Diēta

Tu tie­cies pēc ve­se­lī­ga uz­tu­ra, iz­mē­ģi­ni da­žā­dus po­pu­lā­rus ie­tei­ku­mus un ce­ri, ka drīz vien ju­tī­sies la­bāk, iz­ska­tī­sies la­bāk un tev iz­do­sies arī nor­ma­li­zēt ķer­me­ņa ma­su. No­lem­jot sākt jaun­u, skais­tu dzī­vi, no le­dus­skap­ja iz­vāk­ti ne­vē­la­mie pro­duk­ti un pus­fab­ri­kā­ti, kon­ser­vi no­bāz­ti tā­lā­ka­jā stū­rī, bet bur­ge­ru ēs­tu­ves rek­lā­mas ku­po­ni – ma­ku­la­tū­rā, jo tu bei­dzot ga­ta­vo mal­tī­tes mā­jās un esi pat sā­cis no rī­tiem skriet, do­dies nū­jot, var­būt ap­mek­lē spor­ta klu­bu vai ba­sei­nu.

No reimatoīdā artrīta, kas kādreiz bija tikai «omīšu un opīšu slimība», mūsdienās cieš gados arvien jaunāki cilvēki. Kāpēc? Tāpēc, ka dzīvojam un ēdam nepareizi.

Nacionālā Sirds, plaušu un asins izpētes institūta NIH (NHLBI) izvēlējušies pasaulē labāko diētu svara samazināšanai – DASH diēta.

Iz­pē­tīts, ka pat da­ļē­ja at­brī­vo­ša­nas no lie­kā sva­ra nāk par la­bu ve­se­lī­bai: sāk nor­ma­li­zē­ties asins­spie­diens, ho­les­te­rī­na un cu­ku­ra lī­me­nis asi­nīs, sa­ma­zi­nās žult­sce­ļu sli­mī­bu risks, vieg­lāk kļūst ak­nām, re­tāk se­vi liek ma­nīt at­viļ­ņa sli­mī­ba u.c.

Pēc svēt­kiem pa­ras­ti ak­tu­ālā­kā pro­blē­ma – cī­nī­ties ar pār­ēša­nās se­kām un kā­du lie­ku ki­lo­gra­mu.

Pasauli pāršalkusi ziņa par kādu interesantu diētu, kas jau neoficiāli nodēvēta par saldāko diētu pasaulē.

Albertas universitātes zinātnieku jaunākais pētījums atklāts, ka diētiskajiem gāzētajiem dzērieniem ir tieša saikne ar svara izmaiņām.

Vai ie­spē­jams uz­kur­bu­lēt viel­mai­ņu, lai ne­vē­la­mie tau­ki ie­tu pro­jām ātr­āk? Ja gri­bi ti­kai ie­gro­žot sa­vu ēdien­kar­ti un nīkt dī­vā­nā, mo­ko­ties ar ener­ģi­jas trū­ku­mu, tad tas diez vai iz­do­sies. Pie­re­dze rā­da, ka šā­dā vei­dā no­mes­tie ki­lo­gra­mi tik­pat ātr­i at­grie­žas. Bet, ja esi ga­tavs būt fi­zis­ki ak­tīvs un vin­grot, tad, ie­spē­jams, ir vērts iz­mē­ģi­nāt di­vas la­bas lie­tas, kas vis­efek­tī­vāk dar­bo­jas abas ko­pā.

No kļū­mēm, kas ga­dās, ga­ta­vo­jot ēst vai iz­vē­lo­ties pro­duk­tus, nav pa­sar­gāts ne­viens. Tik mil­zīgs mi­sēk­lis, ka viss ēdiens jā­met pro­jām, ne­no­tiek bie­ži. Tur gal­ve­no­kārt vai­nīgs pa­šu ēst ga­ta­vo­tā­ju stei­dzī­gums un pa­vir­šī­ba, re­cep­tes ne­iz­la­sī­ša­na vai ne­iz­pra­ša­na līdz ga­lam, pa­lai­žot ga­rām kā­du šķie­ta­mi sī­ku, ta­ču bū­tis­ku de­ta­ļu. Bet pa­ras­ti at­ga­dās ne­lie­las ķi­be­les, kas, pro­tams, bo­jā prie­ku par mal­tī­ti, pa­slik­ti­na ēdie­na gar­šu un iz­ska­tu, to­mēr ir kaut kā la­bo­ja­mas. Rei­zēm de­fek­tu var pār­vērst par efek­tu un kļū­da pa­līdz iz­do­māt jaun­as, ori­ģi­nā­las re­cep­tes – tā­di pie­mē­ri ir zi­nā­mi pa­sau­les ku­li­nā­ri­jas vēs­tu­rē un tā­di var ras­ties arī mū­su vir­tu­vē.

Mā­jās pat sie­nas pa­līdz. At­tie­cī­bā uz tie­vē­ša­nu gan rei­zēm ir glu­ži ot­rā­di – pa­va­dot daudz lai­ka mā­jās, rū­pē­jo­ties par saim­nie­cī­bu un ga­ta­vo­jot ģi­me­nei ēst, ir iz­re­dzes uz­au­dzēt vēl lie­lā­ku rie­pu. Gar­lai­cī­gie uz­kop­ša­nas dar­bi pa­ņem daudz ener­ģi­jas, tā­pēc gri­bas par tiem se­vi at­al­got ar kā­du kā­ru­mu, ne­vis ar vin­gro­ju­mu kom­plek­su. Kā pa­nākt, lai mā­jok­ļa vi­de kļū­tu par sa­bied­ro­to, ne­vis trau­cēk­li cī­ņa ar lie­ko sva­ru?

Mek­lē­jot vieg­lā­ku vei­du, kā tikt va­ļā no lie­kā sva­ra, dau­dzas lie­tas uz­tve­ram vien­kār­šo­ti: ja par kā­du pro­duk­tu tiek ap­gal­vots, ka tas liek viel­mai­ņas pro­ce­siem ri­tēt strau­jāk, tad – uz priekš­u, ēdam to, cik uz­iet, bet pa­ra­lē­li tur­pi­nām sa­vas līdz­ši­nē­jās uz­tu­ra tra­dī­ci­jas, kas mūs no­ve­du­šas pie lie­kā sva­ra. Tad nav brī­nums, ka iz­dau­dzi­nā­tie pro­duk­ti ne­līdz. Ti­kai ve­se­lī­gas, sa­ba­lan­sē­tas ēdien­kar­tes sa­stā­vā tie dos so­lī­to efek­tu. Da­ži no šiem pro­duk­tiem var šķist ek­so­tis­ki, bet ci­ti ir la­bi pa­zīs­ta­mi un pie­eja­mi. Lat¬vi¬jas ie¬dzī¬vo¬tā¬ji daž¬kārt do¬mā, ka la¬pu kā¬pos¬ti ir drī¬zāk de¬ko¬ra¬tī¬vi, ne¬vis pār¬ti¬kā iz¬man¬to¬ja¬mi dār¬ze¬ņi. Pa¬tie¬sī¬bā ta¬jos ir daudz vēr¬tī¬gu uz¬tur¬vie¬lu un arī augsts šķiedr-vie¬lu sa¬turs. Līdz¬īgi ci¬tiem kā¬pos¬tau¬giem la¬pu kā¬pos¬ti sa¬tur izo¬ti¬oci¬anā¬tus, kas vei-ci¬na or¬ga¬nis¬ma de¬tok¬si¬kā¬ci¬jas spē¬jas. La¬pu kā¬pos¬ti ir labs A vi¬ta¬mī¬na avots un sa¬tur daudz šķiedr¬vie¬lu. Tos iz¬man¬to sa¬lā¬tos, ko¬pā ar avo¬ka¬do, to¬mā¬tiem un pap¬ri¬ku. La-pas var arī cept ce¬peš¬krās¬nī, uz plāts, ie¬priekš at¬brī¬vo¬jot no cie¬ta¬jiem kā¬tiem un ap-sla¬ci¬not ar olīv¬eļ¬ļu. Ka¬fi¬ja Ka¬fi¬jas cie¬nī¬tā¬ju vi¬dū ir ne ma¬zums apa¬ļī¬gu cil¬vē¬ku – tas tā¬dēļ, ka vi¬ņiem no¬teik¬ti va¬jag kaut ko pie ka¬fi¬jas un vis¬bie¬žāk kaut kas ir salds – kū¬ka, smalk¬mai¬zī¬te, šo¬ko¬lā-de, sal¬dē¬jums. Ja no šā¬das kom¬bi¬nā¬ci¬jas at¬sa¬kās un lie¬to vie¬nī¬gi mel¬nu ka¬fi¬ju bez cu-ku¬ra, ka¬fi¬ja sek¬mē tau¬ku viel¬mai¬ņu, sti¬mu¬lē¬jot ad¬re¬na¬lī¬na iz¬da¬lī¬ša¬nos, kas sig¬na¬li¬zē or¬ga¬nis¬mam, ka laiks ak¬tī¬vāk de¬dzi¬nāt tau¬ku krā¬ju¬mus.

Kāpostos, kā zināms, varot atrast bērnus, bet tie itin labi noder arī tiem, kas vēlētos kaut kur atrast slaidumu. Tad gan jāmeklē skābēti kāposti.

Kamēr par liekā svara zaudēšanu sakām tikai «vajadzētu», nekas nemainās, līdz beidzot nāk kāds impulss, kas liek pāriet no vārdiem pie darbiem. Un arī tad viss nav tik vienkārši. No vienas puses, prātīgāk būtu konsultēties ar speciālistiem, visu laikus saplānot un bruņoties ar pacietību. No otras – gribas kalt dzelzi, kamēr karsta, tāpēc cilvēks sāk rīkoties pats pēc savas saprašanas vai arī izmēģina kādu no daudzajām diētām, par kurām dzirdējis vai lasījis. Var jau būt, ka viss izdodas, taču ko darīt, ja rezultāts liek vilties? Jācenšas saprast, kur ir kļūda, un, iespējams, jāpārstāj melot pašam sev. Te būs izplatītākās diētas kļūdas, kas traucē notievēt.

Bagātīgā un dāsnā rudens raža ir vitamīniem bagāta, tāpēc ir īstais laiks šo velšu baudīšanai. Stiprināt imunitāti garajam ziemas periodam vislabāk ir tieši ar sezonas augļiem un dārzeņiem.

Lielākā daļa jeb 79% Latvijas iedzīvotāju iepazīstas ar gaļas produkta sastāvu pirms to iegādājas. Viens no svarīgākajiem rādītājiem, kuriem iedzīvotāji pievērš uzmanību, ir E-vielu daudzums produktā (66%). Tāpat Latvijas iedzīvotāji seko līdzi sāls (25%) un tauku (19%) daudzumam izvēlētajā produktā – tā secināts jaunākajā „Maxima mazumtirdzniecības kompasa” pētījumā.

Tie, kuri aktīvi sporto un rūpējas par savu fizisko formu, visticamāk, pievērš uzmanību arī savai ēdienkartei. Jo, kā zināms, sportiskās aktivitātes tikai tad dod rezultātu, ja tās iet rokrokā ar veselīgu uzturu. Šoreiz piedāvājam Top 10 produktus, kuri palīdzēs iegūt un saglabāt slaidu vidukli, ja īpašu uzmanību pievēršat tieši vēdera preses treniņiem.

Turēšanās pie stingra režīma un striktas diētas, pat ja tā ir sabalansēta, bieži beidzas ar neveiksmi, mērķis netiek sasniegts, un caurkritušais tievētājs kārtējo reizi šausta sevi par neizdošanos. Rodale Welness raksta, ka ilgtermiņa panākumus svara zaudēšanā, turklāt ar mazāku spriedzi, ļauj gūt 80/20 pieeja.

Visbiežāk ēdienu smarža uzkurina ēstgribu, taču ir produkti, kurus pasmaržojot, apetīte tiek nedaudz iegrožota.

44,5% Latvijas sportojošo iedzīvotāju dod priekšroku nodarbībām svaigā gaisā, 28,0% vingro sporta zālē un 27,5% – mājās. Tā liecina sporta apģērbu zīmola 4F veiktais pētījums. Kas jādara, lai joprojām turpinātu savas aktivitātes ārā un gūtu no tām prieku un norūdītos, nevis nosaltu un saaukstētos?

Mūsu senči, pirms iepazina cukura saldo garšu, ēda medu, dateles un citus saldus ēdienus. Salda garša ir pirmā, ko izjūt mazulis, tāpēc ir tik nozīmīga. Bet ne viss, kas iepriecina garšas kārpiņas, iepriecina arī ķermeni, tāpēc salduma daudzums ir jākontrolē.