Diabēts

Neraugoties uz diabēta pacientu skaita pieaugumu un slimības radīto komplikāciju smago ietekmi uz sabiedrības veselību, Latvijā diabēts netiek ārstēts atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām, “Neatkarīgajai” norāda Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane. Pacientu tiesību un ārstu organizācijas aicina steidzami rīkoties, lai diabēts tiktu atklāts savlaicīgi, ārstēts atbilstoši pasaules praksei, lai novērstu cilvēku priekšlaicīgu mirstību.

Profesoru Andreja Ērgļa un Viļņa Dzērves-Taluta šķērsgriezuma pētījumi par Latvijas iedzivotāju paradumiem un sirds slimību riska faktoriem ir fantastisks materiāls, kurā var smelties atziņas – kāpēc Latvijā vēl joprojām cilvēki nerūpējas par savu veselību, bet tieši otrādi – to apzināti vai neapzināti bendē nost.

Dietoloģe un endokrinoloģe Natālija Samoiļenko intervijā, kas 21. augustā tika publicēta projekta “Beauty Dose” YouTube kanālā, pastāstīja, kā pareizi ēst saldumus, lai nekaitētu figūrai un veselībai, raksta limon.postimees.ee.

ASV Slimību profilakses un kontroles centrs veicis jaunu pētījumu. Šajā pētījumā tika aplūkota saistība starp pārslimotu Covid-19 un diabētu bērnu vidū.

Noskaidrojiet, kuri dzērienu veidi un pārtikas produkti palielina risku iegūt 2. tipa cukura diabētu.

Pēc mazo pacientu vecāku un bērnu ārstu neatlaidīgiem aicinājumiem Bērnu slimnīcai piešķirti 450 000 eiro pirmā tipa cukura diabēta pacientiem nepieciešamo mūsdienīgu glikozes monitorēšanas sistēmu iegādei.

Gandrīz katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka cilvēks ar diabētu nevar strādāt algotu darbu, liecina aptieku tīkla "Euroaptieka" veiktā aptauja, kurā piedalījušies 509 respondenti.

Ķīniešu zinātnieki nonākuši pie negaidīta secinājuma, ka alus paaugstina glikozes metabolisma rādītājus. No tiem atkarīgaa iespējamība saslimt ar diabētu.

Radīts jauns biomikroskops, ar kura palīdzību, izpētot pacienta acis, nākotnē būs iespējams diagnosticēt otrā tipa cukura diabētu, pirms vēl parādījušās slimības pazīmes, informē Medical Daily.

Pēdējo desmit gadu laikā gan Latvijā, gan citur pasaulē cukura diabēta izplatība ir strauji augusi. Taču, kā liecina veiktā socioloģiskā aptauja*, par šīs slimības simptomiem un riska grupām zina vien 36% iedzīvotāju. Tāpēc liela nozīme jāpiešķir tieši sabiedrības informēšanai.

Cukura diabēts ir viena no visizplatītākajām hroniskajām slimībām un bīstams sirds un asinsvadu slimību veicinošs riska faktors. Saslimstība ar otrā tipa cukura diabētu pasaulē un arī Latvijā turpina strauji pieaugt. Tā cēlonis ir mazkustīgs dzīvesveids, palielināts ķermeņa svars, populācijas dzīvildzes pagarināšanās. Par slimības norisi, tās sekām un to, kā otrā tipa cukura diabēta pacientiem veidot veselīgu ēdienkarti, stāsta Krista Lesiņa, interniste, rezidente kardioloģijā (Rīgas Stradiņa universitāte, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca).

Veselīgs dzīvesveids ir nozīmīgs ikviena cilvēka dzīves kvalitātei, taču atsevišķas diagnozes liek īpaši domāt par to, kādus produktus iekļaut ēdienkartē. Viena no šādām saslimšanām ir diabēts – veselīgs uzturs ir neaizstājams 1. tipa diabēta pacientu veselības un pašsajūtas saglabāšanā, turklāt tas var novērst saslimšanu ar 2. tipa diabētu. Tomēr tam, kas liekams uz šķīvja, nevajadzētu būt apgrūtinājumam vai raisīt nepatīkamas emocijas. Ieteikumos, kā izvēlēties piemērotu uzturu, dalās farmaceite Zane Melberga un ārste, uztura speciāliste Lāsma Plociņa.

Šodien Rīgā norisināsies Pasaules diabēta dienai veltīti pasākumi, kuros tiks aktualizēta ģimenes loma pacientu ārstēšanā, atklāta sociāla kampaņa, kā arī piedāvātas speciālistu konsultācijas.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi atzīst, ka Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā. 88,4% no bērniem, kuriem diagnosticēta slimība, nonāk Bērnu slimnīcā jau smagā stāvoklī jeb diabētiskā ketoacidozē.

Katrs otrais pieaugušais pacients nezina, ka viņam ir diabēts, informēja Latvijas Diabēta federācijas (LDF) prezidente, endokrinoloģe Indra Štelmane.

Cukura diabēts ir hroniska slimība, kurai raksturīgs paaugstināts glikozes līmenis asinīs. Tas var izraisīt nopietnus vēlīnos diabēta sarežģījumus un saīsināt mūža ilgumu par 12–14 gadiem.

Laikā, kad citi priecājas par Krievijas estrādes primadonnas lielisko figūru, aktieris Staņislavs Sadaļskis ir pavisam citās domās, ziņo ''Sobesednik''.

20 gadus vecā Nataša Horna par spīti tam, ka viņai bija tetovējumi, baidījās no adatām. Diemžēl jaunā sieviete cieta no 1.tipa diabēta, kas viņu noveda septiskā komā un vēlāk arī pie nāves, raksta “The Sun”.

Bieži sabiedrībā dzirdam pieņēmumu, ka iedzīvotāji pilsētās ir informētāki par lauku reģionu iedzīvotājiem. Sadarbībā ar Latvijas Diabēta federāciju, pētot cilvēku informētību par cukura diabētu, noskaidrojās, ka tieši lauku reģionu iedzīvotāji ir labāk informēti par šo slimību. Viņi arī biežāk dodas pie ārsta pārbaudīt dažādus simptomus, kas varētu liecināt par cukura diabētu. Dati rāda, ka par cukura diabētu visvairāk informēti ir Latgales un Kurzemes reģionu iedzīvotāji, bet vismazāk par dažādām kaitēm uztraucas Pierīgā un Rīgā dzīvojošie. Lielākā daļa cilvēku pilsētās cukura diabēta simptomus uzskatītu par saspringta dzīves ritma sekām.

Liela daļa Latvijas sabiedrības nezinātu, kā rīkoties situācijā, kad cukura diabēta pacientam pēkšņi paliktu slikti cukura līmeņa pazemināšanās dēļ. «Vismazāk par cukura diabētu informēta tieši tā vecuma grupa, kurai ir vislielākais risks saslimt ar 2. tipa diabētu – tie ir cilvēki vecumā ap 40 gadiem,» norāda Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane.