Gudra pieeja, cik nu gudra tā var būt dažam labam, savs aprēķins ir, sākumā nolaižam no kātiem pāris dīkdieņu par iebiedēšanu citiem, ziniet savu vietu, tā teikt, savējie arī netiek žēloti, kas tas par karu bez upuriem, abās pusēs ir kritušie, tad sametam amatos laicīgus aizvietotājus, viens no tiem aizlaidās komandējuma uz lielo skatuvi palūkot kā trofejas dala, kaut pati pirkstu nav pielikusi pie darba radīšanas, visu cieņu tiem kuri radīja tādu darbu par ko sajūsmā pasaule. Tie laicīgie kamēr imītes darbus mamma pasēdes mājas un paslimos, paraudzīsies no malas kā tas izskatās, parādīs visiem kurš ir lēmumu pieņēmējs un problēmu risinātas. Ilgi nedrīkst vilkt, ja nu bērni paši iemācās pieņemt lēmumus un risināt problēmas, ko tad, bet tas ir tikai pasakās. Paši radam problēmu pēc tam meklējam risinājumu, kur nu vel labāks darbs. Kritizēt, gudrus padomus mēs spējam visi dot, bet kā tad ar patiesajām īstajam darbībām bez liekām kustībām, mūsu gadījumā lielāko daļu aizņem liekās kustības lai novērstu uzmanību no patiesās būtības.
Kad Bena paaudze sāka kustēties ( kāds vēl 5. martā atcerēsies Konstantīnu Pupuru?) ), tad valdošais sauklis bija "Ar garaspēku pret karaspēku!", pašlaik - "Kopā līdz uzvarai!". Un aicinājumi beidzot pašiem ražot raķetes un lielkalibra munīciju. Spiežam uz "dzelžiem", lai peļņas % sanāk lielāks, jo uzvarai vairs tikai retais tic.
Papildus info - "Latvijā trūkst stingra idejiska mugurkaula. Saruna ar filozofi Maiju Kūli" (lsm.lv)
Gan jau ka vaina ir mehāniskajā ātrumkārbā. Vajag uzlikt automātisko, varbūt ka būtu labāk.
" Jau rakstīju, ka Siliņas valdības “kapacitātes” resurss ir izsmelts. "
Būtu jau labi, ja tikai viens resurss būtu izniekots pēdējo 35 gadu laikā.
Papildus info - B.Latkovska intervija ar J.Bērziņu - " Intervija ar Jāni Bērziņu - Ekonomikas filozofija ir jāmaina " (2011)
Ieliec vēl interviju ar J.Kalnbērziņu.
Jā, šis nu ir tas gadījums, kad politiskā loģika un arī vienkārša loģika prasa valdibas maiņu.
Taču tā, visticamāk, nenotiks, jo pie mums loģika nestrādā.
Problēma daudz dziļāka. Vecie politiskie spēki nezin, kas par lietu, kādēļ viss tik slikti, jaunie vispār nezin neko, ne esošos likumus, ne kādēļ tie tika pieņemti, ne kas rakstīts Satversmē. Vājš valsts prezidents, jo arī īsti nesaprot, kādēļ tas kuģis nepeld. Nav apjēga, kuri ir tie likumi, kuri būtu vispār jāatceļ, kuros likumos esošās normās krietni jāretina. Sabiedrisko organizāciju pārāk lielā jaukšanās valdību lēmumos. Nav sapratne, ka jāatceļ tā saucamais Sabiedriskā labuma organizācijas likums, ka jāatceļ partiju finansēšanas likumā noteiktie partiju ziedojumu ierobežojumi, ka tiem jābūt kā Vācijā , kur partijām var ziedot arī nekustamos īpašumus. . Jālikvidē kaudze valsts kantoru. ES dotais finansējums jāizmanto citiem mērķiem, jāceļ privātās mājas daudzbērnu ģimenēm, ārstiem, lai tiem mums būtu. Arvien jāpatur prāta, ka valsts rūpe ir tik par trim lietām - drošību, izglītību, veselību.
Problēma ir daudz seklāka.
Visi domā- nu tik sarakstīs pareizos papīrus(likumus) un viss būs čikiniekā!
Papīri jau ir taču strādat neviens negrib un nemāk.
Gan policija, gan tiesa, VID, VDD un pat sētnieks Koļa.
"Cilvēka posts ir iedomātas zināšanas." Mišels Montēņs (1533-1592).
A.god. par motorzāģa pielietošanu arī ko varētu uzrakstīt? Nesen tak' Argentīnas supermenis Milejs pat I.Maskam šo instrumentu uzdāvināja.
Ne tuvi visi domā, ka nu tik sarakstīsim pareizos likumus un tad jau būs labi. Ir kaudze ierēdņu, deputātu, kuri domā, ka viņi sevi attaisno ar to, ka raksta, pieņem likumus, kaut labāk būtu, ja viņi neko nerakstītu, neko nepieņemtu.
Strādā kā maksā, ja nauda tiek izmesta vējā, tad algām nauda nepietiek. Nav motivācija. Zināšanas - jā, ja nav zināšanu, tad arī tas darbs ir tāds kāds ir. Nesen Saeimas debīlie pieņēma likumu, ka pašvaldību deputātiem jābūt pielaidei valsts noslēpumiem, uzliekot milzīgu darba apjomu SAB, kaut pašvaldību darbiniekiem ne tuvu nav vajadzīga pielaide noslēpumiem. Bet likums nu tagad tāds ir! Visi strādās SAB - valsts nauda tiks mesta vējā. Un tādas lietas ir kaudzēm. Tie likumi ir sarakstīti kaudzēm, tie rada birokrātiju, ierēdņu armiju, darbu likumu uzraugiem, bet tas viss varētu nebūt, ja tiem likumu pieņēmējiem būtu nedaudz vairāk smadzeņu, vai, ja vienkārši, viņi mazāk strādātu.
Daļēji jau pareizi. Ir sarakstīti daudzi bezjēdzīgi likumi, darbojas daudzi bezjēdzīgi kantori.
Tomēr galvenā problēma, manuprāt, ir nespēja pildīt tos jēdzīgos. Piemēram, tiek pieņemtas sankcijas, muita nespēj(vai negrib) izsekot, VDD nespēj(vai negrib) atrast tos, kas šo lietu sabotē. Prokuratūra nespēj(vai negrib) celt sakarīgu apsūdzibu. Tiesa palaiž vaļā noziedznieku, lai tas peld uz krieviju ar dēli. Valdība un Saeima neatlaiž(vai negrib atlaist) atbildīgos. Prezidents nespēj(vai negrib) atlaist Saeimu. Vēlētājs atkal balso par tiem pašiem, nevar(vai negrib) ievēlēt īstos darītajus.
Rezultāts- visur, sākot ar Saeimu un beidzot ar labi pazīstamo komentētaju Arturu Maltu, ir likumu, rīkojumu un rezolūciju rakstītāji, tacu nav neviena īsta darītāja.
Vēl jau problēmas ar amatpersonu godīgumu par kuru neviens pat nerunā, un garīguma katastrofālo deficītu sabiedrībā. Piemēram - kultūras ministre brauks uz Oskaru pasniegšanas ceremoniju, kaut visiem jautājums uz lūpām - kaza, ko tev tur braukt? Kā tiek augstā amatā, tā zog cik var!
Nu, tā ir arī vēl viena šķautne un tas ir briesmīgi. Taču tikpat briesmīgi izskatās godīgs idiots un nepraša.
Mums ir vislabākā valdība pasaulē, jo tā ir veidota no latvju tautas, visdemokrātiskākajās vēlēšanās ievēlētajām partijām! Lai dzīvo valdība un visdemokrātiskākās vēlēšanas kurās atšķirība no citām zemēm nespēj ietekmēt Krievijas spalvainā roka, jo mēs esam visdemokrātiskākā valsts pasaulē! Vai tad nē?
Godātie draugi !
Iesaku jums neielaisties diskusijās ar subjektu vārdā "ir tāds".
Viņš ir nacists, kas cilvēka piederību noteiktai nācijai vērtē pēc DNS analīzēm (lasi - ādas krāsas, galvaskausa izmēriem, attāluma starp acīm un citām iedzimtām pazīmēm, ko nosaka DNS).
Lūdzu skatīt viņa komentārus rakstam "Ukrainas Bruņotie spēki sagādā pasaulei milzu pārsteigumu. Šīs brīvdienas būs izšķirošas."
(Bens Latkovskis)