Lie­kais svars ap­draud ve­se­lī­bu

© F64

«Dzī­vē viss rit diez­gan ātr­i, un dau­dzas lie­tas stei­gā no­tiek ne­ma­nā­mi. Vie­na no tā­dām ir lie­kā sva­ra pa­rā­dī­ša­nās un pār­vēr­ša­nās no­piet­nā pro­blē­mā, ko sauc par ap­tau­ko­ša­nos,» sa­ka di­ētas ārsts An­dis Brē­ma­nis. «Vie­na lie­ta ir ne­ap­mie­ri­nā­tī­ba ar sa­vu vi­zu­ālo tē­lu un to, ka vairs ne­der pie­ras­tais ap­ģēr­ba iz­mērs, bet pār­lie­ku liels svars ra­da arī pa­aug­sti­nā­tu ris­ku, ka va­rē­tu at­tīs­tī­ties tā­das kai­tes kā ot­rā ti­pa cu­ku­ra di­abēts, tau­kai­nā he­pa­to­ze (ak­nu ap­tau­ko­ša­nās), ho­les­te­rī­na un urīn­skā­bes viel­mai­ņas trau­cē­ju­mi. Var pa­rā­dī­ties sirds un sma­dze­ņu asins­va­du pro­blē­mas, kā arī pa­aug­sti­nāts asins­spie­diens.»

Ķer­me­ņa ma­sas in­dekss

«Mi­nē­to sli­mī­bu risks pie­aug, ja ķer­me­ņa ma­sas in­dekss ir lie­lāks par 30,» skaid­ro A. Brē­ma­nis. «Ķer­me­ņa ma­sas in­dek­su (ĶMI) ap­rē­ķi­na, in­di­vī­da sva­ru ki­lo­gra­mos da­lot ar augu­ma ga­ru­mu met­ros, kas kā­pi­nāts kvad­rā­tā. Pie­mē­ram, 1,87 m ga­ram un 90 kg sma­gam cil­vē­kam ĶMI ir 90 : 1,872 , re­zul­tā­tā iz­nāk 25,7. Ja re­zul­tāts ir ro­be­žās starp 18,5 un 25, tad svars at­bilst augu­ma ga­ru­mam, ja starp 25 un 30, tad ir ie­spē­ja­mas ne­lie­las lie­kā sva­ra pro­blē­mas, kas vēl pā­rāk ne­ap­draud ve­se­lī­bu, bet, ja re­zul­tāts ir 30 un vai­rāk, tad jau pa­stāv no­pietns risks sa­slimt ar lie­kā sva­ra pro­blē­mām. Ja ķer­me­ņa ma­sas in­dekss ir 25-30, ir ie­spē­jams no­vērst lie­kā sva­ra pro­blē­mas, pa­lie­li­not fi­zis­ko slo­dzi sa­vā ik­die­nā, bet, ja svars pie­au­dzis vai­rāk (ĶMI pār­sniedz 30), tad no­teik­ti ne­pie­cie­ša­mas ko­rek­ci­jas arī ik­die­nas uz­tu­ra iz­vē­lē.»

Tau­ki un cu­kurs

Brē­ma­nis no­rā­da, ka vis­bie­žā­kā pro­blē­ma ir pā­rāk liels tau­ku un pa­ras­tā cu­ku­ra īpat­svars ik­die­nas ēdien­kar­tē. Bie­ži vien šīs di­vas lie­tas tiek uz­ņem­tas no­sa­cī­ti slēp­tā vei­dā - uz­tu­rā iz­man­to­jot jau lie­to­ša­nai ga­ta­vus pār­ti­kas pro­duk­tus un dzē­rie­nus, mēs bie­ži vien ne­ie­do­mā­ja­mies pa­ska­tī­ties uz pro­duk­ta eti­ķe­tē no­rā­dī­to in­for­mā­ci­ju - cik tad īs­ti liels ir šī pro­duk­ta tau­ku sa­turs un kāds cu­ku­ra dau­dzums ir pie­vie­nots ra­žo­ša­nas pro­ce­sā. Pie­mē­ram, biez­pie­nu mēs va­ram iz­vē­lē­ties ar ļo­ti da­žā­du tau­ku sa­tu­ru. Vei­ka­lā var no­pirkt 0,5%, 2%, 5%, 9% un pat 18% biez­pie­nu. Šie pro­cen­ti no­zī­mē, ka 100 gra­mi pro­duk­ta sa­tur at­tie­cī­gi pus­gra­mu, pie­cus gra­mus vai pat vi­sus as­toņ­pa­dsmit gra­mus tau­ku, un tā ir mil­zī­ga star­pī­ba. Tur­klāt biez­pie­nam var būt jau pie­vie­nots sāls. Ir arī da­žā­di biez­pie­na sie­ri­ņi, ku­ru sa­stā­vā ir ap­mē­ram 20% cu­ku­ra. Sa­vā zi­ņā vil­tī­gi var būt arī ci­ti pie­na pro­duk­ti. Jo­gurts bez pie­de­vām cu­ku­ru ne­sa­tur, bet aug­ļu un ogu jo­gur­ti vis­ti­ca­māk ra­žo­ša­nas pro­ce­sā ir ba­gā­ti­nā­ti ne ti­kai ar no­sau­ku­mā mi­nē­to aug­ļu vai ogu pie­de­vu, bet arī ar 7-10% cu­ku­ra. Tā­pat cu­kurs var slēp­ties da­žā­dās bro­kas­tu pār­slās un, pro­tams, kon­di­to­re­jas iz­strā­dā­ju­mos un li­mo­nā­dēs.

Kur ma­zāk ka­lo­ri­ju

«Ta­jā pa­šā lai­kā pār­ti­kas rūp­nie­cī­ba pie­dā­vā vir­kni al­ter­na­tī­vu pro­duk­tu ar sa­ma­zi­nā­tu ka­lo­ri­ju dau­dzu­mu,» sa­ka di­ētas ārsts. «Pa­ras­ti tas ir sais­tīts ar sa­ma­zi­nā­tu tau­ku sa­tu­ru, kā, pie­mē­ram, vāj­pie­na biez­pie­nā, vai arī ar to, ka cu­ku­ra vie­tā iz­man­to­ti sal­di­nā­tā­ji - vie­las ar sal­du gar­šu, kas ne­sa­tur ka­lo­ri­jas. Jau pa­gā­ju­šā gad­sim­ta 70.-80. ga­dos bi­ja sa­sto­pa­mi da­žā­di kon­di­to­re­jas iz­strā­dā­ju­mi cil­vē­kiem, ku­ri sli­mo­ja ar cu­ku­ra di­abē­tu. Ta­jos cu­kurs bi­ja aiz­stāts ar ksi­lī­tu vai sor­bī­tu, jo to iz­man­to­ša­nai or­ga­nis­mā nav va­ja­dzīgs in­su­līns, bet gar­ša ir sal­da. Viens grams šo sal­dvie­lu sa­tur 2,4 kkal (sa­lī­dzi­nā­ju­mam: gra­mā sa­ha­ro­zes jeb pa­ras­tā cu­ku­ra ir 4,1 kkal), bet to sal­du­ma pa­kā­pe ir gan­drīz uz pus­i zem­āka ne­kā cu­ku­ram. Tā­pēc vē­la­mā gar­šas efek­ta sa­snieg­ša­nai pro­duk­tiem bi­ja jā­pie­vie­no daudz vai­rāk šo sal­di­nā­tā­ju, un līdz ar to ka­lo­ri­ju dau­dzums re­zul­tā­tā īpa­ši ne­at­šķī­rās no cu­ku­ru sa­tu­ro­šiem ana­lo­giem. Sa­lī­dzi­not ar pa­gā­ju­šā gad­sim­ta 70.-80. ga­diem, mū­su dzī­ves­veids ir kļu­vis maz­kus­tī­gāks un lie­kā sva­ra pro­blē­ma ir bie­žāk sa­sto­pa­ma, tā­pēc pla­šā­ku lie­to­ju­mu ie­gu­vu­ši bez­ka­lo­ri­ju sal­di­nā­tā­ji, ku­ri ir pat līdz 200-300 rei­zēm sal­dā­ki par cu­ku­ru, pie­mē­ram, sa­ha­rīns, as­par­tāms, suk­ra­lo­ze u.c. Kopš 2011. ga­da de­cem­bra Eiro­pas Sa­vie­nī­bā pēc ilg­sto­šas iz­pē­tes at­ļauts iz­man­tot arī no stē­vi­jas auga iz­da­lī­tos gli­ko­zī­dus, kam ir iz­teik­ti sal­da gar­ša. Šīs vie­las pār­ti­kas rūp­nie­cī­bā iz­man­to gan kon­di­to­re­jas pro­duk­tos, gan ga­ta­va­jās mēr­cēs un ie­vā­rī­ju­mos, arī pie­vie­no bez­cu­ku­ra koš­ļā­ja­mai gu­mi­jai. To­mēr vis­pla­šāk tos lie­to at­spir­dzi­no­ša­jos dzē­rie­nos ar sa­ma­zi­nā­tu ka­lo­ri­ju dau­dzu­mu.»

Sal­du­mi jā­no­pel­na

«Pro­tams, tā­da spe­ci­fis­ki sal­da gar­ša kā cu­ku­ram ne­pie­mīt ne­vie­nam sal­di­nā­tā­jam,» at­zīst A. Brē­ma­nis. «Tā­pēc cen­tie­ties ak­ti­vi­zēt sa­vu dzī­ves­vei­du, ie­kļau­jiet ik­die­nas uz­tu­rā vai­rāk dār­ze­ņu, aug­ļu, ogu un piln­grau­du pro­duk­tu, lai to vi­su va­rē­tu at­ļau­ties sal­di­nāt ar me­du, ie­vā­rī­ju­mu vai pat cu­ku­ru, jo jūs to bū­siet pel­nī­ju­ši!»

Māja

Pieņemot lēmumu par dzīvokļa iegādi un apskatot potenciālos mājokļus, varam nonākt situācijā, kad uzmanību pievēršam vien dzīvokļa izskatam un platībai, taču aizmirstam par daudzām nozīmīgām detaļām. Ko nepieciešams pārbaudīt, lai pēcāk nenonāktu nepatīkamās situācijās saistībā ar jauniegādāto mājokli, stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.