Valdībai šobrīd būtu svarīgi saglabāt vēsu prātu un vienoties, kā nostrādāt atlikušo gadu, nevis jāeskalē situācija, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
"Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie" ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) ir pārrunājuši tās balsojumu Saeimā pret Stambulas konvenciju un visas trīs partijas apņēmušās turpināt strādāt vienotā koalīcijā, lai pieņemtu "drošības budžetu".
Situācija pēc balsojuma par Stambulas konvenciju nav dramatiska un nenozīmē pilnīgu politisku krīzi, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
"Kopumā tas ir bijis zemē nomests laiks, kura periodā valsts ir faktiski iegājusi iekšā daudz lielākos aizdevumos, nekas tāds būtiski uzlabojies nav, un par atbalstu ģimenēm vispār būtu jāpasmejas," tā par Evikas Siliņas valdības divu gadu laikā paveikto TV24 savu viedokli pauda Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība) Jānis Dombrava.
Nupat publiskotie SKDS veiktie amatpersonu reitingu mērījumi liecina: lai arī Evikas Siliņas valdības ministru sabiedrības vērtējums joprojām ir negatīvs, gandrīz visiem ministriem tas ir augstāks nekā šā gada sākumā. Par ko tas liecina?
Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības ministru reitingi joprojām ir ar mīnusa zīmi, tomēr tie ir uzlabojušies, salīdzinot ar janvāri, vēsta laikraksts "Diena", atsaucoties uz pētījumu centra SKDS augustā un septembrī veiktās Latvijas pilsoņu aptaujas datiem.
Vienošanās valdībā par nākamā gada budžetu pagaidām vēl ir iestrēgusi, jo izlīduši daži īleni no maisa – starp koalīcijas partijām nav vienprātības par koku ciršanas vecuma samazinājumu, ko vēlas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), bet pret ko asi iebilst “Progresīvie”.
Lai arī 2026. gada valsts budžeta tālāka virzīšana ir nedaudz iepauzēta (vakar iepriekš plānotā budžeta konceptuāla pieņemšana valdībā un tālāka virzīšana uz Saeimas komisijām tika atcelta), politiskajā vidē nav šaubu, ka budžets tiks pieņemts bez lielas aizķeršanās. Notiks tradicionālās virves vilkšanas sacensība, bet vairāk izskatam, nevis pēc būtības. Kaut vai tāpēc, ka “īstā” budžeta pieņemšana notiek nevis rampas gaismā publiskajā telpā, bet gan šaurā lokā, bez nevēlamu liecinieku klātbūtnes.
No valdības krišanas visvairāk šajā brīdī zaudētu "Jaunā vienotība" (JV), jo tas būtu apliecinājums, ka valdības darbs izgājis ārpus jebkādas kontroles, aģentūrai LETA sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Divu gadu laikā, kopš valdību vada Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), notikušas pārmaiņas virknē nozaru, stiprināta valsts drošība, palielināts atbalsts ģimenēm un notikusi ekonomikas izaugsme, kā arī mazināta birokrātija, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kancelejā.
Divu gadu laikā, kopš Ministru prezidente ir Evika Siliņa (JV), paveiktas vairākas labas lietas, tomēr kopumā viņas vadītajai valdībai būtu liekama atzīme "3" piecu ballu skalā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.
Ceturtdien Saeimas sēdē jauno Evikas Siliņas valdības ministru apstiprināšana notika bez mazākās aizķeršanās. Kā tas tika jau iepriekš prognozēts. Īstenojās tas scenārijs, kurš paredz esošās koalīcijas turpmāku darbu tajā pašā ritmā un kapacitātē, lai ko teiktu dažādi oponenti.
Evikas Siliņas valdības “restarts” ieguvis jau gluži groteskas formas. Vispirms tika nosaukti trīs “sliktākie” vecās valdības ministri, kuri it kā “sliktā darba” dēļ bija jānomaina. Ja jānomaina, tad jānomaina, tikai izskanējušie uzvārdi nedod pārliecību, ka jaunie būs labāki. Tagad, kamēr rakstīju šīs rindas, pienāca kārtējā ziņa, kura vairs nepārsteidz. Viens no šiem nosauktajiem – Cēsu novada domas priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs – savu kandidatūru uz izglītības un zinātnes ministra vietu jau atsaucis.
Ir teiciens – labāk šausmīgas beigas nekā šausmas bez gala. Daudziem Evikas Siliņas valdība šķiet tīrā katastrofa. Valdība, kas kuļas uz priekšu kā pa celmiem. Jo ātrāk tā beigtu pastāvēt, jo labāk. Nav ko mocīties.
“Esmu nākusi klajā ar valdības uzrāviena plānu,” tīmeklī nesen lepni ierakstīja premjere Evika Siliņa (JV). “Uzrāviens” sevī iekļāva trīs ministru – Kaspara Briškena (PRO), Andas Čakšas (JV) un Ulda Auguļa (ZZS) – padzīšanu. Nav vienprātības par to, ko nozīmē termins “uzrāviens”: vieni domā, ka tas ir saistīts ar kādas vainīgās personas uzraušanu zarā, citi savukārt nav tik radikāli un atceras Raimonda Vējoņa pirmo teikumu, stājoties Valsts prezidenta amatā: “Laikam no sākuma jāierauj.” Politologiem Jurim Rozenvaldam un Filipam Rajevskim lūdzām skaidrot Siliņas “uzrāviena” būtību.
Aizvadītā nedēļa pagāja ārpolitikas zīmē. Iekšpolitiskās kaislības uz mirkli norima, lai tagad, kad visi aktīvie spēlētāji atkal ir mājās vienkopus, tās atsāktos ar jaunu sparu. Pirmdienas vakarā pēc visai aktīvām politiskā procesa dalībnieku diskusijām partiju birojos un koalīcijas sēdē valdības vadītāja Evika Siliņa nāca klajā ar paziņojumu, ka tikšot veikts valdības restarts.