Centrālā finanšu līgumu aģentūra (CFLA) no 20.janvāra sāks pieņemt projektu iesniegumus pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanai, informē CFLA pārstāvji.
Satversmes tiesa (ST) par atbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas nosaka valsts finansējuma apjomu par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldības domes vēlēšanās.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz noteikt, ka iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros līdz 2024.gada jūlijam būs pieejami tāpat kā līdz šim - neatkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) kopā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) ir iesniegusi priekšlikumus par valdības deklarācijas uzlabojumiem, kas paātrinātu virzību uz vienādi labi pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi, aģentūru LETA informēja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte.
Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") investēs 21,65 miljonus eiro jaunā gāzes pārsūknēšanas agregātā, lai palielinātu Inčukalna pazemes gāzes krātuves tehniskās jaudas, informē "Conexus" pārstāvji.
Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) pašvaldības iebilst pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajiem investīciju sadales kritērijiem, "kas neatbilst pašvaldību vajadzībām", informē RACA komunikācijas padomnieks Mareks Matisons.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prioritārajiem pasākumiem 2023.gadā nepieciešams aptuveni 241 miljons eiro budžeta finansējums, lai nodrošinātu sākumskolas skolēnu ēdināšanu, piesaistītu jaunus pedagogus, attīstītu STEM jomu un veiktu citus pasākumus, informē IZM Komunikācijas nodaļa.
Satiksmes ministrijas (SM) virzītajiem prioritārajiem pasākumiem 2023.gadā papildus ir nepieciešami 189,6 miljoni eiro, tostarp sabiedriskā transporta attīstībai, dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai, kā arī mikromobilitātes infrastruktūras attīstībai, vēsta SM pārstāve Baiba Gulbe.
Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi valdības lēmuma projektu par 432 678 eiro piešķiršanu Valsts drošības dienestam (VDD), lai segtu izdevumus, kas saistīti ar paaugstinātu darba intensitāti un amatpersonu noslodzi, Krievijai izraisot bruņoto konfliktu Ukrainā.
Bez papildu finansējuma un atbilstošiem speciālistiem nebūs iespējams īstenot Valsts kontroles (VK) ieteikumus vēlēšanu procesu pārvaldības pilnveidošanai, tāpēc steidzami nepieciešams stiprināt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) kapacitāti, informē CVK Informācijas nodaļas vadītāja Laura Krastiņa.
Krāslavas novada pašvaldība iepirkumā par ražošanas zonas izveidi pieļauto pārkāpumu dēļ ir zaudējusi 463 254 eiro Eiropas Savienības (ES) finansējuma, apstiprina Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) Komunikācijas un klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Daiga Reihmane.
Nepieciešamība vecākiem piemaksāt par bērna ēdināšanu izglītības iestādē varētu būt pieņemams pagaidu risinājums problēmai ar nepietiekamo valsts finansējumu šim mērķim, intervijā Latvijas Radio vērtēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).
Ņemot vērā Krievijas sākto karu Ukrainā, Latvijas iekšlietu iestādēm bruņojumam, Valsts drošības dienesta administratīvās kapacitātes stiprināšanai, kiberuzbrukumu novēršanai un citiem mērķiem nepieciešami papildu 25,3 miljoni eiro trīs gadu laikā.
Valdība šodien lēma no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt 51 336 eiro, lai izveidotu divas jaunas amata vietas Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) un iegādātos informācijas sistēmas rīku ar mērķi celt masu mediju monitoringa kapacitāti.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien atbalstīja deputātu Jura Pūces (AP), Jura Juraša (JKP) un Raivja Dzintara (NA) priekšlikumus par valsts finansējuma partijām sasaisti ar minimālās algas apmēru. Priekšlikumi atbalstīti Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.
Ukrainas valdība svētdien ārkārtas sēdē nolēma piešķirt 16,6 miljardus grivnu (apmēram 520 miljoni eiro) garantijām apdrošināšanas un līzinga kompānijām, lai nodrošinātu aviosatiksmes turpināšanos savā gaisa telpā.
Kultūras nozares pārstāvji ceļ trauksmi par kultūras procesu turpmāko likteni Rīgā, jo līdz šim laikam nav izsludināts neviens konkurss profesionālās kultūras atbalstam 2022.gadā.
Valdība pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas šīsdienas sēdē lēma par 5,1 miljona eiro "React-EU" finansējuma un 900 000 eiro valsts budžeta līdzekļu piešķīrumu Latvijas filmu industrijai, lai tajā strādājošie vieglāk varētu pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās negatīvās sekas nozarē.