Neraugoties uz sabiedrības sašutumu izraisījušajiem taupības pasākumiem, Grieķijas valdība bijusi spiesta atzīt, ka ne šogad, ne nākamgad nespēs samazināt budžeta deficītu līdz līmenim, kādu nosaka vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Vakar biržas uz to reaģējušas ar eiro un akciju vērtības kritumu, vairāki eksperti izteikušies, ka parādu norakstīšana Grieķijai esot neizbēgama, bet 17 eirozonas valstu finanšu ministri Luksemburgā sāka spriest, vai piešķirt Grieķijai kārtējo aizdevuma daļu 8 miljardu eiro apmērā – bez tā valstij būs grūtības šomēnes samaksāt algas un pensijas.
Pēc svētdienas vakarā notikušās valdības sēdes Grieķijas Finanšu ministrija atzinusi, ka šā gada budžeta deficīts būs nevis 7,6% no iekšzemes kopprodukta, kā paredz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, bet gan 8,5%. Savukārt nākamgad pat pie labākās gribas nebūs izpildāms vienošanās noteiktais, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 6,5% – labākajā gadījumā to izdosies samazināt līdz 6,8%. Finanšu ministrija to skaidrojusi ar faktu, ka nav piepildījušās prognozes par pakāpenisku ekonomikas atgūšanos – šogad tās kritums sasniegs 5,5%, bet nākamgad nebūs mazāks par 2,5%. Kā norāda Reuters, tas saistīts ar pieņemtajiem taupības pasākumiem, kuru dēļ palielinās bezdarbs, krītas patērētāju pirktspēja un samazinās valsts ieņēmumi.
Premjera Georges Papandreu vadītā valdība, kas vakar parlamentā iesniedza 2012. gada budžeta projektu, gan joprojām cer izvairīties no defolta un saglābt Grieķijas dalību eirozonā. Deutsche Welle ziņo, ka svētdienas vakarā valdība apstiprinājusi tā dēvēto darba rezerves plānu – tas paredz līdz šā gada beigām likvidēt gandrīz 30 000 darba vietu valsts sektorā. Tajās strādājošajiem gadu gan tiks maksātas kompensācijas 60% apmērā no pašreizējās darba algas. Vācu radiostacija norāda, ka pagaidām nav skaidrs, vai atlaišana skars tikai gados vecus darbiniekus, kuri tādējādi tiks mudināti priekšlaikus pensionēties, vai arī visas iedzīvotāju vecuma grupas. Arodbiedrības norādījušas, ka šāds lēmums ir tiešā pretrunā ar konstitūciju, kas garantē valsts sektorā strādājošajiem (un tādu ir piektdaļa no visiem Grieķijas nodarbinātajiem) tiesības uz darbu – arodbiedrību aktīvisti solījuši ne tikai rīkot jaunus streikus un protesta akcijas, bet arī apstrīdēt valdības lēmumu tiesā. Reuters atgādina, ka valdošajiem sociālistiem ir tikai četru mandātu vairākums parlamentā un pat dažu deputātu iebildes pret jaunajiem taupības pasākumiem draud ar valdības krīzi un ārkārtas vēlēšanām.
Pašlaik valdību gan vairāk satrauc spēja veikt kārtējos maksājumus – valsts kasē naudas ir palicis, augstākais, pāris nedēļām. Kaut gan Grieķijas finanšu ministra vietnieks Pantelis Oikonomo vakarrīt paspēja pavēstīt, ka ar aizdevējiem jau panākta vienošanās par 8 miljardu eiro lielā aizdevuma saņemšanu, Reuters noskaidrojis, ka tas neatbilst patiesībai. Vakar vakarā Luksemburgā uz savu apspriedi pulcējās eirozonas valstu ārlietu ministri, kuri nolēmuši uzklausīt arī starptautisko aizdevēju troikas (Eiropas Savienība, Eiropas Centrālā banka, Starptautiskais valūtas fonds) viedokli par Grieķijas izredzēm pildīt savas saistības. Pēc Reuters rīcībā esošās informācijas, galīgais lēmums tiks pieņemts īpašā sanāksmē 13. oktobrī. Austrijas finanšu ministre Marija Fektere sarunā ar Welt am Sonntag prognozējusi, ka lēmums būs Grieķijai labvēlīgs.
Tomēr aizvien biežāk no Eiropas valstu amatpersonām izskan viedoklis, ka visi pūliņi glābt Grieķiju no defolta ir veltīgi. «Grieķija ir bankrotējusi! Šķiet, ka mums neatliks nekas cits, kā pieņemt, ka tai nāksies atlaist vismaz 50% parāda,» intervijā Rheinische Post sacījis Vācijas valdošās Kristīgo demokrātu savienības parlamenta frakcijas līdera vietnieks Mikaēls Fuhs.