Eksperte: Šobrīd nav racionāli runāt par valdības gāšanu vai jaunas veidošanu
Valdībai šobrīd būtu svarīgi saglabāt vēsu prātu un vienoties, kā nostrādāt atlikušo gadu, nevis jāeskalē situācija, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Eksperte norādīja, ka pašreizējās domstarpības par Stambulas konvenciju valdības stabilitāti nedrīkstētu apdraudēt. Viņasprāt, sabiedrībai šis jautājums nav prioritārs - cilvēkus daudz vairāk satrauc ekonomika, budžets, taupības pasākumi un drošība.
"Sabiedrībai Stambulas konvencijas balsojums neliekas nekas ārkārtējs, lai tagad vajadzētu krist valdībai vai mainīties ministriem," sprieda Metla-Rozentāle, piebilstot, ka tā varētu būt aktualitāte "atsevišķai sabiedrības grupai".
Eksperte uzskata, ka "drāma par balsojumu ir lielāka nekā pati problēma". Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nostāja, pēc viņas sacītā, esot loģiska, jo tā atbilst partijas konservatīvajai ideoloģijai, tāpēc pārsteigumam par viņu balsojumu neesot pamata. Daudz nozīmīgāk valdībai būtu panākt līdzsvaru starp priekšvēlēšanu interesēm un atbildību par valsts budžetu, piebilda politoloģe.
Pēc viņas domām, šobrīd nav racionāli runāt par valdības gāšanu vai jaunas veidošanu. Tas aizņemtu daudz laika, bet priekšā ir saspringts gads ar sarežģītu ģeopolitisko situāciju un tuvojošām Saeimas vēlēšanām.
Politoloģe uzskata, ka valdībai jāspēj saglabāt vēsu prātu, izvairīties no eskalācijas un kopīgi meklēt sadarbības modeli, lai noturētu stabilitāti. Pretējā gadījumā no konflikta visvairāk iegūs opozīcija un ārpus parlamenta esošie politiskie spēki, kas jau gatavojas vēlēšanām.
"Iniciatīva par Stambulas konvencijas pārskatīšanu kaut kādā mērā ir slazds, ko opozīcija uzbūvēja priekš pozīcijas, un pozīcija tagad tajā ir iekritusi," situāciju raksturoja politoloģe.
Vienlaikus viņa atgādināja, ka valdībā jau ilgstoši pastāv ideoloģiskas pretrunas, kas tiek risinātas sarunu ceļā. Šobrīd politisko partiju rīcību vēl vairāk nosaka gaidāmās vēlēšanas, tāpēc pieaug strīdi gan par ostu pārvaldību un mežu izciršanu, gan par taupības režīma ieviešanu budžetā.
"Ja "Vienotība" sevi pozicionē kā valstiski domājošu partiju, tad šis ir izaicinājums izdomāt, kā izstūrēt cauri, iespējams, kādu opozīcijas politisko spēku mērķtiecīgiem mēģinājumiem sašūpot valdību," uzskata Metla-Rozentāle.
Jau vēstīts, ka, pateicoties valdošajā koalīcijā ietilpstošās ZZS atbalstam, Saeima 25.septembrī vērtēšanai Ārlietu komisijā nodeva opozīcijas deputātu ieceri denonsēt tā saukto Stambulas konvenciju, kas nozīmētu izstāšanos no tās.
Par likumprojekta nodošanu komisijai nobalsoja 55 deputāti, pret balsoja 33 parlamentārieši. Koalīcijas deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem" balsoja pret likumprojektu, bet par balsoja deputāti no ZZS.
Tāpat vēstīts, ka pirms nedēļas parlamentārieši nodeva vērtēšanai komisijās vairākus opozīcijas partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) izstrādātos likumu grozījumus, ar kuriem rosināts ierobežot nepilngadīgo dalību lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) pasākumos un noteikt sodus saistībā ar nepilngadīgo dzimuma maiņu.
Arī šie LPV rosinātie likumprojekti ceļu parlamentā sāka, kopā ar opozīciju balsojot valdošās koalīcijas dalībniecei ZZS. Koalīcijas deputāti no JV un "Progresīvajiem" balsoja pret likumprojektiem.
