Parādos iestigušās Grieķijas valdība ir noraidījusi iespēju, ka savas ekonomikas kontroli varētu uzticēt Eiropas Savienībai (ES), kas vēlas ietekmēt Grieķijas tēriņu un nodokļu politiku.
Priekšlikums pārņemt savā kontrolē Grieķijas finanšu politiku ir izskanējis no Vācijas. Tā ir piedāvājusi šādas kontroles pieļaušanu no Grieķijas puses pasludināt par vienu no priekšnoteikumiem starptautiskās finanšu palīdzības saņemšanai. Grieķijas valdība uzsver, ka par šo jautājumu negrasās diskutēt un ka arī turpmāk saglabās sava budžeta suverēno kontroli, vēsta Reuters.
Vācijas piedāvātais plāns paredzēja, ka ES budžeta komisāram būtu veto tiesības Grieķijas budžeta jautājumos, ja tie būtu pretrunā ar starptautisko aizdevēju izvirzītajiem noteikumiem. Tāpat Vācija vēlējās panākt, ka Grieķijai pirmais pienākums ir izpildīt savas saistības ar kreditoriem un tikai tad tā naudu var tērēt citām vajadzībām. «Ņemot vērā Grieķijas līdzšinējo neapmierinošo darbību, tai uz noteiktu laiku ir jāatsakās no budžeta suverenitātes,» teikts konfidenciālajā dokumentā, kas nonācis laikraksta Financial Times rīcībā. «Gadījumā, ja nākamā starptautiskā aizdevuma daļa netiek izmaksāta, Grieķija nevarēs draudēt aizdevējiem ar bankrotu, bet tā vietā Grieķijai nāksies vēl vairāk samazināt tēriņus, jo citu iespēju tai nebūs.» Kā norāda BBC, dokuments skaidri parāda, ka Vācija attiecībās ar Grieķiju zaudē pacietību. Grieķija iepriekš vairākkārt nav spējusi sasniegt budžeta mērķus, par ko vienojusies ar starptautiskajiem aizdevējiem, kā arī tai nav būtisku panākumu publiskā sektora reformu jomā. Ja šāda situācija turpināsies, otrais starptautiskais aizdevums būs nepieciešams krietni lielāks nekā 130 miljardi eiro, par kuriem ES līderi vienojās pērnā gada oktobrī.
Vācijas piedāvājums ir problemātisks, jo nozīmētu, ka demokrātiski ievēlētās Grieķijas valdības lēmumus var bloķēt ES budžeta komisārs, kurš nav vēlēta amatpersona. Lai arī Grieķija ir uzsvērusi, ka neatteiksies no tiesībām lemt par savu budžetu, jau tagad valsts finanses lielā mērā atrodas ārvalstu aizdevēju kontrolē. Līdzšinējie budžeta samazinājumi un nodokļu palielinājumi ir ieviesti, lai izpildītu Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un ES prasības un saņemtu aizņēmumu. Turklāt liela daļa no fiskālajām reformām un citiem soļiem, kas paredzēti budžeta deficīta mazināšanai, ir izstrādāti Briselē. Tajā pašā laikā ar šīs politikas realizāciju nav apmierināta nedz ES, nedz arī Grieķijas sabiedrība.
SVF vadītāja Kristīna Lagārda Davosas Pasaules ekonomikas foruma laikā izteicās, ka nepārdomāta taupības politika var iznīcināt ekonomisko izaugsmi un ka tēriņu samazināšanas programmas ir jāizstrādā un jāpiemēro katrai ekonomikai individuāli. «Dažām valstīm budžeta konsolidācija ir jāveic nekavējoties un lielā ātrumā, bet citām vēl ir iespējas manevriem,» sacīja K. Lagārda. «Šīm valstīm ir jāapsver, ko tās var darīt, lai sev palīdzētu un piemērotu taupības programmas atbilstoši apstākļiem.»
Eirozonas parādu krīze bija viens no galvenajiem tematiem, kas tika skarti pagājušajā nedēļā notikušajā ikgadējā ekonomikas jautājumiem veltītajā sanāksmē. Aktīvs ES atbalstītās taupības pieejas kritiķis bija ASV finanšu ministrs Timotijs Geitners, kurš brīdinājis, ka šādā veidā ir iespējams iedzīvoties nebeidzamos ekonomikas recesiju lokos. «Pastāv risks, ka atbilde uz ikvienu neiepriecinošu pavērsienu izaugsmes jomā būs kārtējā taupības politika, kura savukārt ir panīkuma pamatā. Finanšu krīzes pārvarēšana ir iespējama, šo loku pārraujot,» sacīja T. Geitners.