Francijas prezidents Nikolā Sarkozī intervijā Francijas televīzijā negaidīti paziņojis, ka Grieķijas uzņemšana eirozonā 2001. gadā, bijusi kļūda.
"Nevajadzēja toreiz to darīt, jo Grieķijas valdības publiskotie ekonomikas rādītāji nebija patiesi," sacīja Sarkozī.
Turpretī Grieķijas ārlietu ministrs Stavros Lambrindis uzsvēris, ka, ieskaitot visas problēmas, Grieķija nav pašreizējās eirozonas parādu krīzes cēlonis.To pašu redzam arī Portugālē, Īrijā. Spānijā un Itālijā. Ir bezjēdzīgi vienu valsti padarīt par grēkāzi, ja lieta saistīta ar Eiropas kopējo problēmu, norāda ārlietu ministrs.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības līderi trešdien pieņēma lēmumu eirozonas krīzes izplatības ierobežošanā, kas tostarp paredz arī Grieķijas parāda samazināšanu par 50%. Sarkozī paudis pārliecību, ka Grieķija, pateicoties minētajam risinājuma, varēs radušos situāciju savā valstī vērst par labu.
Ja Grieķija paziņotu par defoltu, tas izraisītu domino efektu, sev līdzi aizraujot pārējās valstis, domā Sarkozī.
Savukārt, Grieķijā lēmums samazināt šīs valsts parādu uz pusi izraisījis neapmierinātību – parlamentārās opozīcijas līderis Antonis Samaras kritizējis Eiropas Savienības pieņemto lēmumu norakstīt 50% no valsts parāda, kas atrodas investoru rokās.