Siliņa apsūdz ZZS koalīcijas līguma pārkāpšanā
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsojums Saeimā par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir koalīcijas līguma pārkāpums, aģentūrai LETA ar savas konsultantes Annas Ūdres starpniecību uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Premjere pēc atgriešanās no Vācijas nākamajā pirmdienā gaida skaidrojumu no ZZS un tās pārstāvja, labklājības ministra Reiņa Uzulnieka par balsojumu Saeimā saistībā ar Stambulas konvenciju.
Premjere līdz piektdienai, 26.septembim, atrodas vizītē Vācijā.
"Jaunajai vienotībai" Saeimā ir 25 deputāti, ZZS frakcijā - 16 deputāti, bet "Progresīvo" rindās - astoņi Saeimas deputāti. Apvienotā saraksta frakcijā ir 13 deputāti, Nacionālās apvienības - 12 deputāti, "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" - katrā pa astoņiem deputātiem. Vēl Saeimā ir 10 pie frakcijām nepiederoši deputāti.
Jau vēstīts, ka, pateicoties valdošajā koalīcijā ietilpstošās ZZS atbalstam, Saeima ceturtdien vērtēšanai Ārlietu komisijā nodeva opozīcijas deputātu ieceri denonsēt tā saukto Stambulas konvenciju, kas nozīmētu izstāšanos no tās.
Par likumprojekta nodošanu komisijai nobalsoja 55 deputāti, pret balsoja 33 parlamentārieši. Koalīcijas deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem" balsoja pret likumprojektu, bet par balsoja deputāti no ZZS.
Partijas "Latvija pirmajā vietā" izstrādāto likumprojektu parakstījusi Linda Liepiņa (LPV), Ramona Petraviča (LPV), Aiva Vīksna (AS), Linda Matisone (AS), Jānis Vitenbergs (NA), Edvīns Šnore (NA), Jurģis Klotiņš (NA), Nauris Puntulis (NA), Ričards Šlesers (LPV), Ilze Stobova (LPV), Edmunds Zivtiņš (LPV), Maija Armaņeva (LPV), Mārcis Jencītis (LPV) un Kristaps Krištopans (LPV).
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1.maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
