Pie Grieķijas parlamenta ēkas Atēnās jau notikušas sadursmes starp policiju un demonstrantiem, kā ziņo Agence France-Presse, ap 200 demonstrantu sākuši mest policistiem ar degmaisījuma pudelēm, bet policisti savukārt raidījuši demonstrantu virzienā asaru gāzi.
Grieķijā norit divu dienu vispārējais streiks, kurā piedalās gan valsts darbinieki, gan privātā sektorā strādājošie. Viņi iestājas pret jauniem valdības taupības pasākumiem.Streiku rīko privātā sektora darbinieku arodbiedrība GSEE un civildienesta ierēdņu arodbiedrība ADEDY.
Protesta akcijās visā Grieķijā piedalās vismaz 125 000 cilvēku, kas ir lielākais rādītājs pēdējo trīs krīzes gadu laikā.
Kā informējuši galvaspilsētas Atēnu policijas pārstāvji, tikai šeit vien pulcējušies ap 70 000 protestētāju. Masu demonstrācijas noritējušas Salonikos, Patrā un Iraklionā Krētas salā, kā arī citās valsts pilsētās.
Grieķijas jūrnieki, pašvaldību darbinieki, nodokļu iekasētāji, juristi un daudzi ārsti streiku sāka jau pirmdien, šodien tiem pievienojās daudzu pārējo profesiju pārstāvji - ārsti, skolotāji, tirgotāji un citi. Pilsētās nekursē pat liela daļa taksometru, jo arī to īpašnieki protestam pievienojušies.
Policijai nācies ap parlamentu ēku izvietot nožogojumu, taču neskatoties uz to demonstrantiem izdevies izlauzties tam cauri.
Demonstranti aizdedzinājuši sardzes būdiņu netālu no nezināmā kareivja kapa un uzbrukuši apsardzes būdai , kas izvietota pie Finanšu ministrijas ēkas.
Kā ziņo policija, esot novēroti arī vairāki marodierisma gadījumi.
Citā Atēnu pilsētas daļā policijai izdevies izdzenāt streikojošo taksistu aizsāktos grautiņus, kuros aizdedzinātas atkritumu urnas.
Kamēr liela daļa iedzīvotāju nodevušies streikam, Atēnu ielās arvien lielākas sagulst atkritumu kaudzes, jo atkritumu izvedēji galvaspilsētā streiko jau otro nedēļu.
Savukārt Salonikos notikušajā demonstrācijā pulcējušies ap 15 000 cilvēku. Šeit ap 100 demonstrantu liela grupa nomētājusi degmaisījuma pudelēm valdības iestādes.
Jau ziņots, kaGrieķijas parlaments šajās dienās iecerējis balsot par jaunāko taupības plānu kopumu.
Valsts nonākusi lielu grūtību priekšā, ja starptautiskie aizdevēji valstij nepiešķirs nākamo aizdevuma daļu, valstī ir bankrots. Jautājums par to, vai tiks piešķirta nākamā kopumā 77 miljardus latu lielā aizdevuma daļa, Grieķiju nomoka jau vairākus mēnešus.
Eiropas Savienības valstis Grieķiju apsūdz par vilcināšanos veikt efektīvas valsts pārvaldes reformas, lai maksimāli mazinātu izdevumus. Neskatoties uz katastrofālo ekonomisko situāciju, valsts iedzīvotāji nav gatavi samierināties ar taupību. Daudzi šodienas streiku dalībnieki skaidro, ka patlaban sasniegts punkts, tālāk par kuru viņi vairs nevarot piekāpties.
Milzīgā starptautiskā aizdevuma kontekstā jau tagad ir skaidrs, ka visu starptautisko aizdevēju valstī ieguldīto naudu atgūt neizdosies - daļu parāda nāksies norakstīt. Tas nemazina bažas par valsts nākotni un postošo iespaidu, kādu sasāpējušais Grieķijas krīzes jautājums atstāj uz visu eirozonu.