Pieci galvenie uztura pamatnosacījumi

Balstoties uz sporta zīmola 4F aptaujas datiem, 88% respondentu par veselīga dzīvesveida pamatu un neatņemamu sastāvdaļu uzskata tieši pareizu uzturu, taču vairāk nekā pusei aptaujāto (52%) šķiet, ka pareizs uzturs un fiziskās aktivitātes ir visai sarežģīta tēma. Taču pareizs uzturs var būt ne tikai ātri un viegli pagatavojams, bet arī finansiāli izdevīgs.

«Pareizs uzturs bieži vien tiek asociēts ar kaut ko dārgu, neizprotamu un negaršīgu,» norāda fitnesa treneris Kristaps Ence. «Tieši šī iemesla dēļ daudzi diemžēl izvairās pat no domas par pareizu uzturu.»

Runājot par sportošanu un ar to saistītajām lietām kopumā, bieži vien problēma ir informācijas avotā. Kā norāda Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas pētījuma dati, 39% latviešu informāciju par sporta aktivitātēm uzzina no draugiem un paziņām, bet 29% informāciju meklē internetā. Tomēr informācija būtu jāievāc no droša avota, kas palīdzēs saprast konkrēto problēmu un ieteiks nepieciešamos risinājumus. Izvēloties kādu sporta veidu, ir jāņem vērā veselības stāvoklis, fiziskā sagatavotība, kā arī aktivitāšu mērķis un priekšrocības. Tādēļ labāk būtu konsultēties ar treneri, norādot uz fiziskajām traumām, veselības problēmām un treniņu mērķiem. «Viena lieta ir vēlme kļūt par fitnesa modeli, pavisam cita - patīkamas labsajūtas iegūšana. Tā pati ministrijas aptauja liecina, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju (54%) nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, lai uzlabotu pašsajūtu. Šajā kontekstā ļoti svarīgi ir izvēlēties piemērotāko un tīkamāko sporta veidu, pretējā gadījumā drīz vien radīsies vēlme treniņus pamest novārtā. Iesākumam var nodarboties ar dinamiskākām pastaigām, arī ar vingrošanu un peldēšanu. Respektīvi, ir jāmeklē tas, kas pašam vislabāk patīk - gan sportā, gan uzturā, kas garantē labu veselību. Varu ieteikt vairākus paņēmienus, kuri palīdz ieiet ritmā, neliekot vilties veselīga uztura idejā,» saka K. Ence.

1. paņēmiens: nepieciešams pagatavot garšīgu maltīti

Sabiedrībā pastāv divi plaši izplatīti mīti par veselīgu uzturu: pirmais mīts sludina, ka pareizs uzturs nozīmē čia sēklas, godži ogas un citus dārgus un eksotiskus produktus, savukārt otrs mīts - ka pareizs uzturs nozīmē vārītus griķus un vārītu vistas fileju bez garšvielām. «Ja pirmo variantu parastam mirstīgajam nav iespējams sasniegt, tad otrais variants rosina vēlmi apēst burgeru jau trešajā diētas dienā,» komentē K. Ence. «Pats galvenais pareiza uztura nosacījums ir gatavot garšīgu un vienkāršu ēdienu. Iespējams cepeškrāsnī izcept folijā ietītu vistas fileju ar garšvielām vai pagatavot ūdenī sutinātu vistas fileju ar dārzeņiem. Tāpat var uz ātras uguns apcept fileju, ko notiesāt ar grieķu salātiem piedevās. Vienkārši, ātri, garšīgi un maciņam izdevīgi, turklāt neatkāpjoties no veselīga uztura principiem.

2. paņēmiens: ēdiens ir jāgatavo pašam

«Pusfabrikāti atvieglo mūsu ikdienu, bet nekādā gadījumā neatbilst veselīga uztura koncepcijai,» atzīst treneris, «turklāt pusfabrikāti mēdz maskēties par veselīgu produktu. Pat tāds produkts kā veikalā nopirkts biezpiens ar rozīnēm pilnībā atšķiras no mājās pagatavotā. Gatavojot mājās, ir iespējams kontrolēt biezpiena, cukura un rozīņu daudzumu, krējuma tauku saturu, kā arī izvairīties no nevēlamām piedevām, ko var saturēt pusfabrikāti. Tādu piemēru ir ļoti daudz: mājās pagatavota vistas gaļas kotlete var būt lielisks variants vakariņām, bet veikalā pirkta kotlete nav labākā izvēle, jo tā var saturēt lielu sāls, tauku un pārtikas piedevu daudzumu. Pat kafejnīcā pirktie griķi var izrādīties slikts variants gadījumā, ja tiem pievienots nezināmas izcelsmes sviests.»

3. paņēmiens: pauzes starp ēdienreizēm - ne ilgākas par piecām stundām

Dienā ir jābūt 3-5 ēdienreizēm. Ja organisms paliek izsalcis ilgāk par astoņām stundām, tas stresa dēļ uzsāk aktīvāku ēdiena rezervju uzkrāšanas procesu, kas kalpo par svara palielināšanās iemeslu. Turklāt, ieturot ilgākas pauzes starp ēdienreizēm, zūd sāta sajūta, kas sekmē pārēšanos un svara uzņemšanu. «Vēl viens aplams mīts - ka nedrīkstot ēst pēc sešiem vakarā. Patiesībā nedrīkst ēst trīs stundas pirms gulētiešanas. Ja cilvēks pārstāj ēst pēc sešiem un dodas gulēt tikai pusnaktī, tad nākamajā dienā apēstais pārtikas daudzums nokļūst tauku rezervēs,» skaidro treneris.

4. paņēmiens: drīkst ēst pirms miega, bet mazās devās

Mūsdienās reizēm ir ļoti sarežģīti ievērot regulāras ēdienreizes. Ja vakarā ir svarīgs pasākums, treniņš, lekcijas universitātē, liels sastrēgums vai kādi citi iemesli, kas liedz iespēju ieturēt maltīti ierastajā laikā, tad cilvēks atrodas izvēles priekšā - paēst neilgi pirms gulētiešanas vai neēst līdz pat rītam, kaut gan pēdējā maltīte bijusi, piemēram, piecos pēcpusdienā. Tad izvēle ir jāizdara par labu ēšanai. Būtiski ir nepārēsties: raudzēta maize ar sieru un glāze kefīra vai 50 grami biezpiena, kas apēsti stundu pirms miega, būs organismam veselīgāki nekā ilgstoša badošanās, kā dēļ tas nākamajā dienā aktīvi veidos rezerves no visas apēstās pārtikas.

5. paņēmiens: neatkarīgi no sezonas vienmēr jāēd daudz dārzeņu

Lai arī augļu un dārzeņu transportēšanas procesā tie daļēji zaudē savu vērtību, daudz kas tomēr saglabājas. Maldīgs ir priekšstats, ka ievestie dārzeņi un augļi ir nelietderīgi vai pat kaitīgi, tāpēc labāk ir apēst nesezonas dārzeņus ziemā nekā neapēst tos nemaz. «Arī ziemā ir iespējams un nepieciešams ēst veikalos pieejamos augļus un dārzeņus, nebaidoties, ka tie ir importēti,» atzīst treneris.