\\Māja
Lie­kais svars ap­draud ve­se­lī­bu
 
©F64

«Dzī­vē viss rit diez­gan ātr­i, un dau­dzas lie­tas stei­gā no­tiek ne­ma­nā­mi. Vie­na no tā­dām ir lie­kā sva­ra pa­rā­dī­ša­nās un pār­vēr­ša­nās no­piet­nā pro­blē­mā, ko sauc par ap­tau­ko­ša­nos,» sa­ka di­ētas ārsts An­dis Brē­ma­nis. «Vie­na lie­ta ir ne­ap­mie­ri­nā­tī­ba ar sa­vu vi­zu­ālo tē­lu un to, ka vairs ne­der pie­ras­tais ap­ģēr­ba iz­mērs, bet pār­lie­ku liels svars ra­da arī pa­aug­sti­nā­tu ris­ku, ka va­rē­tu at­tīs­tī­ties tā­das kai­tes kā ot­rā ti­pa cu­ku­ra di­abēts, tau­kai­nā he­pa­to­ze (ak­nu ap­tau­ko­ša­nās), ho­les­te­rī­na un urīn­skā­bes viel­mai­ņas trau­cē­ju­mi. Var pa­rā­dī­ties sirds un sma­dze­ņu asins­va­du pro­blē­mas, kā arī pa­aug­sti­nāts asins­spie­diens.»

Ķer­me­ņa ma­sas in­dekss

«Mi­nē­to sli­mī­bu risks pie­aug, ja ķer­me­ņa ma­sas in­dekss ir lie­lāks par 30,» skaid­ro A. Brē­ma­nis. «Ķer­me­ņa ma­sas in­dek­su (ĶMI) ap­rē­ķi­na, in­di­vī­da sva­ru ki­lo­gra­mos da­lot ar augu­ma ga­ru­mu met­ros, kas kā­pi­nāts kvad­rā­tā. Pie­mē­ram, 1,87 m ga­ram un 90 kg sma­gam cil­vē­kam ĶMI ir 90 : 1,872 , re­zul­tā­tā iz­nāk 25,7. Ja re­zul­tāts ir ro­be­žās starp 18,5 un 25, tad svars at­bilst augu­ma ga­ru­mam, ja starp 25 un 30, tad ir ie­spē­ja­mas ne­lie­las lie­kā sva­ra pro­blē­mas, kas vēl pā­rāk ne­ap­draud ve­se­lī­bu, bet, ja re­zul­tāts ir 30 un vai­rāk, tad jau pa­stāv no­pietns risks sa­slimt ar lie­kā sva­ra pro­blē­mām. Ja ķer­me­ņa ma­sas in­dekss ir 25-30, ir ie­spē­jams no­vērst lie­kā sva­ra pro­blē­mas, pa­lie­li­not fi­zis­ko slo­dzi sa­vā ik­die­nā, bet, ja svars pie­au­dzis vai­rāk (ĶMI pār­sniedz 30), tad no­teik­ti ne­pie­cie­ša­mas ko­rek­ci­jas arī ik­die­nas uz­tu­ra iz­vē­lē.»

Tau­ki un cu­kurs

Brē­ma­nis no­rā­da, ka vis­bie­žā­kā pro­blē­ma ir pā­rāk liels tau­ku un pa­ras­tā cu­ku­ra īpat­svars ik­die­nas ēdien­kar­tē. Bie­ži vien šīs di­vas lie­tas tiek uz­ņem­tas no­sa­cī­ti slēp­tā vei­dā - uz­tu­rā iz­man­to­jot jau lie­to­ša­nai ga­ta­vus pār­ti­kas pro­duk­tus un dzē­rie­nus, mēs bie­ži vien ne­ie­do­mā­ja­mies pa­ska­tī­ties uz pro­duk­ta eti­ķe­tē no­rā­dī­to in­for­mā­ci­ju - cik tad īs­ti liels ir šī pro­duk­ta tau­ku sa­turs un kāds cu­ku­ra dau­dzums ir pie­vie­nots ra­žo­ša­nas pro­ce­sā. Pie­mē­ram, biez­pie­nu mēs va­ram iz­vē­lē­ties ar ļo­ti da­žā­du tau­ku sa­tu­ru. Vei­ka­lā var no­pirkt 0,5%, 2%, 5%, 9% un pat 18% biez­pie­nu. Šie pro­cen­ti no­zī­mē, ka 100 gra­mi pro­duk­ta sa­tur at­tie­cī­gi pus­gra­mu, pie­cus gra­mus vai pat vi­sus as­toņ­pa­dsmit gra­mus tau­ku, un tā ir mil­zī­ga star­pī­ba. Tur­klāt biez­pie­nam var būt jau pie­vie­nots sāls. Ir arī da­žā­di biez­pie­na sie­ri­ņi, ku­ru sa­stā­vā ir ap­mē­ram 20% cu­ku­ra. Sa­vā zi­ņā vil­tī­gi var būt arī ci­ti pie­na pro­duk­ti. Jo­gurts bez pie­de­vām cu­ku­ru ne­sa­tur, bet aug­ļu un ogu jo­gur­ti vis­ti­ca­māk ra­žo­ša­nas pro­ce­sā ir ba­gā­ti­nā­ti ne ti­kai ar no­sau­ku­mā mi­nē­to aug­ļu vai ogu pie­de­vu, bet arī ar 7-10% cu­ku­ra. Tā­pat cu­kurs var slēp­ties da­žā­dās bro­kas­tu pār­slās un, pro­tams, kon­di­to­re­jas iz­strā­dā­ju­mos un li­mo­nā­dēs.

Kur ma­zāk ka­lo­ri­ju

«Ta­jā pa­šā lai­kā pār­ti­kas rūp­nie­cī­ba pie­dā­vā vir­kni al­ter­na­tī­vu pro­duk­tu ar sa­ma­zi­nā­tu ka­lo­ri­ju dau­dzu­mu,» sa­ka di­ētas ārsts. «Pa­ras­ti tas ir sais­tīts ar sa­ma­zi­nā­tu tau­ku sa­tu­ru, kā, pie­mē­ram, vāj­pie­na biez­pie­nā, vai arī ar to, ka cu­ku­ra vie­tā iz­man­to­ti sal­di­nā­tā­ji - vie­las ar sal­du gar­šu, kas ne­sa­tur ka­lo­ri­jas. Jau pa­gā­ju­šā gad­sim­ta 70.-80. ga­dos bi­ja sa­sto­pa­mi da­žā­di kon­di­to­re­jas iz­strā­dā­ju­mi cil­vē­kiem, ku­ri sli­mo­ja ar cu­ku­ra di­abē­tu. Ta­jos cu­kurs bi­ja aiz­stāts ar ksi­lī­tu vai sor­bī­tu, jo to iz­man­to­ša­nai or­ga­nis­mā nav va­ja­dzīgs in­su­līns, bet gar­ša ir sal­da. Viens grams šo sal­dvie­lu sa­tur 2,4 kkal (sa­lī­dzi­nā­ju­mam: gra­mā sa­ha­ro­zes jeb pa­ras­tā cu­ku­ra ir 4,1 kkal), bet to sal­du­ma pa­kā­pe ir gan­drīz uz pus­i zem­āka ne­kā cu­ku­ram. Tā­pēc vē­la­mā gar­šas efek­ta sa­snieg­ša­nai pro­duk­tiem bi­ja jā­pie­vie­no daudz vai­rāk šo sal­di­nā­tā­ju, un līdz ar to ka­lo­ri­ju dau­dzums re­zul­tā­tā īpa­ši ne­at­šķī­rās no cu­ku­ru sa­tu­ro­šiem ana­lo­giem. Sa­lī­dzi­not ar pa­gā­ju­šā gad­sim­ta 70.-80. ga­diem, mū­su dzī­ves­veids ir kļu­vis maz­kus­tī­gāks un lie­kā sva­ra pro­blē­ma ir bie­žāk sa­sto­pa­ma, tā­pēc pla­šā­ku lie­to­ju­mu ie­gu­vu­ši bez­ka­lo­ri­ju sal­di­nā­tā­ji, ku­ri ir pat līdz 200-300 rei­zēm sal­dā­ki par cu­ku­ru, pie­mē­ram, sa­ha­rīns, as­par­tāms, suk­ra­lo­ze u.c. Kopš 2011. ga­da de­cem­bra Eiro­pas Sa­vie­nī­bā pēc ilg­sto­šas iz­pē­tes at­ļauts iz­man­tot arī no stē­vi­jas auga iz­da­lī­tos gli­ko­zī­dus, kam ir iz­teik­ti sal­da gar­ša. Šīs vie­las pār­ti­kas rūp­nie­cī­bā iz­man­to gan kon­di­to­re­jas pro­duk­tos, gan ga­ta­va­jās mēr­cēs un ie­vā­rī­ju­mos, arī pie­vie­no bez­cu­ku­ra koš­ļā­ja­mai gu­mi­jai. To­mēr vis­pla­šāk tos lie­to at­spir­dzi­no­ša­jos dzē­rie­nos ar sa­ma­zi­nā­tu ka­lo­ri­ju dau­dzu­mu.»

Sal­du­mi jā­no­pel­na

«Pro­tams, tā­da spe­ci­fis­ki sal­da gar­ša kā cu­ku­ram ne­pie­mīt ne­vie­nam sal­di­nā­tā­jam,» at­zīst A. Brē­ma­nis. «Tā­pēc cen­tie­ties ak­ti­vi­zēt sa­vu dzī­ves­vei­du, ie­kļau­jiet ik­die­nas uz­tu­rā vai­rāk dār­ze­ņu, aug­ļu, ogu un piln­grau­du pro­duk­tu, lai to vi­su va­rē­tu at­ļau­ties sal­di­nāt ar me­du, ie­vā­rī­ju­mu vai pat cu­ku­ru, jo jūs to bū­siet pel­nī­ju­ši!»