Vai jūs sekojat informācijai par dažādiem «superproduktiem»? Grūti pateikt, kādēļ tā vai cita ēdamlieta pēkšņi nonāk uzmanības centrā un tiek pasludināta par īpaši vērtīgu. Reizēm tas ir kaut kas eksotisks un nedzirdēts, reizēm labi pazīstams un šķietami necils, kādreiz teju vai pretīgs un līdz šim par ēdamu nemaz neuzskatīts, bet tik un tā tiek slavināts, un jāsāk domāt, ka varbūt tiešām šis produkts var dot kādu sevišķu labumu mūsu organismam, ja jau entuziasti tā apgalvo. Daži produkti un uztura tendences saglabājas apritē ilgāku laiku, citi kā atnāk, tā aiziet. Nevajadzētu šai modei akli sekot, tāpat arī cerēt uz brīnumiem, bet saprāta robežās vairumam no mums nenāk par ļaunu mazliet dažādot ēdienkarti.
Aktivētās ogles noriets
Ar zināmu laika nobīdi arī līdz mums bija atnākusi mode lietot aktivēto ogli, it kā tā būtu parasts uztura produkts. Atsevišķās tirdzniecības vietās piedāvājumā parādījās sulas, saldējums, vafeles un citi produkti ar aktivēto ogli. Tai piedēvē spēju nedaudz pazemināt holesterīna līmeni asinīs un kalpot organisma detoksikācijai. Aptaujātie eksperti gan izsakās skeptiski, norādot, ka efekts nav pietiekams un nekāda speciāla detoksikācija organismam nav vajadzīga - tas lieliski tiek galā pats. Nelielas ogles devas neko ļaunu gan nenodara un arī ēdiena garšu stipri nebojā, bet, ja to lieto katru dienu, var rasties organisma atūdeņošanās un uzturvielu nepietiekamība. Eksperti prognozē, ka gada beigās šī mode zaudēs savu aktualitāti.
Mums aktivētā ogle ir pārāk pazīstama, lai masveidā izdotos to tirgot kā brīnumproduktu. Galvenokārt pie ogles cilvēki ķeras tad, ja gadījies ko nelāgu apēst.
Kurkuma
Tautas medicīnā kurkuma izsenis tikusi lietota «asiņu attīrīšanai». Mūsdienu pētījumi noskaidrojuši, ka patiešām kurkumas produkti sekmē toksīnu ātrāku izvadīšanu no organisma. Tas notiek divējādi. Pirmkārt, kurkumas sastāvā esošās vielas spēj palielināt atsevišķu fermentu aktivitāti, kas atbildīgi par toksīnu piesaistīšanu un izvadīšanu no asinīm. Otrkārt, kurkumai piemīt žultsdzinēja iedarbība - ne velti to tradicionāli pievieno trekniem, «smagiem» ēdieniem un vispār lieto, lai palīdzētu pilnvērtīgāk sagremot barību. Kurkumas produkti ir dabisks un arī garšīgs veids, kā ķermenim palīdzēt, tomēr vēlams palikt pie mazām devām - ne vairāk kā pustējkaroti kurkumas pulvera dienā, citādi var iedzīvoties gremošanas problēmās.
Ēdamie ziedi
Tiek prognozēts, ka turpmāk arvien biežāk ēdienos un dzērienos atradīsim ziedlapiņas, kas kalpos ne tikai rotājumam, bet dos labumu arī veselībai, piemēram, lavandas, plūškoka, rožu, samteņu, kumelīšu vai hibisku ziediem piemīt arī zināmas ārstnieciskas īpašības, kas daļēji varētu pāriet ēdienos un dzērienos, visvairāk - tējās.
Kukaiņu ēšana - entomofāgija
Entuziasti runā par kukaiņiem kā nākotnes pārtiku, saskatot kukaiņu ēšanā labumu gan cilvēkiem, gan planētai, jo ēdamo kukaiņu audzēšana, piemēram, liellopu vietā, varētu mazināt globālo sasilšanu. Dati par kukaiņu uzturvērtību gan nav plaši apkopoti, taču pastāv uzskats, ka atkarībā no sugas, uztura un augšanas apstākļiem dažādi kukaiņi satur atšķirīgas uzturvielas, daļa var aizstāt gaļas un zivju olbaltumvielas, atsevišķas sugas bagātas ar nepiesātinātajiem taukiem, gandrīz visi kukaiņi ir labs dzelzs avots, dažos dzelzs ir pat vairāk nekā liellopu gaļā, tiesa, nav izpētīts, cik no tās spēj uzņemt cilvēka organisms. Uz Rietumiem kukaiņu ēšanas mode nāk lēni, jo daudzi cilvēki nespēj pārvarēt instinktīvu nepatiku un pat pagaršot šādas delikateses.
Sēnes
Sēnes tradicionāli tikušas izmantotas tautas medicīnā jau tūkstošiem gadu, it īpaši Ķīnas tautas medicīnā, taču pēdējās desmitgadēs veiktie pētījumi liecina, ka sēnes satur virkni ļoti noderīgu bioloģiski aktīvu vielu. Tiek apgalvots, ka sēnes palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs, pateicoties to sastāvā esošajiem betaglikāniem, kā arī cīnīties ar iekaisumiem, izvadīt toksīnus u.c. Pasaulē visvairāk izpētītās sēnes, kuras dod labumu cilvēku veselībai, ir šitake, reiši, kordiceps, maitake un Brazīlijas atmatene. Visvērtīgākās uzturā ir savvaļas sēnes, ja vien tās, protams, nav ievāktas piesārņotā vidē. Atliek vien priecāties, ka mums joprojām ir kur sēņot un no paaudzes paaudzē esam mantojuši sēņu pazīšanas prasmi.
Arvien lielākā cieņā dārzeņi
Nepārejoša tendence veselīga uztura jomā ir dārzeņu likšana ēdienkartes pamatā, izmantojot tos pēc iespējas pilnīgāk. Root to stem eating - tas nozīmē izlietot ēdienu gatavošanai visas iespējamās dārzeņu daļas no saknes līdz galotnei, neko nemetot ārā. Piemēram, burkānu vai kāļu lakstus un mizas, kartupeļu mizas, kāpostu ārējās lapas, puravu zaļās daļas, brokoļu cietos stublājus utt. Tos iesaka saglabāt saldētavā, un, kad visa sakrājies pietiekami daudz, var vārīt dārzeņu buljonu - pārlej ar ūdeni, pēc patikas pievieno garšaugus un vāra kādu stundu, pēc tam izkāš. Brokoļu un ziedkāpostu stublājiem iesaka nomizot ārējo kārtu, bet vidiņu sarīvēt salātiem, cietās ārējās lapas - sagriezt un pievienot sautējumiem vai zupām. Savukārt biešu lapas liekamas salātos bez speciālas apstrādes. Līdzīgi ar augļiem - jāmeklē lietojums arī serdēm, mizām, kauliņiem - piemēram, ķiršu kauliņus sadauza un pagatavo novārījumu, ko pievienot dzērieniem un ievārījumiem.
Paredzams, ka godā tiks celti kolrābji, portulaki, daudzkrāsaini burkāni, romanesko kāposti, pastinaki un citi mazāk zināmi dārzeņi, kā arī visparastākie zaļie zirnīši, kas satur gan olbaltumvielas, gan šķiedrvielas, vitamīnus un minerālvielas un garšo gluži labi.
Arvien vairāk piekritēju rodas arī viedoklim, ka vislabāk uzturā lietot vietējos sezonas dārzeņus, kas nonāk galdā maksimāli drīz pēc novākšanas un nezaudē uzturvērtību garajā ceļā līdz patērētājam. Atbalstīt savas valsts dārzeņu audzētājus, izvēloties viņu produkciju, turklāt ir patriotiski.
Gatavo ēdienu pārpalikumu izmantošana
Šajā ziņā Latvijā, šķiet, nav tik lielu problēmu kā bagātākās valstīs, kur daudz ēdiena tiek izmests atkritumos. Tādēļ vides aktīvisti un citi entuziasti aicina domāt par to, kā efektīvi un radoši izmantot pārpalikumus, piemēram, no pusdienām atlikušo gaļu iekļaut vakariņu sviestmaizēs, ieskābušā pienā iejaukt pankūku mīklu, apkaltušus augļus pārvērst sulā, smūtijā vai ievārījumā, nestandarta dārzeņus - zupā vai sautējumā, neapēstās maizes šķēles uzglabāt saldētavā, turpat var ielikt arī pārpalikušo plovu, vārītos rīsus, makaronus vai griķus, buljonu, dažādas mērces u.c. Ieteicams pie ledusskapja durvīm turēt sarakstu, lai nekļūdīgi zinātu, kas un kad ievietots saldētavā, un visu laiku meklēt jaunas iespējas, kā rezerves likt lietā, lai neiznāk tā, ka sirdsapziņas nomierināšanai produkti tiek nobāzti tālāk no acīm, bet beigās tik un tā izmesti.
Kaņepju sēklas
Izrādās, ka čia sēklas un linsēklas no starptautiskās modes sāk izspiest mūsu pašu vecās, labās kaņepes, kas citur līdz šim bijušas mazpazīstamas. Tiek uzsvērts, ka sējas kaņepēs atšķirībā no marihuānas ir ļoti zems galvenās kaņepju psihoaktīvās vielas - tetrahidrokanabinola - saturs, tāpēc nav jābaidās tās lietot. Kaņepju sēklas ir izcili bagātas ar olbaltumvielām, tādēļ ieteicamas veģetāriešiem un vegāniem, kuriem pastāvīgi jādomā par olbaltumvielu pietiekamu uzņemšanu, kas, nelietojot dzīvnieku izcelsmes produktus, nav tik vienkārši. Satur arī omega-3 un omega-6 nepiesātinātās taukskābes. Pievienojamas salātiem, smūtijiem vai graudaugu pārslām. Mums ir tā priekšrocība, ka varam lietot kaņepju sviestu, nopērkama arī kvalitatīva kaņepju eļļa.
Moringas pulveris
Eļļas moringa ir Āzijas izcelsmes augs, kas Indijā un arī Āfrikā tiek uzskatīts par lielu atspaidu cīņā ar badu. Tas ir viegli un lēti audzējams, bet tā lapas, augļi un sēklas satur daudz vitamīnu, olbaltumvielu un minerālvielu. Zemēs, kur moringa aug, to lieto svaigā veidā visdažādākajos ēdienos, bet līdz mums nonāk moringas lapu pulveris, kuru izplatītāji iesaka pievienot zupām, salātiem, smūtijiem, uzkaisīt gataviem ēdieniem. Tiek apgalvots, ka spēcīgas antioksidējošas īpašības piemīt moringas tējai, pateicoties antioksidanta epigallokatehīna gallāta klātbūtnei tajā. Pulveri reklamē arī kā bagātīgu dzelzs un kalcija avotu.
Čīles aristotelijas ogas
Tiem, kuri aizraujas ar eksotiskām superogām, droši vien jau zināms, ka godži ogām (Tibetas bārbelēm) un asai ogām tagad parādījusies jauna konkurente - maki oga (Aristotelia chilensis), kas esot vēl daudz superīgāka: bagāta ar balastvielām, vitamīniem un minerālvielām, kā arī īpaši spēcīgiem antioksidantiem. Maki ogām piedēvē spēju uzlabot vielmaiņu un gremošanu, cīnīties pret iekaisumiem un palīdzēt cukura līmeņa regulācijā. Šīs ogas bagātīgi aug savvaļā Čīlē un Argentīnā. Tie, kuriem laimējies tur būt, saka - esot garšīgas, bet līdz mums maki ogas nonāk vien uztura bagātinātāju formā.
Avokado eļļa
Vēl nav beidzies kokosriekstu eļļas bums, bet tai uz pēdām min jauna konkurente avokado eļļa. Lielākie kokosriekstu eļļas piekritēji to pievieno it visam - kafijai, citiem dzērieniem un dažādiem ēdieniem, izmanto dekoratīvās kosmētikas noņemšanai vai ilgstoši skalina pa muti, lai rūpētos par mutes dobuma veselību. Pagaidām gan nav pārliecinošu pētījumu, ka kokosriekstu eļļa būtu veselīgāka par citām. Nepiesātināto taukskābju satura ziņā tā nebūt nav līdere, lai gan arī nekā slikta eksperti tajā nesaskata. Stipri saslavēto un reizēm pretrunīgi vērtēto kokosriekstu eļļu pēdējā laikā sāk pārspēt avokado eļļa. Tā tiek iegūta no augļa mīkstuma, izspiežot ar eļļas spiedi vai atdalot ar centrifugēšanas metodi. Maigais, izteiksmīgais aromāts un garša, kā arī augstais dūmu punkts (250 ºC) padara šo eļļu piemērotu gan auksto, gan karsto ēdienu gatavošanai. Sevišķi labi to var izmantot ēdienos, kuru sastāvā ir avokado auglis, piemēram, salātos un mērcēs, kā arī biezzupās. Bagāta ar E vitamīnu un mononepiesātinātajām taukskābēm.
