Diabēts

Ķīniešu zinātnieki nonākuši pie negaidīta secinājuma, ka alus paaugstina glikozes metabolisma rādītājus. No tiem atkarīgaa iespējamība saslimt ar diabētu.

Radīts jauns biomikroskops, ar kura palīdzību, izpētot pacienta acis, nākotnē būs iespējams diagnosticēt otrā tipa cukura diabētu, pirms vēl parādījušās slimības pazīmes, informē Medical Daily.

Pēdējo desmit gadu laikā gan Latvijā, gan citur pasaulē cukura diabēta izplatība ir strauji augusi. Taču, kā liecina veiktā socioloģiskā aptauja*, par šīs slimības simptomiem un riska grupām zina vien 36% iedzīvotāju. Tāpēc liela nozīme jāpiešķir tieši sabiedrības informēšanai.

Cukura diabēts ir viena no visizplatītākajām hroniskajām slimībām un bīstams sirds un asinsvadu slimību veicinošs riska faktors. Saslimstība ar otrā tipa cukura diabētu pasaulē un arī Latvijā turpina strauji pieaugt. Tā cēlonis ir mazkustīgs dzīvesveids, palielināts ķermeņa svars, populācijas dzīvildzes pagarināšanās. Par slimības norisi, tās sekām un to, kā otrā tipa cukura diabēta pacientiem veidot veselīgu ēdienkarti, stāsta Krista Lesiņa, interniste, rezidente kardioloģijā (Rīgas Stradiņa universitāte, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca).

Veselīgs dzīvesveids ir nozīmīgs ikviena cilvēka dzīves kvalitātei, taču atsevišķas diagnozes liek īpaši domāt par to, kādus produktus iekļaut ēdienkartē. Viena no šādām saslimšanām ir diabēts – veselīgs uzturs ir neaizstājams 1. tipa diabēta pacientu veselības un pašsajūtas saglabāšanā, turklāt tas var novērst saslimšanu ar 2. tipa diabētu. Tomēr tam, kas liekams uz šķīvja, nevajadzētu būt apgrūtinājumam vai raisīt nepatīkamas emocijas. Ieteikumos, kā izvēlēties piemērotu uzturu, dalās farmaceite Zane Melberga un ārste, uztura speciāliste Lāsma Plociņa.

Šodien Rīgā norisināsies Pasaules diabēta dienai veltīti pasākumi, kuros tiks aktualizēta ģimenes loma pacientu ārstēšanā, atklāta sociāla kampaņa, kā arī piedāvātas speciālistu konsultācijas.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi atzīst, ka Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā. 88,4% no bērniem, kuriem diagnosticēta slimība, nonāk Bērnu slimnīcā jau smagā stāvoklī jeb diabētiskā ketoacidozē.

Katrs otrais pieaugušais pacients nezina, ka viņam ir diabēts, informēja Latvijas Diabēta federācijas (LDF) prezidente, endokrinoloģe Indra Štelmane.

Cukura diabēts ir hroniska slimība, kurai raksturīgs paaugstināts glikozes līmenis asinīs. Tas var izraisīt nopietnus vēlīnos diabēta sarežģījumus un saīsināt mūža ilgumu par 12–14 gadiem.

Laikā, kad citi priecājas par Krievijas estrādes primadonnas lielisko figūru, aktieris Staņislavs Sadaļskis ir pavisam citās domās, ziņo ''Sobesednik''.

20 gadus vecā Nataša Horna par spīti tam, ka viņai bija tetovējumi, baidījās no adatām. Diemžēl jaunā sieviete cieta no 1.tipa diabēta, kas viņu noveda septiskā komā un vēlāk arī pie nāves, raksta “The Sun”.

Bieži sabiedrībā dzirdam pieņēmumu, ka iedzīvotāji pilsētās ir informētāki par lauku reģionu iedzīvotājiem. Sadarbībā ar Latvijas Diabēta federāciju, pētot cilvēku informētību par cukura diabētu, noskaidrojās, ka tieši lauku reģionu iedzīvotāji ir labāk informēti par šo slimību. Viņi arī biežāk dodas pie ārsta pārbaudīt dažādus simptomus, kas varētu liecināt par cukura diabētu. Dati rāda, ka par cukura diabētu visvairāk informēti ir Latgales un Kurzemes reģionu iedzīvotāji, bet vismazāk par dažādām kaitēm uztraucas Pierīgā un Rīgā dzīvojošie. Lielākā daļa cilvēku pilsētās cukura diabēta simptomus uzskatītu par saspringta dzīves ritma sekām.

Liela daļa Latvijas sabiedrības nezinātu, kā rīkoties situācijā, kad cukura diabēta pacientam pēkšņi paliktu slikti cukura līmeņa pazemināšanās dēļ. «Vismazāk par cukura diabētu informēta tieši tā vecuma grupa, kurai ir vislielākais risks saslimt ar 2. tipa diabētu – tie ir cilvēki vecumā ap 40 gadiem,» norāda Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane.

Situācijā, kad cukura diabēta pacientam pēkšņi paliktu slikti cukura līmeņa pazemināšanās dēļ, vairāk nekā puse cilvēku nespētu konstatēt slimības pazīmes, un 71% nezinātu, kā sniegt pirmo palīdzību, ja cukura diabēta pacients zaudē samaņu.

Ar sociālo tīklu palīdzību Kārlis meklē Jelgavā nozagto somiņu, kurā atradušās ļoti svarīgas zāles.

Pēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas datiem, insulīna sūkņus ik dienu izmanto 72 cukura diabēta pacienti, bet kopumā ar šo diagnozi slimo 820 bērni. «Ne visiem cukura diabēta pacientiem ir nepieciešams insulīna sūknis, taču bērniem, kuriem tas ir nozīmēts terapijā, tam ir būtiska nozīme,» uzsver Bērnu slimnīcas endokrinoloģe Una Lauga-Tuņina. Līdz šim valsts šo sūkņu iegādi neapmaksāja pat bērniem, un pietiekami augsto izmaksu dēļ tikai reta ģimene to varēja iegādāties.

Diabēta pacientu skaits Latvijā desmit gados ir dubultojies. 2005. gadā bija reģistrēti 47 847 cukura diabēta slimnieki, bet 2016. gada beigās Latvijas cukura diabēta pacientu reģistrā bija jau gandrīz 90 000 diabēta slimnieku.

Viens no sva­rī­gā­ka­jiem fak­to­riem, kas ie­tek­mē cu­ku­ra dia­bē­ta pa­cien­tu ik­die­nu, ir ne ti­kai ār­sta no­teik­to me­di­ka­men­tu pa­rei­za lie­to­ša­na, bet arī uz­turs. Šim no­lū­kam ir ne­pie­cie­ša­mas zi­nā­ša­nas.

Di­abēts ir vie­na no drau­dī­gā­ka­jām tā sau­kta­jām ci­vi­li­zā­ci­jas sli­mī­bām, kas pie­mek­lē ar­vien vai­rāk cil­vē­ku, ne vel­ti Pa­sau­les ve­se­lī­bas or­ga­ni­zā­ci­ja ot­rā ti­pa cu­ku­ra di­abē­tu ir at­zi­nu­si par glo­bā­lu epi­dē­mi­ju. Lai va­rē­tu rū­pē­ties par di­abē­ta pro­fi­lak­si un lai­kus pa­ma­nī­tu šo sli­mī­bu, ir jā­ie­gūst par to kaut vai ele­men­tā­ra iz­prat­ne. Un vis­pirms der at­brī­vo­ties no da­žiem ie­sīk­stē­ju­šiem mal­diem, kas jo­pro­jām dzī­vi.

Katru gadu Latvijā sešiem līdz septiņiem tūkstošiem cilvēku tiek diagnosticēts cukura diabēts, un pašlaik diabēta pacientu skaits Latvijā tuvojas jau 90 000. Tie ir tikai uzskaitē esoši pacienti un, visticamāk, reālais cukura diabēta pacientu skaits ir lielāks.