Ikstens: ZZS vairs nebaidās palikt arī ārpus koalīcijas
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ar balsojumu Saeimā par Stambulas konvenciju gatavojas nākamajām Saeimas vēlēšanām un nebaidās līdz tām palikt opozīcijā, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesors, politologs Jānis Ikstens.
Viņš uzsvēra, ka tajā, kā lietas attīstīsies tālāk, ļoti svarīga loma ir pašai Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV).
"Var paklaigāt, padraudēt un likties mierā, bet, ja rīkojas kaut kā asāk, tad ir risks, ka valdība nokrīt," teica Ikstens.
Vienlaikus jautājums esot - kas nāks vietā. Pēc Ikstena domām, uzreiz acīmredzama risinājuma nav. Viņš norādīja, ka politiskās partijas saprot, ka valsts budžetā šobrīd situācija "galīgi nav rožaina", un tā iet uz nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām būtu riskanti. "Izņemot situāciju, ja vismaz kādai no partijām būtu skaidrs redzējums, ko darīt tālāk," sacīja Ikstens un piebilda, ka nekas tāds neesot dzirdēts.
Politologs minēja, ka tad, ja jauna koalīcija izveidotos, tā, visticamāk, veidotos ap Apvienoto sarakstu (AS), ZZS, Nacionālo apvienību (NA) un partiju "Latvija pirmajā vietā" (LPV). Ikstens uzskata, ka tas nozīmētu Aināra Šlesera nonākšanu valdībā, bet "tas, savukārt, varētu dažiem citiem [minētajiem] politiskajiem spēkiem būt nav ne pārāk pievilcīgi".
Tādējādi šobrīd esot izveidojusies situācija, ka valstī nav īsti rīcībspējīga koalīcija, bet nav arī alternatīvas.
Ikstens ir pārliecināts, ka ZZS ar šādu savu balsojumu Saeimā par Stambulas konvenciju skaidri gatavojas nākamajām parlamenta vēlēšanām. Viņš atzīmēja, ka ZZS frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis pirms ne pārāk ilga laika paudis, ka konvencijas ratifikācija bijusi kļūda, kas jālabo.
Politologs pauda, ka ZZS atcerējušies, kas ir viņu vēlētāju pamatbāze un kādas ir viņu vērtības. Ikstens domā, ka ZZS šobrīd vairs nebaidās palikt arī ārpus koalīcijas, jo runa ir par nākamajiem četriem gadiem pēc 2026.gada rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Tas, vai Saeima patiešām atbalstīs izstāšanos no Stambulas konvencijas, būšot atkarīgs no tālākajiem politiskajiem notikumiem, pārliecināts Ikstens. Jautājums nokļūs skatīšanai Ārlietu komisijā, kurā ir opozīcijas deputātu pārsvars, tādēļ tur tas ļoti ilgi neuzkavēsies, prognozēja Ikstens.
Kā vēstīts, Ministru prezidente Siliņa paziņojusi, ka ZZS balsojums Saeimā par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir koalīcijas līguma pārkāpums. Premjere pēc atgriešanās no Vācijas nākamajā pirmdienā gaida skaidrojumu no ZZS un tās pārstāvja, labklājības ministra Reiņa Uzulnieka par šo balsojumu Saeimā.
"Jaunajai vienotībai" (JV) Saeimā ir 25 deputāti, ZZS frakcijā - 16 deputāti, bet "Progresīvo" rindās - astoņi Saeimas deputāti. AS frakcijā ir 13 deputāti, NA - 12 deputāti, LPV un "Stabilitātei" - katrā pa astoņiem deputātiem. Vēl Saeimā ir 10 pie frakcijām nepiederoši deputāti.
Jau vēstīts, ka, pateicoties valdošajā koalīcijā ietilpstošās ZZS atbalstam, Saeima ceturtdien vērtēšanai Ārlietu komisijā nodeva opozīcijas deputātu ieceri denonsēt tā saukto Stambulas konvenciju, kas nozīmētu izstāšanos no tās.
Par LPV izstrādātā un pārējo opozīcijas partiju deputātu parakstītā likumprojekta nodošanu komisijai nobalsoja 55 deputāti, pret balsoja 33 parlamentārieši. Koalīcijas deputāti no JV un "Progresīvajiem" balsoja pret likumprojektu, bet par balsoja deputāti no ZZS.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1.maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
