīt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem (pateicoties šai nostājai, viņi vispār iekļuvuši parlamentā), savukārt Pasok nedrīkst neievērot saistības, kuras uzņēmušies sarunās ar Briseli. Matemātiski rēķinot, visiem vienošanās pretiniekiem pietiek balsu, lai veidotu koalīciju, taču grūti iedomāties, kā tajā varētu sadzīvot radikālie kreisie, tikpat radikālie labējie un nacionālisti no Neatkarības partijas.