Politoloģe vērtē situāciju valdībā pēc Saeimas balsojuma par izstāšanos no Stambulas konvencijas

Metla-Rozentāle akcentēja, ka Stambulas konvencijas jautājums Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, vienmēr bijis sensitīvs un raisījis plašas debates, piemēram, Polijā un valstīs ar konservatīvāku sabiedrību vai vismaz konservatīvāku sabiedrības daļu. Politoloģe norādīja, ka šādas tēmas priekšvēlēšanu laikā mēdz no jauna uzvirmot, un opozīcija tās izmanto politiskajā dienaskārtībā.

Viņasprāt, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rīcība ir skaidrojama ar tās vēlmi nostiprināties sava elektorāta acīs, ņemot vērā tuvojošās Saeimas vēlēšanas. Politoloģe pieļāva, ka ZZS izvēlējās pārstāvēt savu vēlētāju intereses, nevis koalīcijas vienotību, jo šajā valdībā viņiem ir bijis jāpiecieš vairāk kompromisu nekā citiem partneriem. Viņa atgādināja, ka valdības veidošanas sākumā ZZS balsoja par konvencijas ratifikāciju, taču patlaban frakcijai bijis svarīgāk atgūt sava elektorāta uzticību.

"Šādi jautājumi izsauc politiskās debates, un domāju, ka tas ievērojami negrauj Latvijas tēlu starptautiski. Patlaban politiskajā dienaskārtībā ir citi ģeopolitiski aktuālāki jautājumi, kur konceptuālā vienotība ir daudz svarīgāka," teica Metla-Rozentāle.

Pēc viņas domām, situācija nav dramatiska un nenozīmē pilnīgu politisku krīzi. Turklāt nav tā, ka nebūtu iespēju izveidot citu valdības modeli. Viņa uzsvēra, ka koalīcija diez vai gribētu primāri iesaistīt "Latviju pirmajā vietā" (LPV), lai gan LPV aktīvi mēģina virzīt šo procesu. Vēl paliek Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība, viņa teica. Viņasprāt, ja valdība kritīs, vieta nepaliks tukša.

Politoloģe atzīmēja, ka "Jaunajai vienotībai" (JV) un premjerei patlaban ir jāizvērtē, vai nebūtu vērts "piebremzēt" savu retoriku pret ZZS, jo premjerministre Evika Siliņa (JV) sākotnēji asi izteicās par labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS), taču skaidrs, ka tas draud ar valdības krišanu. Metlas-Rozentāles ieskatā JV būtu vērts ļaut arī ZZS, tāpat kā "Progresīvajiem", rīkoties atbilstoši sava elektorāta interesēm, vienlaikus saglabājot valdības stabilitāti.

Viņa norādīja, ka ZZS valdības krišanas gadījumā būtu mazākie zaudētāji, jo viņu elektorāts, visticamāk, labāk saprot iestāšanos pret Stambulas konvenciju un aktīvu vēlētāju interešu aizstāvēšanu, nevis valdības stabilitātes nodrošināšanu.

"Kopumā valdībai nav pārāk laba reputācija, jo īpaši budžeta veidošanas laikā. Valdības krišanas gadījumā ZZS potenciāli varētu zaudēt mazāk nekā JV, tāpēc JV nāksies stipri apdomāt, kā reaģēt uz ZZS rīcību," pauda Metla-Rozentāle.

Politoloģe arī uzsvēra, ka valdības partneru savstarpējās pretrunas pastāv kopš tās izveides, un priekšvēlēšanu konteksts tās tikai pastiprina. Ja valdība būtu saliedēta komanda, atšķirīgās intereses neizpaustos tik skaļi, pārliecināta politoloģe.

Viņa uzsvēra, ka laiks pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām arvien vairāk izgaismo savstarpējās nesaskaņas. "Ja valdība paliks savā vietā, tad deķīša vilkšana katram uz savu pusi kļūs arvien agresīvāka," viņa vērtēja.

Jau vēstīts, ka, pateicoties valdošajā koalīcijā ietilpstošās ZZS atbalstam, Saeima ceturtdien vērtēšanai Ārlietu komisijā nodeva opozīcijas deputātu ieceri denonsēt Stambulas konvenciju, kas nozīmētu izstāšanos no tās. Savukārt Ministru prezidente aģentūrai LETA pauda, ka ZZS balsojums Saeimā par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir koalīcijas līguma pārkāpums.

LPV izstrādāto likumprojektu parakstījusi Linda Liepiņa (LPV), Ramona Petraviča (LPV), Aiva Vīksna (AS), Linda Matisone (AS), Jānis Vitenbergs (NA), Edvīns Šnore (NA), Jurģis Klotiņš (NA), Nauris Puntulis (NA), Ričards Šlesers (LPV), Ilze Stobova (LPV), Edmunds Zivtiņš (LPV), Maija Armaņeva (LPV), Mārcis Jencītis (LPV) un Kristaps Krištopans (LPV).

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1.maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē.

Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.