Ceturtdien Saeimas sēdē jauno Evikas Siliņas valdības ministru apstiprināšana notika bez mazākās aizķeršanās. Kā tas tika jau iepriekš prognozēts. Īstenojās tas scenārijs, kurš paredz esošās koalīcijas turpmāku darbu tajā pašā ritmā un kapacitātē, lai ko teiktu dažādi oponenti.
Arī pirms tam, otrdien, notikusī valdības vadītājas Siliņas tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un abu kopīgā preses konference parādīja, ka politiskā šķira ir nonākusi pie atziņas, ka ar tiem māliem, kādi šobrīd ir valdības veidotāju rīcībā, neko citu labāku izveidot nevar. Visi šie aicinājumi “saņemties” nes apmēram tikpat lielu jēdzienisko slodzi kā: “Sveiks, kā tev iet?” Ne velti uz jautājumu, kā Siliņa plāno “saņemties”, viņa ar neviltotu neizpratni atbildēja: ko jūs no manis gribat? Lai vēl kādu ministru atlaistu?
Laikā, kad vēl tika meklēti jaunie ministri, valdošā koalīcija ideju par jaunas, plašākas koalīcijas veidošanu noraidīja, pamatojot to ar sarežģīto ģeopolitisko situāciju. Pareizāk sakot, šo mūžīgi piesaucamo “ģeopolitisko situāciju” izmantoja kā ieganstu neko nemainīt. Lai tā dēvēto restartu padarītu it kā nopietnāku, tam kā tādai Ziemassvētku eglītei tika piekarināti daži rotājumi.
“Valdības uzrāviena 4x4 plāns” ir šāds eglītes rotājums, bez jebkāda dziļāka satura un jēgas. Tīri rituāls “dokuments”, kura vienīgā jēga ir būt. Tas ir, birokrātiskajā rituālā šādam prezentācijas “slaidiņam” ir vienkārši jābūt. Bez šādas tabuliņas “viss ir mazs, un maizi negriež nazis ass”. Tukšums. Zero.
Ņemam par piemēru šajā “dokumentā” sadaļu par birokrātijas samazināšanu. Tā tikšot samazināta par 25%. Ko tas nozīmē? Ja kāds grib norādīt, ka “piesienos” vārdiem, tad atbildu: tieši otrādi. Gribu aizrakties līdz lietas būtībai. Ja tāda šajā gadījumā ir.
Tātad vēlreiz. Ko nozīmē birokrātijas samazināšana par 25%? Iesākumā nedaudz matemātikas, jo procenti ir tīrā matemātika. 25% ir ceturtā daļa no kaut kāda noteikta, precīzi izmērojama lieluma. Teiksim, 25% no 500 ir 125. Kādās mērvienībās tiek mērīta birokrātija, ja jau to varot samazināt par 25%? Pēc apritē esošo dokumentu skaita? Pēc valsts pārvaldē strādājošo skaita? Pēc valsts pārvaldē strādājošo atalgojuma fonda apjoma? Pēc kā?
Uzrāviena 4x4 plānā šie bāzes skaitliskie rādītāji, no kuriem par 25% tikšot kaut kas samazināts, netiek atšifrēti. Līdz ar to nonākam pie loģiskā secinājuma: “dokumentam” nav nekādas jēdzieniskās slodzes. Tam arī nebūs nekādu praktisko seku, jo, ja sasniegto rezultātu nevar izmērīt, tad nav nekādas vajadzības tur kaut ko darīt un iespringt.
Tas, ka dokuments ar šādu pilnīgi bezjēdzīgu vārdu savirknējumu - birokrātijas mazināšana par 25% - ir vispār izgājis cauri un ticis visos līmeņos apstiprināts, liecina par to, ka tāds ir šīs valdības darba stils - galvenais ir uztaisīt smuku prezentācijas slaidiņu, bet kāds tur iekšā saturs, tam nav nozīmes. Galvenais, ka labi izskatās un smuki skan.
Kāds šī plāna aizstāvis var iebilst: zem šī virsraksta ir arī kas konkrētāks: “Drošībai un atbalstam ģimenēm pārvirzīti 5%, samazinot un efektivizējot valsts pārvaldes funkcijas.”
Ja pieņemam, ka šajā dokumentā ar “5% no budžeta finansējuma” ir domāti 5% no visiem valsts budžeta izdevumiem (2025. gada budžetā 17,1 miljards eiro), tad tie būtu ap 850 miljoniem eiro, kurus, “samazinot un efektivizējot valsts pārvaldes funkcijas”, pārvirzīs “drošībai un atbalstam ģimenēm”.
850 miljoni eiro ir milzīga nauda. Šī summa ir salīdzināma ar visa valsts administratīvā aparāta budžeta izdevumiem (ap vienu miljardu eiro). Respektīvi, ja tiktu likvidētas pilnīgi visas valsts aparāta iestādes, sākot ar dažādām aģentūrām un beidzot ar ministrijām un Valsts prezidenta kanceleju, tad aptuveni līdzīgu summu izdotos “ietaupīt”. Tā kā nekas tamlīdzīgs pat netiek plānots, tad kur šīs tabuliņas rakstītāji un apstiprinātāji domā šo naudu atrast?
Ja Siliņa patiešām to spētu, “samazinot un efektivizējot valsts pārvaldes funkcijas”, tad tas būtu nebijis sasniegums atjaunotās Latvijas neatkarības 35 gadu vēsturē. Tad viņai par godu varētu rīkot sumināšanu pie Brīvības pieminekļa un izsludināt ārkārtas brīvdienu. Diemžēl veidi, kā šos 850 miljonus eiro iegūt, nav pat ieskicēti, jo frāze “samazinot un efektivizējot funkcijas” ir no tā paša “kā tev iet?” (How are you?) repertuāra. Proti, tīra rituāla standartfrāze bez mazākā jēdzieniskā piepildījuma.
Ievērojiet, ka nevienā vietā neparādās pat minimāla norāde uz kādu konkrētību. Nekas netiek teikts par atalgojuma fonda samazināšanu vai darbinieku skaita samazināšanu. Runa ir tikai par lietām, kas nevienu reālu cilvēku neskar. Drīzāk otrādi, par funkciju samazināšanu jebkurš darbinieks tikai priecāsies. Lieta tikai tā, ka nauda no šīs “funkciju samazināšanas” pati par sevi neparādās. Tā parādās, tikai samazinot izdevumus, bet par izdevumiem, par darbinieku skaita un kopējā atalgojuma fonda samazināšanu dokumentā nav ne vārda.
Var jautāt: cik to visu var malt? Vai tad tas tāpat nav skaidrs? Ko ar to visu gribi teikt? Izskatās, ka Evika Siliņa un arī Edgars Rinkēvičs nejūt, ka visa šī tukšvārdīgā bezjēdzība, kura burtiski spiežas ārā no katra šī “dokumenta” teikuma, cilvēkus kaitina. Īpaši uz Trampa/Maska vulkāniskās rosības fona.
Šeit jāprecizē, ka var pret Trampu attiekties dažādi. Viņš un viņa darbība var patikt, var nepatikt. Pats esmu vairākkārt norādījis, ka viņa neoreakcionāro revolūciju (NRx) neatbalstu. Tās autoritārās, nedemokrātiskās būtības dēļ. Taču, neatkarīgi no attieksmes pret Trampu un viņa komandu, nevar arī izlikties, ka pasaulē nekas nenotiek un viss turpinās “pa vecam”.
Cilvēki ir izslāpuši pēc politiķu rīcības, nevis saturiski bezjēdzīgu frāžu atkārtošanas. Mēles kulstītāju laiks ir pagājis. Ar šādām “valdības uzrāviena 4x4” tabuliņām varbūt varēja “izbraukt” agrāk. Šodien tās izraisa vienīgi alerģisku reakciju. Nu cik var? Sabiedrība pieprasa darbus, nevis vārdus. Laiks to beidzot saprast.
