Dienu pēc tam, kad Grieķijas premjerministrs George Papandreu tomēr piekritis atkāpties no amata, Atēnās turpinājās sarunas starp līdz šim pie varas bijušajiem sociālistiem (PASOK) un konservatīvajiem (Jaunajiem demokrātiem) par to, kam uzticēt jaunās, nacionālās vienotības valdības vadīšanu.
Ilgs mūžs gan tai nebūs – pēc tam, kad valdība būs panākusi vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem apstiprināšanu, Grieķijā notiks jaunas vēlēšanas – visticamāk, tās būs nākamā gada 19. februārī.
Reuters vēsta, ka vakar visu dienu turpinājušās intensīvas diskusijas starp G. Papandreu un konservatīvo līderi Antonisu Samarasu, kuru mērķis ir vienoties par jaunā premjera kandidatūru. Tiklīdz šāda vienošanās būs panākta, Grieķijas prezidents Karoloss Papulioss aicinās visas partijas pievienoties nacionālās vienotības valdībai. Komunisti un radikāli kreisie no apvienības SYRIZA jau paziņojuši, ka noraidīs šo piedāvājumu, uzsverot, ka starptautisko aizdevēju nosacījumu pieņemšana neatbilst Grieķijas iedzīvotāju interesēm. Grieķijas amatpersonas izteikušas cerību, ka jauno valdību izdosies izveidot un apstiprināt šīs nedēļas laikā – tas nozīmē, ka jau drīzumā šī valdība varētu apstiprināt jaunā aizdevuma saņemšanas nosacījumus un Eiropas Savienība Grieķijai varētu piešķirt kārtējo aizdevumu 8 miljardu eiro apmērā.
Laikraksti Ethnos un Ta Nea vakar prognozēja, ka par jaunās valdības vadītāju tiks iecelts ekonomists Lukass Papademoss. No 1994. līdz 2002. gadam viņš vadīja Grieķijas banku, turklāt ir tikai simboliski, ka šajā laikā L. Papademoss uzraudzīja Grieķijas pāreju no drahmas uz eiro. «Jāšaubās, vai viņš vēlētos kļūt arī par pretējā procesa arhitektu,» norāda Ethnos. No 2002. līdz 2010. gadam L. Papademoss bija Eiropas Centrālās bankas viceprezidents. Tiesa, zināmā mērā viņu kompromitē pēdējais ieņemtais amats – G. Papandreu padomnieks. Vairāki analītiķi jau uzdevuši jautājumu, cik daudz L. Papademoss bijis iesaistīts G. Papandreu kļūdaino lēmumu pieņemšanā, vai viņš atbalstījis premjera ideju par referendumu par aizdevuma nosacījumiem, kas, kā zināms, izraisīja lielo krīzi Grieķijas valdībā? Pastāv iespēja, ka sociālisti premjera amatam varētu virzīt ombudsmeni Nikiforosu Diamandurasu, bieži izskan arī pašreizējā finanšu ministra Evangelosa Venizelosa vārds, savukārt konservatīvo iespējamais kandidāts ir bijušais ES vides komisārs un partijas priekšsēdētāja vietnieks Stavross Dimass.
Vācijas kanclere Angela Merkele, kura pagājušonedēļ asi kritizēja G. Papandreu par neapdomīgo referenduma izsludināšanu, vakar pieklājīgi uzslavējusi viņa drosmi, kas izrādīta, atzīstot savu kļūdu un nolemjot demisionēt. Grieķijas mediji gan norāda, ka uz šādu soli premjeru piespieda konservatīvie, kuri atteicās apspriest jautājumu par pārejas laika valdību, pirms G. Papandreu nebūs demisionējis – pats viņš cerēja saglabāt savu amatu. Oficiāla ES reakcija uz situācijas attīstību Grieķijā bija gaidāma pēc eirozonas finanšu ministru apspriedes, kas sākās vakar pievakarē.